Taivānas diplomātisko sabiedroto skaits pēdējos gados sarucis

Taivānas prezidents Lai Činte bijis spiests atcelt šonedēļ ieplānoto došanos uz Dienvidāfrikas valsti Svatini, kas agrāk bija zināma kā Svazilenda, jo vairākas citas Āfrikas valstis liegušas atļauju viņa lidmašīnai šķērsot to gaisa telpu.

Lai Činte, kurš zināms arī kā Viljams Lai, uzskata, ka notikušais ir skaidrojams ar Ķīnas spiedienu. To Pekina noliedz, lai arī atklāti ir paudusi gandarījumu par Lai lidojuma atcelšanu.

Vizīte izjūk

Prezidents Lai Svatini vizīti bija ieplānojis no 22. līdz 26. aprīlim, tā no Āfrikas valstīm vienīgā ar Taivānu uztur diplomātiskās attiecības. Tomēr to nācies atlikt, jo Seišelu salas, Maurīcija un Madagaskara pēdējā brīdī atsaukušas atļauju Taivānas līdera lidmašīnai šķērsot to gaisa telpu. "Seišelu, Maurīcijas un Madagaskaras lēmums bez iepriekšēja brīdinājuma atcelt lidojuma atļaujas patiesībā tika pieņemts spēcīga Ķīnas varasiestāžu spiediena ietekmē, tostarp izmantojot ekonomisko piespiešanu," otrdien paziņoja Taivānas prezidenta biroja vadītājs Paņs Meņaņs. Šāds Pekinas spiediens ir "rupja iejaukšanās citu valstu iekšējās lietās", kā arī "aizskar taivāniešu jūtas", piebilda biroja vadītājs. Šis ir pirmais zināmais gadījums, kad Taivānas prezidentam nācies atcelt vizīti ārvalstīs, jo liegta gaisa telpas izmantošanas atļauja, norāda raidorganizācija BBC. Taivānas vadītājiem iepriekš nav radušās problēmas lidot pāri valstīm, ar kurām salai nav diplomātisko attiecību. Tomēr Lai Pekinā tiek uztverts īpaši negatīvi, atzīmē laikraksts "The Guardian". Lai pārstāv Demokrātiski progresīvo partiju, kura pie varas ir kopš 2016. gada, un šajā laikā Ķīnas un Taivānas attiecībās pastiprinājusies spriedze. Jāpiebilst, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins šomēnes Pekinā uzņēma Taivānā lielākās opozīcijas partijas "Gomiņdans" līderi Čenu Livuņu. Šī partija savukārt ilgstoši ir iestājusies par ciešākām saitēm ar Pekinu.

Negaidīts lēmums

Seišelas un Madagaskara savu lēmumu atcelt pārlidošanas atļauju pamatojušas ar faktu, ka diplomātiski Taivānu neatzīst, vēsta aģentūra "Reuters". Taivānas amatpersonas gan uzsver, ka visas trīs Āfrikas valstis atļaujas atsaukušas "negaidīti un bez iepriekšēja brīdinājuma". 

Prezidents Lai platformā "X" kritizēja Pekinas rīcību un norādīja, ka tā "parāda riskus, kurus autoritārie režīmi rada starptautiskajai kārtībai". 

Viņš arī solīja, ka "nekādi draudi" nemazinās Taivānas apņēmību uzturēt attiecības ar pārējo pasauli. Lai bija paredzējis apmeklēt Svatini karaļa Msvati III kronēšanas 40. gadadienu, kas aprit 25. aprīlī. Svatini, kas ir Āfrikas vienīgā absolūtā monarhija, diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Republiku jeb Taivānu nodibināja 1968. gadā. Msvati III 2024. gadā apmeklēja Lai inaugurāciju prezidenta amatā, bet Taivānas vadītāja iepriekšējā viesošanās Svatini notika 2023. gadā. Togad šo nelielo valsti, kurā dzīvo 1,2 miljoni cilvēku, apmeklēja Taivānas prezidente Cai Inveņa. Svatini valdība šonedēļ pauda nožēlu par Lai vizītes atcelšanu, tomēr uzsvēra, ka notikušais "nemaina mūsu ilgstošo divpusējo attiecību statusu". Taivāna 2021. gadā karalim bija piegādājusi zāles, lai atveseļotos pēc saslimšanas ar Covid-19.

Grauj atbalstu

Ķīna oficiāli nav atzinusi, ka būtu izdarījusi spiedienu uz Āfrikas valstīm, lai panāktu tai netīkamā Taivānas prezidenta vizītes izjaukšanu. Pekina tomēr nav slēpusi savu gandarījumu par notikušo. Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka atzinīgi novērtē Seišelu, Maurīcijas un Mozambikas "pieturēšanos pie vienas Ķīnas principa atbilstoši starptautiskajām tiesībām". Ķīna Taivānu uzskata par savu teritoriju un nav izslēgusi arī iespēju izmantot militāru spēku, lai iegūtu pār to kontroli. Taivānā pēc zaudējuma komunistiem Ķīnas pilsoņu karā 1949. gadā patvērās Ķīnas Republikas valdība. 

Ķīna pēdējos gados ir aktīvi strādājusi, lai starptautiskajā arēnā atņemtu Taivānai tās diplomātiskos sabiedrotos. 

Šī mērķa panākšanai Pekina izmanto arī ekonomiskos instrumentus, tostarp finansējot dažādus infrastruktūras projektus, norāda apskatnieki. Pekinas centieni diplomātiski izolēt Taivānu ir bijuši diezgan sekmīgi. Pēdējo desmit gadu laikā diplomātiskās attiecības ar Taivānu izbeigušas desmit valstis, kas izdarījušas izvēli par labu Ķīnai. Pēdējā bija nelielā salu valsts Nauru, kas diplomātiskās attiecības ar Taivānu sarāva 2024. gada februārī. Gadu pirms tam līdzīgi rīkojās Hondurasa, bet 2021. gadā – Nikaragva. 2018. gadā Ķīnas pusē pārgāja Rietumāfrikas valsts Burkinafaso, atstājot Svatini kā vienīgo Taivānas diplomātisko sabiedroto Āfrikas kontinentā. Pašlaik Taivānai ir diplomātiskās attiecības ar 12 valstīm. Lielākoties tās ir nelielas valstis Latīņamerikā, Karību jūras reģionā, kā arī Klusajā okeānā. Jāpiebilst, ka Taivānai ir diplomātiskās attiecības arī ar Svēto Krēslu. Prezidenta Lai pēdējā viesošanās ārvalstīs notika 2024. gadā, kad viņš apmeklēja Māršala salas, Tuvalu un Palau, ar kurām Taivānai ir diplomātiskās attiecības. Šī ceļojuma ietvaros viņš tranzītā ieradās arī Havaju salās un ASV Guamā. Oficiāli apmeklēt ASV Taivānas prezidenti nevar, jo Vašingtona ar salu oficiālas diplomātiskās attiecības neuztur. ASV mediji vēstījuši, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija pagājušajā gadā esot liegusi Taivānas prezidentam tranzītā ierasties Ņujorkā, lai pēc tam dotos uz Latīņameriku. Taivānas Ārlietu ministrija šādas ziņas ir noraidījusi.