17.2 °C
Atceroties mājsaimniecību pēdējo gadu lielo aktivitāti saules paneļu uzstādīšanā, pēc pārejas uz neto norēķinu sistēmu (NNS) šis tirgus ir mēreni atdzisis. Šobrīd galvenais fokuss – uz elektroenerģijas akumulāciju.
Kopš pērnā gada aprīļa, kad tika pārtraukta iespēja pieteikties neto uzskaites sistēmai (NUS), mikroģenerācijas iekārtu uzstādīšanas intensitāte ir būtiski samazinājusies, kas ir likumsakarīgi arī tādēļ, ka kopējais uzstādīto iekārtu skaits ir gana augsts.
2025. gada 1. ceturkšņa beigās Latvijā kopumā bija 23,4 tūkst. sadales sistēmai pieslēgtu mikroģenerācijas iekārtu ar kopējo jaudu 198 megavati (MW), kas veido aptuveni 25% no kopējā pārvades sistēmas operatora fiksētā Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma diennakts gaišajās stundās. Maija nogalē AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai bija pieslēgti vairāk nekā 23,6 tūkst. mikroģeneratoru ar kopējo ražošanas jaudu aptuveni 200 MW. Turklāt 1,3 tūkst. no tiem kopā ar elektroenerģijas akumulācijas iekārtām (baterijām).
Turpmāk prognozē mērenu interesi
Lielākais mikroģenerācijas iekārtu uzstādīšanas bums Latvijā bija vērojams 2022. gadā, kad kopējais gada laikā uzstādīto mikroģeneratoru skaits sasniedza gandrīz desmit tūkstošus. Milzīgā interese lielā mērā bija skaidrojama ar elektroenerģijas tirgus cenas lielajiem lēcieniem – tas motivēja mājsaimniecības kļūt par elektrības pašražotājām. Mazāka, bet aizvien diezgan augsta interese turpinājās arī 2023. gadā, kurā uzstādīti gandrīz astoņi tūkstoši mikroģeneratoru. 2024. gada otrajā pusē jaunu mikroģeneratoru uzstādīšanas temps pakāpeniski saruka – visa gada garumā uzstādīti 4150 mikroģeneratori. Tas skaidrojams gan ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un tirgus piesātinājumu, gan arī elektrības tirgus cenas stabilizēšanos. "Kopumā interese par mikroģenerāciju Latvijā, lai arī vairs nav raksturojama kā sprādzienveida, joprojām saglabājas. Šogad, no 1. janvāra līdz maija vidum, pieslēgti 680 jauni mikroģeneratori. No 2023. gada jūtama izteiktāka interese par mikroģeneratoriem apvienojumā ar uzkrājošajām baterijām. 2023. gadā "Sadales tīklam" pieslēgti aptuveni 300 šādi hibrīdrisinājumi (~4% no kopējā gada mikroģeneratoru pieslēgumu skaita), 2024. gadā – jau teju 600 (~16% no kopējā skaita), bet šā gada pirmajos 4,5 mēnešos – jau vairāk nekā 400 (~60% no kopējā skaita), klāsta AS "Sadales tīkls" pārstāve Alīna Sildnika, kura prognozē, ka mērena interese par mikroģeneratoriem saglabāsies arī turpmāk, jo īpaši izvēloties saules paneļus apvienojumā ar enerģijas akumulācijas iekārtām.
Mērķis – sekmēt viedāku ražošanu un patēriņu
"Pārejot no NUS uz NNS, viens no mērķiem bija sekmēt ne tikai elektroenerģijas ražošanu, bet arī tās viedāku patēriņu. Piemēram, cenšoties maksimāli daudz elektroenerģijas patērēt jau tās saražošanas mirklī un pievērst lielāku uzmanību faktiskajam patēriņam, kā arī izvēlēties atbilstošu elektroenerģijas ražošanas iekārtu jaudu.
Ja mazas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kuru darbība ir izteikti mainīga, skaits strauji pieaug, tas var radīt izaicinājumus tīkla darbības stabilitātei,
kā arī palielināt izmaksas tīkla operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem," skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Viņa rīcībā esošā statistika rāda, ka nereti NUS lietotāji ir uzstādījuši ražošanas jaudas, kuras ievērojami pārsniedz šo lietotāju pieprasījumu. "Šiem lietotājiem 12 mēnešu periodā veidojas būtisks "uzkrātās" elektroenerģijas pārpalikums, dažkārt pat vairāk nekā viena megavatstunda (MWh). Tas liecina, ka NUS atsevišķos gadījumos ir pamudinājusi lietotājus uzņemties nesamērīgi lielas investīcijas un finanšu slogu," teic KEM enerģētikas eksperts, norādot, ka lielākā daļa mājsaimniecību Latvijā kopumā patērē samērā nelielu elektroenerģijas daudzumu, tāpēc tām mikroģenerācijas iekārtas uzstādīšana var nebūt pietiekami ekonomiski pamatota. "Savukārt būtiska daļa mājsaimniecību, kuru elektroenerģijas patēriņš ir augsts, iekārtas ir uzstādījušas jau pirms 2024. gada aprīļa. Tāpat, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu stabilizēšanās 2023. un 2024. gadā ir kopumā ietekmējusi interesi uzstādīt mikroģenerācijas iekārtas. Tomēr elektroenerģijas cenu stabilizācija kopumā ir vērtējama pozitīvi, jo no tās iegūst visa sabiedrība," vērtē G. Valdmanis. Viņš arī piebilst, ka aptuveni 3200 objektu ar mikroģeneratoriem nav uzskaites sistēmā, kas veido aptuveni 13,5% no kopējā mikroģeneratoru objektu skaita, līdz ar to secinādams, ka šie klienti ir izvēlējušies vai nu kļūt par NNS dalībniekiem, slēgt cita veida līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu, vai arī neslēgt līgumu ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu, bet saražoto elektrību pamatā iztērēt tūlītējā pašpatēriņā.
Nesēž uz astes tirgotājam
Lai uzzinātu, kā ar saules enerģijas ģenerēšanu sokas tiem elektroenerģijas mājražotājiem, kuri ir izvēlējušies NNS, "LA" viesojās pie pulkarnieša Edmunda Zālītes, kurš savā saimniecībā ir uzstādījis saules paneļu elektrosistēmas ar kopējo jaudu 25 kilovati (kW). "Es kā fiziķis matemātiķis māku rēķināt, tāpēc sapratu, ka man izdevīgāka ir sistēma, kura katru gadu nevis elektroenerģijas pārpalikumu atņem, bet es to varu pārvērst naudā, kuru es varu gan saglabāt uz nākamo gadu, gan pilnībā nosegt visas izmaksas par abonēšanu, pārvadi u. c., kā rezultātā mani rēķini par elektroenerģiju mēnesī ir nulle eiro. Šis norēķinu veids man šķiet godīgāks, jo es nesēžu uz astes tirgotājam, kurš ir spiests manu lēto enerģiju dienā paņemt un vakarā vietā atdot dārgo," saka E. Zālīte, kuram neto norēķinu veids var būt izdevīgs, jo viņš ir uzstādījis gana jaudīgu akumulācijas sistēmu, kuru pats uzmeistarojis no lietotām elektroautomašīnu baterijām. "Eiropā ir kustība "Otrreizējā dzīve", kad nolietotās baterijas nevis tiek atdodas utilizācijai, bet izmantotas, dodot tām otro dzīvi, jo tās spēj kalpot vēl vismaz desmit līdz piecpadsmit gadus. Arī man kā elektroenerģijas mikroģeneratoram šī ideja šķita visnotaļ izdevīga, un es pats sev izgatavoju akumulācijas sistēmu ar kopējo ietilpību 170 kilovatstundas (kWh), ar kurām mājai elektroenerģijas pietiek 3–4 dienām," klāsta K. Zālīte. Jautāts, kāda pērn ir bijusi viņa elektroenerģijas ražošanas un patēriņa bilance, izmantojot NNS, viņš atzīst, ka tā ir bijusi apmierinoša. "Pagājušā gadā mikroģenerācijas kopējā bilance bija gandrīz pa nullēm, tikai mīnus viens eiro.
Pērn esmu saražojis aptuveni 15 tūkst. kWh elektroenerģijas, bet patērējis aptuveni 18 tūkst. kWh, trīs tūkstošus kWh pa lēto piepircis biržā, kad radās tāda nepieciešamība.
Rezultātā izdevās nosegt pārvades tarifus un abonēšanas maksu. Tā kā man ir divas elektroautomašīnas, tās arī kalpo kā akumulatori," klāsta K. Zālīte.
Sākotnēji viņš kā NNS administratoru bija izvēlējies "Elektrum", bet vēlāk pārgājis uz "Enefit", kas piedāvājis tobrīd labākus nosacījumus. "Šobrīd "Enefit" komisijas nauda par pirkto un pārdoto elektroenerģiju pēc biržas cenām ir 0,7 centi par vienu kWh. Kad es pārdodu elektroenerģiju pa dārgo, biržas cena ir 10–15 centi, šie 0,7 centi ir adekvāta komisijas maksa," secina E. Zālīte. Viņš saules paneļus ir uzstādījis gan uz mājas jumta, gan suņu būdas, gan no tiem izveidojies sētu un lecekti, kurā labi augot gan melones, gan arbūzi. "Šobrīd saules paneļu cena ir tik zema, ka tie bieži vien sanāk lētāki par būvmateriāliem. Ārvalstīs daudzstāvu ēku fasādes apšuj ar saules paneļiem, jo tas ir izdevīgāk nekā ar kādu citu materiālu. Esmu vēl izgatavojis galdiņu no saules paneļa, zem tā man ir lādētājs, ar kuru varu lādēt, piemēram, telefonu," stāsta E. Zālīte. Jautāts, kāpēc daudzi mikroģeneratori nevēlas pāriet no NUS uz NNS, viņš teic, ka NNS ir jāvelta vairāk laika un jāiegulda papildu līdzekļi. "Ir tādi, kuri negrib ieguldīt naudu un ņemties ar akumulācijas sistēmām, un vairāk pieskatīt elektrosistēmu, proti, pārdot, kad cena ir augsta, un pirkt, kad tā ir zema, tāpēc paliek pie NUS, jo tā ir vienkāršāka. Es esmu parēķinājis, ka man tas nebūtu izdevīgi. Un nebūtu arī tik interesanti. Turklāt es pārdodu un pērku par tirgus cenu, man nav sajūtas, ka es kādam kaut ko būtu parādā," rezumē E. Zālīte. Tiesa gan, viņam, salīdzinot ar cietiem mājražotājiem, ir būtiskas priekšrocības, jo viņa uzņēmums "Saules grauds" jau daudzus gadus nodarbojas ar saules paneļu sistēmu projektēšanu un uzstādīšanu, bet šobrīd arī ar akumulācijas sistēmu realizāciju.
Pelnīs starpnieki
Taču nebūt ne visi mikroģeneratori NNS vērtē vienlīdz pozitīvi, daudzi pat uzskata to par bezjēdzīgu. Tāpēc tie, kuri saules paneļus savās privātmājās bija uzstādījuši līdz 2024. gada sākumam, plāno turpināt lietot NUS, ko viņi varēs darīt vēl līdz pat 2029. gada 28. februārim. "Turēšos pretī līdz uzvarošām beigām ar zobiem un nagiem. Lai ģenerācija naudā būtu izdevīga, ir nepieciešams spēka plecs. Ir jābūt lielam elektroenerģijas ražotājam, kas spēj diktēt noteikumus tirgū. Mazie to nevar izdarīt.
Ir izveidots kroplīgs tirgus, kurā vienīgie, kas var labi nopelnīt, ir starpnieki, proti, tirgotāji, kuri saņem komisiju no pirkšanas un pārdošanas, kā arī tīkla operators,"
ir pārliecināts "Facebook" grupas "Mikroģeneratori Latvijā" iniciators Andris Romanovskis. Savukārt cits mikroģenerators – Mārtiņš Vanags – vērš uzmanību uz saviem aprēķiniem par situāciju, kāda varētu būt, kad pilnībā notiks pāreja uz NNS: "Viens kW uzstādītās jaudas gadā dod vidēji tūkstoš kWh jeb vienu megavatstundu elektroenerģijas. 25 tūkst. mikroģenerētāju gadā var saražot 200 milj. kWh. Varu prognozēt, ka "Latvenergo" un pārējie tirgotāji ņems elektroenerģiju par lēto biržas cenu un pārdos fiksētās cenas lietotājiem par 0,10–0,12 eiro par kWh, kas šiem spekulantiem ļaus gadā gūt aptuveni 20 milj. eiro lielu peļņu."
Pamatā – brīvā tirgus nosacījumi
"Neto norēķinu sistēma strādā atbilstoši tirgus principiem, kas nozīmē, ka klientam ir iespēja vienoties ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārpalikuma pārdošanu. "Elektrum" piedāvā no klientiem iegādāties elektroenerģiju gan par fiksētu, gan mainīgu cenu, kas mainās atbilstoši "Nord Pool" biržas cenu izmaiņām. Puse no neto norēķinu sistēmas klientiem izvēlas mainīgas cenas, bet otra puse klientu – fiksētas cenas produktu. Tirgū pēc mūsu pieejamās informācijas esam vienīgie, kas NNS ietvaros piedāvā iegādāties no klienta saražoto elektroenerģiju par fiksētu cenu, tomēr papildus tam, protams, nodrošinām universālo NNS pakalpojumu atbilstoši valdības apstiprinātajiem Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumiem, kur iepērkam no klientiem saražotās elektroenerģijas pārpalikumu par "Nord Pool" biržas cenu, piemērojot tirdzniecības pakalpojuma maksu," klāsta AS "Latvenergo" Pārdošanas direktore Ivita Reidzāne. Pakalpojuma maksu gan "Latvenergo" neatklāj. I. Reidzāne norāda, ka iepriekš NUS darbības princips nebija atbilstošs tirgus darbības mehānismam, jo katras saražotās elektroenerģijas pārpalikuma kWh vērtība tika noteikta atbilstoši elektroenerģijas patēriņam iegādājamās kWh cenai, kas ilgtermiņā nevar pastāvīgi strādāt, un cenu starpības rezultātā radušās izmaksas tāpat beigās bija jāsedz visiem tirgus dalībniekiem. Viņa min kaimiņvalstu pieredzi.
"Igaunijā nekad nav bijusi NUS un viss saražotās elektroenerģijas pārpalikums ir pārdots par tirgus cenu, katrai kWh nosakot atbilstošu cenu.
Lietuvā šobrīd vēl darbojas NUS, taču tur, līdzīgi kā Latvijā, tiek plānots pilnībā pāriet uz tirgus darbības principiem atbilstošu sistēmu, kas ir NNS, un katra kWh, kas saražota, bet nav patērēta, tiek iepirkta par tirgus cenu," stāsta I. Reidzāne. Jautāta par mikroģeneratoru izteiktajām bažām par to, ka, ieviešot neto norēķinu sistēmu, mikroģenerācija var kļūt bezjēdzīga, viņa atbild noliedzoši: "NUS vietā ieviešot NNS, tas automātiski to nepadara bezjēdzīgu, jo gan NUS, gan NNS attiecas tikai uz saražotās elektroenerģijas pārpalikumu. Ja skatāmies praktiski, tad, uzstādot mikroģeneratoru, lielākais ieguvums klientam rodas tajā gadījumā, kad saražoto patērē uzreiz ražošanas brīdī, jo tad par elektrību nav jāmaksā nekas. Attiecīgi, ja spēj savu patēriņu maksimāli pielāgot ražošanas profilam, tad ieguvums būs visaugstākais neatkarīgi no tā, vai darbojas NUS vai NNS sistēma. Turklāt jāņem vērā, ka mikroģenerācijas uzstādīšanas investīciju atdeve veidojas no tā, kādas ir elektroenerģijas tirgus cenas un kādas ir sākotnējās investīcijas. Papildus jāatzīmē, ka pāreja uz NNS nenozīmē, ka saražotās elektroenerģijas pārpalikums kļūst bezvērtīgs, jo klientam ir iespēja izvēlēties tirgus principiem atbilstošu piedāvājumu, par kādu ir gatavs pārdot saražotās elektroenerģijas pārpalikumu," skaidro I. Reidzāne.
Pieaugums mēnesī 20–25%
Lielākā daļa "Tet" elektroenerģijas klientu, kas paši saražo un uzreiz nepatērē elektroenerģiju, aizvien izmanto NUS. "Novērojam, ka pāreja uz NNS norit bez lielas pieauguma plūsmas, bet tajā pašā laikā ir vērojama pozitīva tendence – šogad to klientu skaits, kuri sāk izmantot NNS, ar katru mēnesi pieaug vidēji par 20–25%," klāsta uzņēmuma "Tet" elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone. Jautāta, par kādu cenu klienti ir nodevuši elektroenerģiju tīklā vasarā un par kādu saņēmuši atpakaļ ziemā, viņa teic, ka cena, par kādu klienti ir nodevuši "Tet" tīklā elektroenerģiju, un cena, par kādu ir iepirkuši no "Tet", ir ļoti svārstīga. "Kopš Latvijā par elektroenerģiju ir iespējams norēķināties pēc biržas cenām, esam pārliecinājušies, ka tās ir ne vien mainīgas, bet arī grūti paredzamas. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pēdējā gada laikā vidējā biržas cena mainījās. Ar tādu pašu svārstību un cenu amplitūdu elektroenerģijas biržas cena ietekmē NNS klientu izmaksas. Kad biržā tā ir augsta, tad arī cena par nodoto elektroenerģiju vai klientam pieejamo elektroenerģiju ir augsta," skaidro V. Ķirsone. "Tet" piedāvā NNS Universālo pakalpojumu, kas likuma noteiktajā apmērā nosaka nodotās elektroenerģijas samaksu. Samaksa par tīklā nodoto elektroenerģiju tiek aprēķināta pēc cenas, kas atbilst "Nord Pool" biržas faktiskajai katras stundas cenai, kurās tā tiek nodota tīklā, piemērojot samazinājumu 0,02 eiro par kWh. Cena nevar būt zemāka par nulle eiro par kWh. "NNS lietotāji uzkrājumu var lietot rēķinu apmaksai vairākās adresēs. Mikroģeneratora saražoto elektrību iespējams uzreiz lietot pašpatēriņam. NNS ļauj no saražotās elektrības labumu gūt arī uzņēmumiem, savukārt neto uzskaites sistēma ir pieejama tikai privātpersonām," uzsver "Tet" pārstāve.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
