Saistībā ar ASV administrācijas centieniem izbeigt karu Ukrainā EP deputāti pieņēmuši rezolūciju, aicinot ES un tās dalībvalstis šajā izšķirošajā ģeopolitiskajā brīdī uzņemties vadību, turpināt sadarboties ar ASV un līdzīgi domājošiem partneriem, lai nodrošinātu, ka sarunas par taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā ir balstītas uz starptautisko tiesību principiem.
EP deputāti uzskata, ka pirms ilgtspējīga miera nolīguma jāpanāk pamiers. Miera pamatā jābūt stingrām ES un ASV drošības garantijām Ukrainai, lai nepieļautu atkārtotu agresiju un nekavējoties pret to vērstos.
Deputāti arī norādījuši, ka ES un tās dalībvalstis nekādā gadījumā neatzīs uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju par Krievijas teritoriju. Tā kā kara iznākums būtiski ietekmēs visas Eiropas drošības kārtību, EP uzsver nepieciešamību iesaistīt Eiropu jebkurās miera sarunās. Tāpat arī atkārtoti uzsvērts princips, ka "neko par Ukrainu nevar lemt bez pašas Ukrainas un neko par Eiropu – bez Eiropas".
Rezolūcijā "pieņemti zināšanai" ASV administrācijas centieni izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Vienlaikus norādīts, ka Vašingtonas "ambivalence (pretrunīgās reakcijas vienlaikus. – Red.) attiecībā uz Ukrainu" kaitē mērķim panākt ilgtspējīgu mieru. Deputāti arī uzsvēruši, ka neviens miera nolīgums nedrīkst ierobežot Ukrainas spējas aizstāvēt savu suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti. Atkārtoti uzsvērts, ka Ukrainai ir brīvība izvēlēties savas drošības un politiskās alianses, un Krievijai nav veto tiesību šajā jautājumā.
Rezolūcijā arī uzsvērts – jebkādā miera nolīgumā jāparedz, ka Krievija pilnībā kompensē materiālos un nemateriālos zaudējumus, ko tā nodarījusi Ukrainai. Deputāti aicina ES un tās dalībvalstis bez turpmākas kavēšanās pieņemt un īstenot juridiski un finansiāli pamatotu "reparāciju aizdevumu" Ukrainai, ko nodrošina ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem. EP uzsver, ka šo aktīvu liktenis un investēšanas nosacījumi nav apspriežami bez ES. Parlaments arī uzstāj, ka ES sankcijas nedrīkst atcelt, pirms nav panākts un īstenots miera nolīgums. Vēl vairāk – ja Krievija atteiksies piedalīties nopietnās miera sarunās, deputāti aicina ES noteikt jaunas būtiskas sankcijas.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
5 °C





































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





















































































































































































