Dienvidkorejas tiesa ceturtdien atzina bijušo valsts prezidentu Junu Sukjolu par vainīgu sacelšanās vadīšanā saistībā ar 2024. gadā izsludināto karastāvokli un piesprieda viņam mūža ieslodzījumu.

Reklāma

Bargais sods atspoguļo nopietnību, ar kuru Dienvidkorejā tiek uztvertas autoritāras tendences, ņemot vērā valsts pieredzi ar militārajām diktatūrām 20. gadsimtā. Kopā valsts vēsturē pēc Otrā pasaules kara karastāvoklis izsludināts 16 reizes. Pirms Juna pēdējo reizi tas izsludināts 1979. gadā, bet pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē valsts nostājās uz demokrātijas ceļa.

Nenožēlo izdarīto

"Karastāvokļa izsludināšana radīja milzīgas sekas sabiedrībā, un ir grūti atrast kādu norādi, ka apsūdzētais par to būtu izteici nožēlu," ceturtdien paziņoja tiesnesis Či Kvijons. Prokurori bija pieprasījuši Junam piespriest nāvessodu, jo viņa rīcība apdraudējusi demokrātiju valstī. Nāvessods Dienvidkorejā pēdējo reizi tika izpildīts 1997. gadā, kopš tā laika spēkā ir neoficiāls moratorijs. Vairums apskatnieku prognozēja, ka bijušais prezidents tiks sodīts ar mūža ieslodzījumu, jo viņa varas sagrābšanas mēģinājums cilvēku dzīvību neprasīja. Junam ir tiesības spriedumu pārsūdzēt, tomēr diez vai tas tiks mainīts. Viņam jau iepriekš tika piespriests piecu gadu cietumsods par pretošanos aizturēšanai, bet vēl vairākās apsūdzībās spriedums tikai ir gaidāms.

Lielākā politiskā krīze, kādu Dienvidkoreja ir piedzīvojusi pēdējās desmitgadēs, attiecas uz Juna lēmumu 2024. gada 3. decembra vakarā valstī izsludināt karastāvokli un nosūtīt uz parlamentu karavīrus. Uzrunājot valsts iedzīvotājus, Juns vērsa uzmanību uz draudiem no Ziemeļkorejas un "pretvalstiskiem spēkiem" un paziņoja par karastāvokļa ieviešanu. Jau pēc sešām stundām Juns bija spiests karastāvokli atcelt, reaģējot uz parlamenta vienbalsīgo aicinājumu tā rīkoties. Karastāvokļa ieviešana arī bija izraisījusi plašus protestus. Parlaments Junu pēc tam 2024. gada 14. decembrī impīčmenta ceļā atstādināja no amatā, bet oficiāli viņu 2025. gada aprīlī no tā atcēla Konstitucionālā tiesa. Kopš jūlija bijušais prezidents atradās apcietinājumā.

Soda arī citus

Konservatīvais eksprezidents tiesā paziņoja, ka karastāvokli ieviesis tikai tāpēc, lai informētu sabiedrību par to, ka parlamentā vairākumā esošie liberāļi ir paralizējuši valdības darbu. Viņš esot bijis gatavs ņemt vērā likumdevēju domas, ja viņi nobalsotu pret karastāvokļa ieviešanu. Šādu bijušā prezidenta skaidrojumu noraidījuši prokurori, kas uzstāj, ka Juns mēģināja bloķēt parlamenta darbu un neļaut likumdevējiem balsot pret karastāvokli, un tas pārsniedz prezidenta pilnvaras pat karastāvokļa laikā. Tiesa konstatēja, ka Juna rīcības mērķis bija "nosūtīt karavīrus uz Nacionālo asambleju, bloķēt Nacionālās asamblejas ēku un aizturēt nozīmīgākās personas, tostarp Nacionālās asamblejas spīkeru un valdošās un opozīcijas partijas līderus, lai liegtu likumdevējiem sapulcēties apspriedei vai balsojumam", paziņoja tiesnesis. 

Lietas ietvaros cietumsodi piespriesti arī citām augstām Juna administrācijas amatpersonām, tostarp bijušajam aizsardzības ministram, bijušajam policijas priekšniekam un bijušajam izlūkdienesta vadītājam. 

Saistībā ar Juna vadīto sacelšanos janvārī tiesa bijušajam premjerministram Hanam Doksu piesprieda 23 gadu cietumsodu. Jāpiebilst, ka nesaistītā lietā par korupciju Juna sievai Kimai Kjonhī janvārī tika piespriests 20 mēnešu cietumsods.

Sabiedrības polarizācija

Pie tiesas ēkas ceturtdien bija pulcējušies Juna atbalstītāji, bet nedaudz tālāk notika arī bijušā prezidenta pretinieku mītiņš. Apskatnieki norāda, ka pēdējā laikā Dienvidkorejā vērojama aizvien izteiktāka politiskā polarizācija. Konservatīvo nometni pārstāv Juna Tautas varas partija, bet liberālo – Demokrātiskā partija. Tiek uzskatīts, ka Juns par karastāvokļa ieviešanu izlēmis, jo citādi nav spējis tikt galā ar situāciju valstī, un nekāda nopietna pamatojuma šādai rīcībai nebija. Pēc 2024. gada aprīlī notikušajām vēlēšanām Juna partija bija palikusi mazākumā parlamentā, bet tajā vairākumu ieguvušie liberāļi pretojās budžeta pieņemšanai un mēģināja impīčmenta ceļā atcelt vairākas Juna administrācijas amatpersonas. Juna autoritāti grāva arī korupcijas skandāls, kurā bija iesaistīta viņa sieva, un prezidents jau pirms karastāvokļa ieviešanas bija kļuvis ļoti nepopulārs. Jāpiebilst, ka Juns nav pirmais Dienvidkorejas eksprezidents, kurš nonācis cietumā. Raidorganizācija BBC norāda, ka praktiski visi bijušie Dienvidkorejas līderi, kas par korupciju notiesāti un ieslodzīti, pēc pāris gadiem nacionālās vienotības vārdā tikuši apžēloti. Nav gan zināms, vai šāds liktenis gaida arī sešdesmit piecus gadus veco Junu, kurš pirms politiskās karjeras uzsākšanas bija prokurors un pats bija uzturējis apsūdzības augstām amatpersonām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu