Tikai katrs ceturtais izdzīvotu divus mēnešus bez ienākumiem

40% Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina "Luminor" bankas jaunākā aptauja.

Tā saucamajam finanšu "drošības spilvenam" būtu vēlams būt vismaz trīs līdz četru mēnešalgu apmērā.

Atbildot uz jautājumu par to, cik ilgi iedzīvotāji varētu iztikt ar esošajiem uzkrājumiem, ja ienākumi pēkšņi apstātos, teju piektā daļa jeb 17% norādījuši, ka iztiktu trīs līdz piecus mēnešus, 13% problēmas nesagādātu seši līdz 12 mēneši, bet gadu un ilgāk iztiktu katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs. Vienlaikus gandrīz ceturtā daļa (24%) Latvijas iedzīvotāju spētu iztikt tikai vienu līdz divus mēnešus bez regulāriem ienākumiem, bet vēl 14% – mazāk nekā mēnesi. Apmēram katram desmitajam nav vispār nekāda drošības uzkrājuma. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ar esošajiem uzkrājumiem vismaz trīs līdz piecus mēnešus spētu iztikt piektdaļa lietuviešu, savukārt Igaunijā šis rādītājs ir viszemākais – tikai 14%. Redzams, ka kaimiņvalstīs nedaudz lielāka daļa iedzīvotāju spētu iztikt ar saviem uzkrājumiem vairāk nekā gadu – Lietuvā tas attiecas uz 16%, bet Igaunijā – uz 12%. Eksperti bieži uzsver, ka mājsaimniecībām būtu nepieciešams vismaz trīs mēnešalgu uzkrājums, bet vēl labāk – uzkrājums sešu vai vairāk mēnešalgu apmērā, lai segtu ikdienas maksājumus periodā, kad zaudēts darbs vai pārdzīvoti kādi finanšu satricinājumi. Šādu drošības līmeni pašlaik sasnieguši mazāk nekā puse iedzīvotāju.

Lai gan algas Latvijā turpina augt, piemēram, šī gada pirmajā pusgadā vidējā alga pēc nodokļiem sasniedza 1342 eiro un gada laikā tā augusi par 11%, daudziem iedzīvotājiem reālās iespējas veidot uzkrājumus joprojām ir ierobežotas. Sievietes biežāk nekā vīrieši norāda, ka ar viņu uzkrājumu pietiktu tikai īsam periodam, – 16% sieviešu spētu iztikt ne ilgāk kā vienu mēnesi, savukārt vīrieši nedaudz biežāk kā sievietes (12 pret 8%) norāda, ka viņiem pietiktu uzkrājumu pat vairāk nekā gadam. Bieži uzkrājumus neveido tie, kuri norādījuši zemāku izglītības līmeni – 20% cilvēku ar pamatizglītību atzīst, ka viņiem nav nekādu uzkrājumu. Tāpat lielāka finanšu ievainojamība raksturīga arī noteiktām, ievainojamākām sociālajām grupām – 37% nekvalificēto strādnieku, 18% mājsaimnieču vai vecāku bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī apmēram tikpat pensionāru norāda, ka viņiem nav finanšu rezervju. Uzkrājumu veidošanu apgrūtina arī strauji augošie izdevumi, īpaši pārtikas un pakalpojumu cenas, kā arī augstie komunālo maksājumu izdevumi ziemas sezonā, kas daļai iedzīvotāju "apēd" ienākumu pieaugumu.