Militārajā ražotnē Iecavā plāno saražot 50 000 lādiņu gadā

Iecavas pagasta mežos topošajā militārajā ražotnē plānots nodarbināt aptuveni 20 cilvēkus un gadā saražot ap 50 000 modulāro pulvera lādiņu, pavēstīja Valsts aizsardzības korporācija valdes locekle Ingrīda Ķirse.

Ceturtdien oficiāli tika uzsākta ražotnes būvniecība, ēkas pamatos iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Topošā rūpnīca, tostarp ar dzeloņdrāšu nožogojumu, atrodas salīdzinoši netālu no Rīgas, taču izbūvēta dziļi meža teritorijā – vairāku kilometru attālumā no tuvākajām dzīvojamajām mājām un galvenajiem ceļiem. Netālu atrodas arī Nacionālo bruņoto spēku teritorijas, kuras tiek izmantotas militārajām apmācībām.

Ķirse skaidroja, ka rūpnīcā tiks ražoti bundžām līdzīgi pulvera lādiņi, kas tiek ievietoti zem artilērijas šāviņa. Lādiņam sadegot, tas nodrošina šāviņa izšaušanu no stobra. Saražotā munīcija vispirms būs paredzēta Latvijas bruņotajiem spēkiem, savukārt pārējā produkcija tiks eksportēta partneriem citās NATO valstīs. Kopējais ražošanas apjoms plānots ap 50 000 lādiņu gadā.

Ražotnē strādās tikai vietējie darbinieki.

Lai gan būvniecība vēl turpinās, paralēli tiks komplektēta ražošanas komanda – kopumā ap 20–25 dažādu līmeņu speciālistu. Personāla atlasi iecerēts pabeigt līdz vasaras vidum, jo rūpnīca darbību plāno sākt šā gada trešajā ceturksnī.

Izejvielas ražotnei piegādās ārvalstu partneri, kas apvienojušies konsorcijā. Ķirse uzsvēra, ka projekts ir nozīmīgs ne tikai munīcijas piegāžu drošības stiprināšanai, bet arī Latvijas ekonomikai, jo paredzēts strādāt ar apgrozījumu un peļņu. Projekta lielāko daļu finansē Latvijas valsts, savukārt pārējo – Eiropas Savienība.

Skaidrojot, kāpēc rūpnīca tiek būvēta norobežotā teritorijā, Ķirse norādīja, ka militārās ražotnes netiek izvietotas apdzīvotās vietās drošības prasību dēļ. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Latvijā ir pietiekami daudz vietējā kapitāla būvuzņēmumu ar atbilstošu pieredzi šādu objektu izbūvē.

155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveide tiek īstenota sadarbībā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu Nammo, kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu KNDS. Nacionālais finansējums projektam "Rollo" ir 26 miljoni eiro, bet Eiropas finansējums – 41 miljons eiro, no kura gan ne visa summa paredzēta tieši Latvijai.

Rūpnīcas teritorija ir valsts pārziņā un vēsturiski saistīta ar militāro jomu. Objekta ģenerālbūvnieks ir "UPB nams", projektēšanu nodrošināja "UPB projekti", bet būvuzraudzību – "Firma L4". Līguma kopējā summa netiek atklāta.