Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida Brēmaņa prasību pret Latvijas valsti

Eiropas Cilvēktiesību tiesa nav apmierinājusi sūdzības lietā "Brēmanis un citi pret Latviju", kur viens no pieteicējiem bija pašreizējais Rīgas domes deputāts Rūdolfs Brēmanis (SV/JA), noskaidroja aģentūra LETA.

Ārlietu ministrijā skaidroja, ka iesniedzēji apgalvoja — kriminālprocesa laikā viņu dzīvesvietās veiktās kratīšanas un dokumentu, kā arī ierīču izņemšana pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās tiesības.

Tiesa vispirms vērtēja valdības argumentu, ka Brēmanis nav izmantojis visus nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus attiecībā uz šaujamieroča un munīcijas izņemšanu. Tika secināts, ka viņš nav pārsūdzējis izmeklētāja lēmumu, tādēļ šī sūdzības daļa tika noraidīta.

Izskatot pārējos argumentus, tiesa atsaucās uz iepriekš nostiprinātajiem principiem par kratīšanu tiesiskumu, tostarp lietā "Vinks un Ribicka pret Latviju". Tika atgādināts, ka iejaukšanās privātajā dzīvē ir pieļaujama, ja tā paredzēta likumā, vērsta uz leģitīmu mērķi un ir samērīga demokrātiskā sabiedrībā.

Konkrētajā gadījumā tiesa atzina, ka kratīšanas un mantu izņemšana bija iejaukšanās konvencijas 8. pantā aizsargātajās tiesībās, taču tās balstītas likumā un veiktas, lai novērstu noziedzību un aizsargātu citu personu tiesības.

Tiesa secināja, ka pastāvēja pietiekams pamats saistīt Brēmani ar adresēm, kurās notika kratīšanas, tostarp vienu no tām viņš bija deklarējis kā dzīvesvietu, bet otrā faktiski uzturējies. Tur bija reģistrēts arī viņam piederošs uzņēmums, kā arī norādīta šaujamieroča glabāšanas vieta.

Tāpat tiesa uzsvēra, ka ģimenes locekļu dzīvošana šajās telpās nav šķērslis kratīšanas veikšanai, pat ja pret viņiem izmeklēšana netika vērsta. Atļauju tvērums bijis konkrēts un saistīts ar izmeklētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tostarp paredzot mobilā tālruņa izņemšanu. Iesniedzēji arī nebija iebilduši par mantu ilgstošu paturēšanu vai datu nepieejamību.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka iejaukšanās bijusi pamatota un samērīga, un sūdzības noraidīja.

Tikmēr Rīgas pilsētas tiesa turpina skatīt krimināllietu, kurā Brēmanis apsūdzēts par vairāk nekā 102 721 eiro izkrāpšanu un piesavināšanos diplomātiskā dienesta laikā no 2013. līdz 2016. gadam, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli. Darba attiecības ar viņu izbeigtas 2017. gada 31. janvārī, savstarpēji vienojoties.