Uz virsrakstā minēto jautājumu šovakar, 30. janvārī, Dailes teātrī atbildes meklēs Artura Šniclera "Sapņu novele", kas pirmizrādi piedzīvos teātra Lielajā zālē. Dramatizējumu veidojis pazīstamais britu dramaturgs Saimons Stīvens un jaunais režisors, prestižās Olivjē balvas – augstākā apbalvojuma britu teātrī – nominants Daniels Ragets, kuram uzticēts arī izrādes iestudējums. Galvenajās – laulāta pāra Alises un Frenka – lomās arī laulāts pāris – aktieri Ieva Segliņa un Arturs Krūzkops, ar kuru kopā mazliet paveram izrādes priekškaru.
Kad Frenks uzzina par sievas Alises iekāri pret svešinieku, iztēle iedzen viņu apsēstībā. Lai arī tuvība bija iedomāta, viens sievas teikums, nejauši izsacīta doma, kam varbūt bija jāpaliek laulātas sievietes prātā, viņu tā nomoka, ka viņš dodas pilsētā piepildīt savas fantāzijas. Nejauša satikšanās Frenku ieved dziļāk naktī, kur robeža starp sapni un realitāti ir krietni trauslāka un attālums starp domu un rīcību ir mazāks, nekā viņš iztēlojies. Vienkārša saruna pārtop par atzīšanos, kas draud izpostīt divu tuvāko cilvēku attiecības. Tā izrādi piesaka Dailes teātris.
Kad tika publicēta austriešu rakstnieka Artura Šniclera (1862–1931) "Sapņu novele" (1926), tā kļuva par skandālu, satricinot Vīnes pieklājīgo 20. gadsimta sabiedrību ar savu neslēpti erotisko valdzinājumu un iepriekš neredzētu zemapziņas portretējumu. Tagad jauna Artura Šniclera darba interpretācija kā mūsdienu laulības drāma, kas nu Dailē piedzīvos pasaules pirmizrādi, radīta, kopā ar spilgtiem Lielbritānijas un Polijas skatuves māksliniekiem izgaismojot fantāziju, kas pavērs priekškaru uz mūsu tumšākajām vēlmēm. Neviens sapnis nekad nav tikai sapnis. Kāda ir tava slēptākā vēlēšanās? Un vai tu vēlētos tik ļoti, lai rīkotos?
Frenka lomas atveidotājs Arturs Krūzkops ir vairākkārtējs "Spēlmaņu nakts" balvas nominants, 2016. un 2017. gadā ieguvis "Spēlmaņu nakts" balvu nominācijā "Gada aktieris otrā plāna lomā", trīskārtējs Kārļa Sebra gredzena ieguvējs un Harija Liepiņa balvas laureāts un ierindojams Latvijas teātru vadošo aktieru vidū.
Artur, pēc divdesmit Nacionālajā teātrī aizvadītiem gadiem nu jau trīs esat Dailē. Pagrieziens bija tā vērts?
A. Krūzkops: Nomainīju teātri, bet ne profesiju. Pirmajā vietā ir profesija, kuru varu darīt, un tad seko teātris, kolēģi. Galvenais, ka varu darīt savu darbu, bet konkrētā skatuve ir sekundāra.
Tiešām sekundāra?
Gan Nacionālajā teātrī man bija skaistas lomas, gan tagad ir Dailē. Nē, man nav mieļu, ka neesmu vairs tur. Kas tagad interesanti Dailē, ka te brauc iestudēt daudz ārzemju režisoru, ar kuriem šo trīs gadu laikā esmu saticies un strādājis. Nezināms process, daudz kā jauna. Mūsu režisori zina mūs, un mēs viņus, bet ar ārzemniekiem tu iepazīsties pilnīgi no jauna, un viņi iepazīstas ar tevi. Šobrīd tāds ir Dailes mākslas radīšanas ceļš, kas aktierim foršs, jo ir interesanti mesties nezināmajā.
Kuras lomas Dailē līdz šim visvairāk sagādājušas gandarījumu?
-7.8 °C
