Šā gada pirmajos četros mēnešos būtiski sarucis Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums – par 19,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, veidojot 2689 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Turklāt hidroelektrostacijās (HES) šajā laikā saražotas vien 1076 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48,5% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.
Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, 2025. gada pirmajos četros mēnešos bija 828 766 megavatstundas (MWh), kas ir par 10,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Vēja elektrostacijās šā gada pirmajos četros mēnešos saražotas 89 416 MWh elektroenerģijas, kas ir par 16,4% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās bijis vērā ņemams uzrāviens – 95 510 MWh elektroenerģijas, kas ir par 75,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas, kā arī patēriņa samazināšanās bija vērojama visās Baltijas valstīs kopumā, attiecīgi par 5% un 10%. Pozitīvs izņēmums bija vienīgi Lietuva, kur elektroenerģijas ražošana pieauga par 7%, saražotajam daudzumam pārsniedzot patēriņu – vietējā elektroenerģijas ražošana veidoja 100,04% no kopējā patēriņa. "Latvijā elektroenerģijas ražošanas apjoma svārstības jau vēsturiski visvairāk ietekmē Daugavas pietece, no kuras izstrādes gada ietvaros saražotās elektroenerģijas kopsumma HES var mainīties 35% robežās, tāpēc Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma samazinājums gada pirmajos četros mēnešos – teju par 20% – nav nekas ekstremāls," vērtē AS "Latvenergo" vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis, kurš uzskata, ka elektroenerģijas ražošanas apjoma pieaugums par 7% Lietuvā šā gada pirmajos četros mēnešos bijis pamatā uz atjaunīgo energoresursu pieauguma rēķina. Turklāt aprīlis bijis sauss un saulains, un arī vēja trūkums nav novērots.
Jautāts, vai ir pamats satraukumam, ka Latvijā tendence būtiski samazināties saražotās elektroenerģijas apjomam varētu turpināties, G. Lūsis ir visnotaļ skeptisks: "Lietuvas un arī Igaunijas pieauguma tendence turpināsies, kamēr Latvijā to var ietekmēt atpalicība vēja elektrostaciju un elektroenerģijas akumulācijas sistēmu izbūvē."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".