-6.7 °C
Mūsdienu darba tirgus reģionos piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko diktē jaunās paaudzes vērtību maiņa un ekonomiskie izaicinājumi. Kamēr darba devēji meklē disciplinētus un pieredzējušus darbiniekus, jaunieši tiecas pēc elastības, jēgpilna darba un atalgojuma, kas ļautu ne tikai izdzīvot, bet arī baudīt dzīvi.
Reģionu laikrakstu veiktā izpēte atklāj daudzslāņainu ainu: no veiksmīgiem karjeras stāstiem un inovatīvām pašvaldību iniciatīvām līdz rūgtām atziņām par pieredzes trūkumu un neatbilstību darba tirgus prasībām. "Latvijas Avīzes" 29. janvāra numurā publikācijā "Darba tirgus debitanti – jūtīgi un ambiciozi" stāstījām to, kā jauno paaudzi vērtē eksperti un ko viņi paši vēlas, šajā numurā – reģionu laikrakstu stāsti.
Aptauja
Vai piekrītat jauniešu uzskatam, ka darbs dzīvē nav vissvarīgākais?
Ieguvumi un riski
Laikraksts "Alūksnes un Malienas Ziņas" secina, ka darba meklējumi jauniešiem bieži ir pirmais solis uz patstāvību, taču iespējas ne vienmēr sakrīt ar vēlmēm un iecerēto profesiju. Ierobežots darba piedāvājums, sezonalitāte un atalgojuma jautājumi liek jaunajiem cilvēkiem apsvērt došanos uz lielākām pilsētām vai izceļošanu no valsts. Tomēr reģionā netrūkst arī darba iespēju jaunajiem. Piemēram, alūksniete Anete Keomeģe (20 gadi) ir atradusi sezonas darbu tūrisma nozarē – pilsētas skatu tornī. Viņai bija svarīga iespēja darbu savienot ar studijām Latvijas Universitātē. "Jaunietim ir svarīgi, lai darbs sniedz ne tikai atalgojumu, bet arī pozitīvas emocijas un sajūtu, ka viņš ir noderīgs. Tāpat nozīmīga ir darba vide un attieksme – lai būtu saprotoši kolēģi un iespēja justies droši un novērtēti. Ļoti svarīgs ir arī elastīgs darba laiks, jo bieži vien paralēli notiek mācības," viņa spriež.
Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka skaidro, ka pašvaldības iestādēs strādā daudz jauniešu – kopumā vismaz 18 personas vecumā līdz 26 gadiem informācijas tehnoloģiju (IT), kultūras, klientu apkalpošanas, komunikācijas un pedagoģijas jomās. Balstoties vairāku iestāžu vadītāju vērtējumā par jauniešiem darba vietās, secināms, ka jaunieši kopumā ir motivēti, radoši, prasmīgi un zinoši jaunākajās tendencēs. Viņu priekšrocība ir tehnoloģiju un svešvalodu pārzināšana, kā arī ātrākas darba spējas. Taču pastāv arī risks, ka jaunietis ātri maina prioritātes un nolemj darba attiecības neturpināt.
Ne tikai darbs ir svarīgākais
Gulbenes novada laikraksts "Dzirkstele" publikācijā atzīmē tendenci, ka jaunieši vairs nav gatavi gadu desmitiem strādāt vienā vietā par minimālo algu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Balvu filiāles nodarbinātības aģente Olga Voiciša apraksta, ka jaunieši Gulbenē meklē finansiāli stabilu darbu ar elastīgu grafiku vai attālinātā darba iespējām. "Jaunieši samērā viegli pārtrauc darba tiesiskās attiecības, ja rodas, piemēram, problēmas ar atalgojumu vai attieksmi no darba devēja vai kolēģiem," viņa piebilst.
Interesants ir fakts, ka saskaņā ar "Eurostat" pētījumu Latvija Eiropas mērogā atrodas saraksta beigu daļā pusslodzes darba piedāvājumu ziņā, kas, iespējams, ir viens no šķēršļiem aktīvākai jauno cilvēku nodarbinātībai.
Mežizstrādes uzņēmuma "Grantiņi-1" (230 nodarbināto) saimnieks Aldis Stūriška secina, ka jauno vīrieši vidū vairs nav tādu dullo darbarūķu, kā agrāk. Strādnieki vēlas saglabāt līdzsvaru starp darbu un atpūtu: "Man kā darba devējam tas ir grūtāk, bet es vērtēju pozitīvi to, ka cilvēki, tā teikt, kļūst par cilvēkiem. Mums, izejot no padomijas, bija tāds priekšstats, ka jāstrādā dienu un nakti un ka tikai darbs ir cilvēkam dzīvē svarīgākais. Tagad cilvēki ir iemācījušies atpūsties, nepazaudēt ģimeni garo darba stundu dēļ utt. Man liekas, ka tas ir pareizi."
Gulbenes novada jauniešu centra "Bāze" vadītāja Valērija Stībele, runājot par jauniešu karjeras izvēlēm, norāda uz influenceru ietekmi, kas jauniešiem radījusi ilūziju par vieglu naudu, demotivējot mācībām un sevis attīstīšanai. Gulbenes novada pašvaldības pārstāve Sanita Mickeviča novērojusi, ka jaunos cilvēkus līdz 30 gadiem maz interesē darbs valsts pārvaldē, jo tas ir strikti reglamentēts: "Nav pietiekami elastīgs darba laiks. Tāpat arī tie labumi, ko darbinieks var iegūt pie darba samaksas, nav pietiekami motivējoši jauniešiem pret to, ko var piedāvāt privātais sektors."
Kā veiksmes stāsta varoni laikraksts izceļ Evu Undīni Narņicku (23 gadi). Jauniete izvēlējusies attīstīt savu uzņēmējdarbību, izveidojot matu rekonstrukcijas salonu Gulbenē. "Pati sev esmu viss – priekšniece, grāmatvede, mārketinga speciāliste utt., bet tik un tā esmu priecīga. Risks, protams, ir tajā, ka šāds darbs ir atkarīgs no klientūras, un nevar teikt, ka iesākumā ienākumi ir stabili," vērtē Narņicka.
