ST: Pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšana atbilst Satversmei

Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu Satversmei atzinusi Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu normu, ar kuru uz četriem gadiem samazināta obligāto iemaksu likme pensiju otrajā līmenī no sešiem uz pieciem procentiem, vienu procentpunktu novirzot pensiju pirmajam līmenim, informēja ST.

Tiesa secināja, ka minētā norma ir vērsta gan uz personas tiesību aizsardzību, gan visas sabiedrības labklājības nodrošināšanu, līdzsvarojot pašreizējo un nākamo pensiju saņēmēju intereses.

Vērtējot apstrīdētās normas satversmību, tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieņemta sociāli nozīmīgu mērķu sasniegšanai — lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos.

Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, palielinās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā un attiecīgi arī šā budžeta ieņēmumi. Vienlaikus tiesa pārliecinājās, ka netiek mainīta pensiju sistēmas uzbūve, vecuma pensijas aprēķināšanas kārtība vai tiesības saņemt pensiju. Izmaiņas paredz tikai terminētu sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali starp pirmo un otro pensiju līmeni.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos palielināja ienākumus aptuveni 95% strādājošo.

Savukārt gandrīz pusei visu pensiju saņēmēju ienākumi pieauga, jo pensionāriem tika dubultots neapliekamais minimums — no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Ņemot vērā minēto, viena procentpunkta pārdale uz četriem gadiem ļaus veidot papildu uzkrājumu valsts pensiju speciālajā budžetā, no kura tiek finansētas pašreizējo vecuma pensijas saņēmēju pensijas, secināja ST.

ST priekšsēdētāja Irēna Kucina sprieda, ka apstrīdētās normas mērķis bija kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ko radīja darbaspēka nodokļu izmaiņas.

ST spriedumā secināts, ka likumdevējs, reaģējot uz budžeta izaicinājumiem, ir izvēlējies sabiedrības interesēm atbilstošu mehānismu, kas veicina pensiju sistēmas līdzsvaru un ilgtspēju.

"Valsts neizjauca pensiju sistēmu kopumā, bet gan to stabilizēja un līdzsvaroja,"

sprieda Kucina.

Vienlaikus tas nodrošina arī nākotnes pensiju saņēmēju sociālo aizsardzību, atzina tiesa. Tas palīdzēs nodrošināt, ka pensiju budžetā ieņēmumi pārsniedz izdevumus un saglabājas speciālajā budžetā uzkrātais pārpalikums, ko nepieciešamības gadījumā varēs izmantot pensiju izmaksu segšanai arī nākotnē — vismaz līdz 2050. gadam.

ST tiesnesis Juris Juriss norādīja, ka informācija ir balstīta uz ekonomikas modelēšanas veida, līdz ar to šis uzkrājums var saglabāties arī ilgākā laika periodā.

Tādēļ apstrīdētā norma sekmē līdzsvaru starp pašreizējo un nākamo pensiju saņēmēju interesēm, atzina tiesa.

Tiesa arī pārliecinājās par to, ka personām saglabājas iespēja uzkrāt kapitālu abos pensiju līmeņos, kas veido personas vecuma pensiju. Turklāt netika konstatēts, ka apstrīdētā norma būtiski ietekmētu nākotnes pensiju apmēru. Līdz ar to apstrīdētā norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu arī pensiju sistēmas ilgtspējīgu attīstību.

Tiesa secināja, ka apstrīdētā norma atbilst gan sociāli atbildīgas valsts un tiesiskās paļāvības principiem, gan Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu vecumdienās.

Kucina norādīja, ka valstij ir plaša rīcības brīvība sociālo tiesību īstenošanā, izvēloties dažādas metodes un mehānismus, taču šī rīcības brīvība nav neierobežota.

"Valsts pieņemtajam regulējumam jābūt objektīvam, sociāli attaisnojamam un pienācīgi pamatotam, konkrētajā gadījumā tiesa redzēja, ka visi šie kritēriji izpildās," skaidroja Kucina.

Tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Saeima iepriekš pieņēma izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim paredz pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Labklājības ministrija skaidroja, ka tas ļauj īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus solot, ka tas, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Tikmēr Saeimas lēmums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī izpelnījās asu finanšu un ekonomikas ekspertu, banku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kritiku.

Savukārt tolaik opozīcijā esošie "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti vērsās ST, lūdzot vērtēt pensiju otrā līmeņa daļas pārcelšanas uz pirmo līmeni atbilstību Satversmei.

Likumdevējs, pieņemot šos likuma grozījumus, ir balstījies uz pieņēmumu, ka tā nesamazinās nākotnes pensiju apmēru, bet pat, iespējams, to palielinās, norādīja prasības iesniedzēji. Šāds pieņēmums balstīts uz apsvērumu, ka līdz šim pensiju otrajam līmenim bijis mazs ienesīgums, taču likuma grozījumu izstrādes un apspriešanas procesā tā arī netika iegūti dati un veikta modelēšana tam, kādu tieši ietekmi uz pensiju sistēmas ilgtspēju radīs apstrīdētā norma, tolaik pauda deputāti,

AS un NA politiķu ieskatā, lēmums tika pieņemts labas likumdošanas principam neatbilstošā procedūrā, lai gan tā regulē Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējai izšķiroši svarīgu jautājumu, kurā likumdevējam jābūt īpaši piesardzīgam un rūpīgam.

Deputāti uzskatīja, ka likumdevējs ir pārkāpis Latvijas iedzīvotāju un nākotnes pensionāru tiesības uz īpašumu, tiesisko paļāvību un sociālo nodrošinājumu, nenodrošinot tiesības nākotnē saņemt pensijas adekvātā apmērā. Tāpat viņi uzskatīja, ka apstrīdētā likuma norma ir kaitīga arī Latvijas tautsaimniecībai kopumā, samazinot investīciju apmēru, tostarp Latvijas ekonomikā, samazinot iedzīvotāju uzticības līmeni pensiju sistēmai un neveicinot iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu.