-9 °C
Pirms desmit gadiem – 2016. gada oktobrī – Latvijā tika ieviests tā sauktais zaļais koridors ar mērķi, lai potenciālais onkoloģiskais pacients pēc iespējas ātrāk varētu saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus diagnozes noteikšanai.
Par to, kā šajos gados strādājis zaļais koridors, tematu iesākām publikācijā "Vai zaļais koridors kļuvis par veiksmes stāstu?" "Latvijas Avīzes" vakardienas, 27. janvāra, numurā, šajā tematu turpinām.
Par zaļo koridoru nebija dzirdējusi
Pacientei Inesei (viņa lūdza nepubliskot uzvārdu) ceļš līdz zaļajam koridoram, var teikt, bija nejaušs. Ģimenes ārste viņas krūtī sataustījusi bumbuli un teikusi, ka tas, visticamāk, esot ļaundabīgs audzējs, taču uzreiz nav nosūtījusi uz zaļo koridoru, bet norīkojusi pie ginekoloģes. Inese par tādu zaļo koridoru neko nebija dzirdējusi, un viņa ir pārliecināta, ka daudzi par to nezina, iekams personīgi ar to nesaskaras. Ārste viņai likusi veikt mamogrāfiju un ultrasonogrāfiju krūtīm. Kā stāsta Inese, apskatot izmeklējumu rezultātus, ārste paziņojusi: "Viss ir slikti, jūs drīz nomirs." Daktere centusies runāt latviski un tieši tā arī lauzītā latviešu valodā pateikusi...
"Labi vien ir, ka viņa mani kārtīgi nobaidīja, jo es tūlīt sazinājos ar pazīstamu sievieti, kurai ir noņemta krūts, un viņa man ieteica nekavējoties doties uz Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centru. Zvanīju tur un biju tik izmisusi, ka mani nākamajā dienā pieņēma un gatavoja ķīmijterapijai un operācijai, bet ģimenes ārstei pa to laiku bija jānoformē dokumenti, lai mani varētu ielikt zaļajā koridorā. Ielika tad, kad biju nokļuvusi Stradiņa slimnīcas ārstu gādīgajās rokās, un tur viss notika bez aizķeršanās," pastāstīja Inese, kurai izoperēja krūts audzēju otrajā stadijā. Kamēr tikusi līdz šim centram, viņa pati par izmeklējumiem bija iztērējusi vairāk nekā 300 eiro.
"Man ir draugi, no kuriem aizņēmos naudu, bet zinu cilvēkus, kuriem nav no kā aizņemties. Izmeklējumi ir ļoti dārgi. Man paveicās, ka gada beigās darba vieta sagādāja veselības apdrošināšanas polisi, un izdevumi būtiski samazinājās,"
stāsta Inese.
"Tā kā es sākumā nebiju zaļajā koridorā, bija grūti atrast to speciālistu, pie kura man jādodas. Stradiņa slimnīcas reģistratūras darbiniecei lūdzu, vai var mani pierakstīt pie krūšu sonogrāfa, bet tas neizdevās, jo viss pieraksts bija pilns līdz gada beigām gan par maksu, gan valsts līdzekļiem. Ja es nebūtu nokļuvusi zaļajā koridorā, tad man vizīte pie onkologa ķīmijterapeita būtu jāgaida trīs mēnešus. Esmu izgājusi arī dzelteno koridoru, jo man ir operētas metastāzes limfā un padusē, un arī tur viss bija labi noorganizēts," uzskata Inese.
Ne visiem pacientiem ir atbalsta grupa
Nacionālais veselības dienests apmaksā slimnīcās pacientu atbalsta vienības, lai varētu tur vērsties, kad ir jautājumi, neskaidrības vai problēmas par ārstēšanu un uzturēšanos slimnīcā. Diemžēl šādas atbalsta vienības nav izveidotas visu ļaundabīgo audzēju slimniekiem. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Vēža centra direktore profesore Alinta Hegmane, kura ir arī Latvijas Onkologu asociācijas prezidente, pastāstīja, ka šādas atbalsta grupas neesot, piemēram, plaušu vēža, uroloģisko, neiroonkoloģisko un vēl citu ļaundabīgo audzēju pacientiem. Tas nozīmē, ka pacientam trūkst padoma un nav kontaktu, kur viņš varētu zvanīt un vaicāt, piemēram, kad un kur iespējams veikt ārsta rekomendētos izmeklējumus pēc operācijas. Lai šādas atbalsta grupas ieviestu, vajadzīga nauda. RAKUS neesot resursu koordinatoru algošanai. Slimnīca pieprasījusi iespēju finansēt nepieciešamos koordinatorus un gaida NVD atbildi.
Bet, neraugoties uz to, centra direktore ir pārliecināta, ka zaļais un dzeltenais koridors ir veiksmes stāsts. "Ja ir aizdomas par onkoloģiju, to ar analīzēm var nekavējoties apstiprināt vai noliegt. Pārsvarā neapstiprinās, un tad ir sirds miers pacientam, viņa tuviniekiem un ārstējošam ārstam. Ja onkoloģija tiek apstiprināta, tas ir veids, kā veikt izmeklējumus savlaikus, lai varētu uzsākt terapiju. Katru mēnesi slimnīcas statistikas daļa sagatavo atskaiti, kāda ir rādītāju izpilde abos koridoros. Mums pārsvarā visu rādītāju izpilde ir virs 95 procentiem. Ja ir problēmas, tad slimnīcas vadība sazinās vai nu ar ambulatoro pakalpojumu, vai radioloģijas centra vadību, un tās tiek risinātas," pastāstīja Alinta Hegmane. Taču viņa atzina, ka nekas nav perfekts un jebkas var tikt uzlabots. Arī RAKUS tāpat kā citās slimnīcās pastāv cilvēkresursu problēma. Kaut gan NVD, kā apgalvoja slimnīcas galvenais ārsts Juris Nikolajenko, samaksājot par onkoloģiskajiem slimniekiem, kuri jāizmeklē un jāārstē ārpus valsts noteiktās kvotas, taču šie norēķini nereti nav atbilstoši medicīnas pakalpojumu pašizmaksai.
Katrs slimnieks, kurš tiek paņemts virs kvotas, radot arvien lielākus izdevumus ārstniecības iestādei.
Zemākais onkologu skaits Baltijas valstīs
Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur tiek ārstēti Latgales reģiona onkoloģiskie slimnieki, ir ieviesti divi valsts apmaksāti onkoreģistratori, kuri atbild par pacientu rindu.
