Pasaules rekordists maratona skrējienu pievarēja ar vidējo tempu kilometrs 2:50 minūtēs

Savulaik Rīgā startējušais Kenijas gargabalnieks Sebastjans Kimaru Save svētdien Londonā kļuva par pirmo cilvēku pasaulē, kurš maratona distanci jeb 42,195 kilometrus veicis ātrāk par divām stundām.

Save finišu sasniedza pēc stundas 59 minūtēm un 30 sekundēm, vairāk par minūti uzlabojot iepriekšējo pasaules rekordu, kas piederēja aizpērn autoavārijā bojā gājušajam tautietim Kelvinam Kiptumam.

Četru mēnešu darba augļi

Līdz šim par pasaules rekordu kalvi maratonā tika uzskatīta Berlīne, kur salīdzinoši līdzenajā trasē tika uzstādīti astoņi no pēdējiem desmit planētas rekordiem. Svētdien Londona pēc 24 gadu pārtraukuma atguva rekordistes godu, elites grupas vīriem sarīkojot varenu izrādi. Jau drīz pēc starta izveidojās sešu līderu grupiņa, kurā nākamajam rekordistam 31 gadu vecajam Savem kompāniju sastādīja tautietis Amos Kipruto, etiopieši Jomifs Kejelča, Deresa Geleta un olimpiskais čempions Tamirats Tola, kā arī ugandietis Džeikobs Kiplimo. Jau tobrīd sekstets skrēja pasaules rekorda tempā un turpinājumā ātrumu ne uz brīdi nesamazināja. Ap 30 km atzīmi temps pat pieauga, tāpēc pie 35 km atzīmes kopā vairs bija līderu trio – Save, Kejelča un Kiplimo. Drīz vien atkrita arī ugandietis, bet izšķirošo izrāvienu Save veica pēdējā pusotrā kilometrā, tiekot prom arī no Kejelčas, kurš maratona distanci sacensību režīmā skrēja pirmo reizi mūžā. Arī Kejelča spēja finišēt zem divām stundām, taču uzvarētājam zaudēja 11 sekundes.

"Šī būs diena, ko atcerēties visu mūžu. Kad finišā ieraudzīju rezultātu, nespēju noticēt, biju ļoti satraukts. Mēs ļoti labi sākām sacensības, jutos spēcīgs, un, tuvojoties finišam, man vēl bija pietiekami daudz spēka, lai atrautos no Kejelčas. 

Šim skrējienam gatavojos četrus mēnešus, man bija svarīgi nosargāt pērn izcīnīto uzvarētāja titulu, tāpēc biju labi sagatavojies," sacīja jaunais pasaules rekordists, kurš Londonas maratonā uzvarēja otro gadu pēc kārtas (pērn rezultāts bija gandrīz par trim minūtēm sliktāks 2.02:27).

Vieglāki par ziepju gabalu

Saves temps ir unikāls, jo vidēji kilometru viņš veica 2:50 minūtēs. Karjeras laikā 31 gadu vecais Save ir uzvarējis arī Valensijas un Berlīnes maratonos, savukārt 2023. gada rudenī Rīgā bija ātrākais pasaules čempionātā skriešanā pusmaratona distancē, uzvaru izraujot pēdējos metros. Londonā viņš distances otro pusi veica 59:01 minūtēs jeb par deviņām sekundēm ātrāk nekā pusmaratonu Rīgā.

Eksperti uzskata, ka Saves rezultāta pamatā ir trīs stūrakmeņi – milzīgs treniņu apjoms, vidēji noskrienot 240 km nedēļā, precīzi izstrādāta uztura un tempa stratēģija un moderni "superapavi". Save izmantoja "Adidas" ražoto "Adizero Adios Pro Evo 3" modeli, kura svars ir no 97 līdz 100 gramiem, tātad vieglāki par ziepju gabalu. Tajā iestrādātas oglekļa plāksnes, kas palīdz efektīvāk atsperties un taupīt enerģiju, kā arī palīdz skrējējam saglabāt maksimālo tempu ilgāk.

Interesanti, ka 2019. gadā zem divām stundām maratonu noskrēja arī bijušais pasaules rekordists Eliuds Kipčoge (1.59:41), taču viņš to paveica ārpus oficiālām sacensībām, piedevām viņam visu laiku mainījās tempa uzturētāji un priekšā brauca mašīna, kas ar lāzera stara palīdzību rādīja ideālo tempu uz asfalta, tāpēc tas netika ratificēts kā jauns pasaules rekords. Kipčoge togad izmantoja "Nike" skriešanas apavu "Alpha Fly" modeli, kuru priekšpusē ir speciāli gaisa spilveni un tiem ir biezāka zole labākai amortizācijai, taču tie ir gandrīz uz pusi smagāki par tiem, ar kuriem skrēja Save.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Latvijas čempione otrajā simtā

Londonas maratona rīkotāju mājaslapā pieejamie rezultāti liecina, ka vēsturiskajā maratona skrējienā piedalījās arī 31 Latvijas valstspiederīgais. Visi skrēja masu starta distanci, jo elites grupas skrējēji startēja atsevišķi. Augstvērtīgāko rezultātu sasniedza pērnā gada Latvijas čempione maratonā Anna Kļučņika, kura finišēja divās stundās, 57 minūtēs un divās sekundēs, dāmu konkurencē ieņemot 176. vietu. Savukārt starp vīriem naskākais bija Vladislavs Nogotkovs, kurš finišu sasniedza pēc 2.48:06 stundām, kas bija 1360. ātrākais laiks (savā vecuma grupā 50–54 gadi Vladislavam 46. vieta). Viņš ir lielo un prestižo maratonu kolekcionārs, jo piedalījies arī Čikāgas, Berlīnes un Ņujorkas maratonos.

Šogad Londonas maratonā finišu sasniedza 59 830 skrējēji, kas arī ir jauns rekords, par 600 skrējējiem pārspējot pērn Ņujorkas maratonā finišējušo skaitu.