Gāzes situācija – līdzsvarota. Plānos modernizācija

Viesojoties Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, var pat dzirdēt, kā tiek iesūknēta gāze nākamajai apkures sezonai. Līdz šī gada 1. jūnijam krātuvē jau iesūknētas 11,4 teravatstundas (TWh) gāzes, kas ir krietni vairāk nekā pagājušajā gadā, kad līdz 1. jūnijam bija iesūknētas tikai 8,8 TWh gāzes.

Gāzes krātuve – dabiska struktūra

Inčukalna pazemes gāzes krātuve (IPGK) ir dabiska nesējslāņa veida krātuve, kuras maksimālā ietilpība ir 24,4 TWh. Tā ir lielākā Baltijas jūras reģionā un viena no lielākajām Eiropā. Krātuvi apsaimnieko vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"). Uzņēmuma pārziņā ir 1190 km gara dabasgāzes pārvades sistēma, kas savieno Latvijas dabasgāzes infrastruktūru ar Lietuvu un Igauniju. Pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). 68,46% "Conexus" akciju pieder valsts pārvaldītajam uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls", 29,06% – "MM Infrastrukture Investments Europe Limited", bet pārējās – citiem mazākuma akcionāriem.

Krievijas gāze nogrimst vēsturē

"Kopš šī gada piegādes no Krievijas ir aizliegtas visās trijās Baltijas valstīs, kā arī Somijā. Gāzes piegādes tiek veiktas no Somijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa "Inco", Klaipēdas LNG termināļa, un trešā iespēja saņemt gāzi ir no Lietuvas un Polijas savienojuma "GIPL", kas mūs savieno ar pārējo Eiropu. Šobrīd varam dzirdēt, kā 2. cehs krātuvē skaļi sūknē iekšā gāzi. Veidojam krājumus. Gāze pašlaik nāk no Lietuvas un Somijas puses. LNG ne ar ko neatšķiras no tās gāzes, kuru savulaik saņēmām no Krievijas. LNG ir veids, kā gāzi var transportēt ar kuģi lielos attālumos. 

Tā kā mums nav cauruļvadu no ASV vai Norvēģijas, pie ieguves vietas ir iespējams šo gāzi atdzesēt tā, lai tā pārvērstos šķidrā formā un to varētu iepildīt speciālos kuģos, kur tā tiek transportēta līdz LNG terminālim, pēc tam to uzsilda, atgriež gāzveida stāvoklī un iepilda cauruļvadā," 

pārmaiņas gāzes piegādēs raksturo AS "Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, atzīstot, ka uzņēmuma darbībā pēc būtības nekas nav mainījies. Nedaudz ir mainījies gāzes ķīmiskais sastāvs, līdztekus metānam nedaudz klāt nākušas vēl citas ogļūdeņraža sastāvdaļas. "Izvēle, no kuriem trim piegādes avotiem pirkt gāzi, ir tirgotāju ziņā. Norvēģijai tagad ir savienojums ar Poliju, teorētiski ir iespējams Norvēģijas gāzi importēt cauri visai Polijai pa "GIPL". Tirgotājs meklē veidu, kā to racionālāk un lētāk izdarīt. Vienā gadījumā viņam būs jāsamaksā par kuģa regazifikācijas procesu, otrā – par tranzītu cauri kaimiņvalstīm," skaidro U. Bariss.

Gāzes trūkumu neprognozē

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pašlaik ir noglabātas 1,8 TWh gāzes, kas ir valsts rezerve. "Agrāk kopējais gāzes patēriņš Latvijā bija aptuveni 12 TWh, bet pērn tas saruka par aptuveni 30% līdz 8,8 TWh. Pagājušajā gadā samazinājās ne tikai gāzes, bet arī elektroenerģijas patēriņš. Tā kā patērētāji pamatā orientējās uz energoresursu cenu, visi, kuri varēja, ekonomēja vai izvēlējās kādu citu kurināmo," stāsta U. Bariss.

Inčukalna gāzes krātuves (attēlā) ietilpība ir pilnībā pietiekama Latvijas apstākļiem, jo īpaši – ņemot vērā to, ka gāzes patēriņš vietējā tirgū pēdējā laikā ir samazinājies. Savukārt Dobeles gāzes krātuves potenciāls tiek pētīts, vērtējot iespēju tajā uzglabāt ūdeņradi.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

2021. gadā gāzes krātuves maksimālais uzpildījums bija 17,7 TWh, bet pērn vairs tikai 14,5 TWh. "Gāzi var piegādāt arī ziemā – gan no krātuves, gan LNG termināļiem. Tāpēc nav obligāti līdz ziemai iesūknēt visu nepieciešamo apjomu krātuvē. Protams, labāk ir, ja tas ir izdarīts," vērtē U. Bariss. Pagājušajā gadā kopējais mājsaimniecību gāzes patēriņš bija 1,4 TWh, kas ir samērā mazs. "Tāpēc runāt par to, ka mājsaimniecībām gāzes varētu nepietikt, nav nekāda pamata. Līdz 1. jūnijam bija iesūknētas 11,4 TWh gāzes. Taču, tā kā mēs esam reģionāla krātuve, gāzi šeit uzglabā gan Somijas un Polijas, gan Igaunijas un Lietuvas tirgotāji," stāsta U. Bariss. Viņš uzskata, ka LNG termināļu infrastruktūra reģionā ir pietiekami attīstīta.

Sadarbosies ar Igauniju

Kamēr Latvijā joprojām tiek lauzti šķēpi par LNG termināļa būvniecību Skultē, Latvija un Igaunija parakstījusi saprašanās memorandu par sadarbību kopīgai Paldisku LNG izmantošanai. Tas ir būtisks faktors Latvijas dabasgāzes apgādes drošības nodrošināšanai, kas paaugstina gatavību dabasgāzes piegādes krīzes gadījumos. Paldiskos izbūvētais rezerves LNG terminālis, kas nesen nonācis pilnā Igaunijas valsts kontrolē, sniedz iespēju ātri reaģēt uz īstermiņa un vidēja termiņa dabasgāzes patēriņa svārstībām. 

"Paldiskos ir izbūvēta piestātne un krasta infrastruktūra līdz gāzesvadam. Tā vieta jebkurā brīdī ir gatava kuģa uzņemšanai. 

Tā kā "Conexus" atbild par gāzes piegāžu drošību, mēs esam iesnieguši SPRK vērtējumu, ka šobrīd kopējā apgādes situācija ir laba, proti, kopējais gāzes patēriņš tiek pilnībā, pat ar uzviju, nosegts ar piegādēm no esošās infrastruktūras. Turklāt, ņemot vērā Inčukalna gāzes krātuves esamību, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā situācija ar gāzes piegādēm ir absolūti droša," ir pārliecināts U. Bariss.

Dobeles krātuve – ūdeņradim?

"Conexus" arī aktīvi pēta iespējas, kā varētu visracionālāk pārvadīt vai līdzīgā krātuvē uzglabāt ūdeņradi. "Ūdeņradim nākotnē būs būtiska nozīme, tomēr tuvāko piecu gadu laikā Latvijā tā transports un uzglabāšana vēl nenotiks," skaidro U. Bariss, piebilstot, ka ūdeņradis noteikti netiks uzglabāts kopā ar dabasgāzi Inčukalnā. Šajā aspektā pētīta tiek Dobeles pazemes krātuve, taču visa pamatā ir jautājums – vai būs bizness? Lai ūdeņradi saražotu, ir nepieciešams papildu elektroenerģijas apjoms, turklāt zaļo ūdeņradi ražo, tikai izmantojot atjaunīgos energoresursus – tādus ka saule un vējš. Šobrīd ar šiem resursiem vēl nav nosegts elektroenerģijas patēriņš," vērtē U. Bariss. "Conexus", piesaistot konsultantus, vienlaikus veic trīs dažādus pētījumus. "Viens no tiem ir saistīts ar kaimiņu pārvades operatoriem: cik lielu ūdeņraža koncentrāciju varētu piemaisīt jau esošajos dabasgāzes tīklos, otrs – tīra ūdeņraža transporta cauruļvada izbūve no Somijas uz Vāciju, kas iet caur Latvijas teritoriju, trešais – vai mūsu ģeoloģiskās struktūras ir piemērotas ūdeņraža uzglabāšanai," klāsta U. Bariss, paužot visnotaļ piesardzīgu attieksmi. 

"Mēs būsim gatavi transportēt, un es pieņemu, ka industrija būs gatava arī saražot, izšķirošais būs tas, vai būs maksātspējīgi patērētāji," 

teic U. Bariss, norādot, ka ūdeņradis ir tikai enerģijas pārnešanas veids, bet nav enerģijas avots, kāds ir vējš vai saule.

Jautāts par Dobeles pazemes krātuves izmantošanu, viņš norāda, ka dabasgāzes glabāšanai to noteikti šobrīd nevajag, jo Inčukalna krātuves ietilpība ir šā brīža situācijā pilnībā pietiekama. "Mēs negaidām, ka dabasgāzes reģionālais patēriņš palielināsies, tieši otrādi – tas samazināsies. Savukārt, ja mēs apsveram iespēju Latvijā veidot ūdeņraža krātuvi, ir jāveic pētniecība, kurā mēs šobrīd vēl esam paša sākumā," secina U. Bariss.

Gāzes krājumu apjoms.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Cels gāzes pārvades tarifu

"Conexus" plāno palielināt pārvades tarifu par 39%. "Pārvades tarifs rēķinā aizņem ļoti niecīgu daļu. To nevar salīdzināt ar elektroenerģijas pārvades tarifu. Ja gāzes cena ir 60 eiro par megavatstundu (MWh), mājsaimniecībai, kura ēdiena sildīšanai patērē 43 kilovatstundas (kWh) jeb 4 m3 mēnesī, rēķins palielināsies par 4 eirocentiem jeb 0,5%. Savukārt mājsaimniecība, kura apkurei un ūdens sildīšanai patērē 2700 kWh jeb 250 m3 mēnesī, rēķins palielināsies par 2,43 eiro jeb 1%," stāsta U. Bariss. Summu rēķinā pamatā nosaka dabasgāzes cena. "To neietekmēs tas, caur kurieni mēs gāzi esam importējuši – caur Klaipēdu vai Paldiskiem. Tarifā mēs neesam izmaksas palielinājuši, tieši pretēji, kopējās izmaksas pat nedaudz ir samazinātas. Taču mēs dalām ar mazāku apjomu, jo izmaksas ir fiksētas. Ja caur termināli importēsim maz gāzes, tad uz vienu vienību tai būs augsta cena. Ja Latvijā būvē termināli, tad tam ir jābūt pilnībā noslogotam. Ja to var uzbūvēt uz komerciāliem pamatiem un nodrošināt piegādes, piemēram, Polijas tirgotājiem, tad to var realizēt, bet, ja ne, kāpēc gan valstij to vajadzētu atbalstīt," spriež U. Bariss. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijai gāzes nākamajā apkures sezonā pietiks. "Par to liecina krātuvē jau iesūknētais gāzes apoms. 1. jūnijā tas bija lielākais pēdējo piecu gadu laikā. Ja ir laba zemeņu raža, tas nozīmē, ka tirgū zemenes būs," salīdzina U. Bariss. 

Viņš gan nav informēts, par kādu cenu krātuvē iesūknētā gāze ir iegādāta. 

"Mēs redzam, ka biržas cenas ir būtiski samazinājušās. Tāpēc arī tirgotāji šobrīd aktīvi sūknē gāzi krātuvē. Eiropas biržā cena ir sasniegusi 30 eiro par MWh. Protams, ka ziemā cena būs augstāka. Taču nākamajā apkures sezonā tā būs ievērojami zemāka nekā pagājušajā," lēš U. Bariss.

LNG cenas ietekmēs Āzijas pieprasījums

"Par gāzes trūkumu Latvijā šogad nav pamata runāt, jautājums ir tikai par cenu. Inko un Klaipēdas termināļi var nodrošināt vajadzīgo izkraušanas jaudu, un piegāžu iespējas ir. Cenas prognozes bija un paliek dažādas, bet jāteic, ka Eiropas gāzes patēriņš ir zem prognozētā līmeņa (ES līmeņa vienošanās par 15% dabasgāzes patēriņa samazinājumu ir izpildīta ar uzviju), un arī prognozētā Ķīnas ekonomikas atgūšanās ar sekojošu spiedienu uz pasaules LNG tirgu nav notikusi – šo faktoru kombinācija ir izraisījusi iespaidīgu gāzes cenas kritumu Eiropā TTF biržā," secina Latvijas Bankas ilgtspējības vadītājs Edvards Kušners, atzīstot, ka Eiropas gāzes krātuvju piepildījums 60% apmērā gan nav izšķirošs gāzes cenām apkures sezonā, jo Eiropas gāzes krātuves nosedz vien nelielu daļu patēriņa, Eiropai ir nepieciešama nepārtraukta gāzes piegāžu plūsma, īpaši ziemā. "Inčukalna krātuve knapi nosedz Baltijas valstu apkures perioda vajadzības, nerunājot par Somijas un Polijas potenciālo interesi, tomēr mūsu situācija tiešām ir ievērojami labāka par vairākumu citu Eiropas valstu. Vērts piebilst, ka publiski nav pieejama informācija, cik TWh Inčukalnā noglabātās gāzes ir sākotnēji paredzēta tieši Latvijas tirgum. 

Ilgtermiņā stabilām un prognozējamām gāzes piegādēm vēlams orientēties uz ilgtermiņa gāzes piegādes līgumiem, nevis stresot par tūlītējā ("spot") tirgus svārstībām Eiropā, kas ir patērētāju, ne ražotāju tirgus.

 Iespaidīgā Āzijas LNG tirgus pieprasījums arī turpmāk ietekmēs LNG cenas visā pasaulē, bet ilgtermiņā, realizējoties jauniem LNG ostu infrastruktūras projektiem ASV un Persijas līča valstīs, varam sagaidīt arī cenu samazināšanos," lēš LB eksperts.

Veic krātuves modernizāciju

Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir dabiska nesējslāņa krātuve ar kompresora iesmidzināšanu, bet dabisku izņemšanu. Spiediena atšķirība starp glabāšanas un pārvades sistēmu nodrošina gāzes izņemšanu no krātuves. Izņemšanas sezonas beigās spiediens pie ieejas no krātuves ir samazinājies līdz 30 bāriem, ļaujot nodrošināt vēlu ziemas piegādi. Baltijas tirgū notiek vairāki pārrobežu pārvades sistēmu uzlabošanas projekti, lai sekmētu gāzes tirgus integrēšanu, izbeigtu Baltijas izolētību un uzlabotu gāzes plūsmu. Latvijas–Lietuvas starpsavienojumu jaudas palielināšanas projekta priekšizpētes laikā, kā arī "Baltic Connector" tehniskajā projektā ir secināts, ka Baltijas pārvades sistēmā spiediens tiks palielināts līdz 50–55 bāriem, lai sekmētu gāzes tranzīta plūsmas starp Baltijas valstīm un īstenotu Eiropas Savienības projektos plānoto. Tomēr spiediena palielināšana Baltijas pārvades sistēmā nelabvēlīgi ietekmēs krātuves darba apstākļus un spēju izņemt gāzi no krātuves ziemas beigās.

Projekta mērķis ir paplašināt krātuves darbību, lai tā varētu saglabāt savu funkcionalitāti pēc spiediena palielināšanas Baltijas pārvades sistēmā. 

Galvenais ieguvums no projekta īstenošanas būs spēja samazināt izņemšanas jaudas atkarību no gāzes rezervju apjoma Inčukalna pazemes krātuvē. Projekta laikā tiks uzstādīts jauns kompresors, kas ļaus pirmo reizi veikt kompresijas izsūknēšanu no krātuves. Kompresors ļaus palielināt spiedienu rezervuārā līdz nepieciešamajiem 50–55 bāriem izvades caurulē no IPGK. Lai uzglabāšanas akas un virszemes ierīces darbotos šajā jaunajā režīmā, tam nepieciešami noteikti uzlabojumi, ieskaitot ietekmi uz apkārtējo vidi, samazinot oglekļa dioksīda (CO2), slāpekļa oksīda (NOx), sēra oksīda (SOx) un citu emisiju apjomu.

Sadales sistēma – igauņu rokās

Paredzams, ka Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas", kura meitaskompānija SIA "Elenger" līdz ar gāzes tirgus atvēršanu iesaistījusies cīņā par mājsaimniecību segmentu, drīzumā kļūs par Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas operatoru. Jau vēstīts, ka lielākais dabasgāzes tirgotājs "Latvijas gāze" ("LG") parakstījis galīgu vienošanos par tam pilnībā piederošā meitasuzņēmuma dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas". Tiek lēsts, ka darījums tiks noslēgts līdz šā gada beigām pēc visu nepieciešamo nosacījumu izpildes, kā arī Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Dabasgāzes sadales operatora "Gaso" pārdošanas procesu "LG" sāka šogad, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam Latvijas uzņēmumus nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, taču "LG" ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri. Uzņēmums "Eesti Gaas" saskata nākotni dabasgāzes tirgū, un tam ir plāni, kā attīstīt šo uzņēmējdarbības jomu. "Gāze ir un paliek nozīmīgs enerģijas avots Latvijā, un tas iedrošina mūs ieguldīt," norāda "Eesti Gaas" padomes priekšsēdētājs Ains Hanšmits. Viņš paredz, ka patērētāji, kas pēdējā laikā nomainījuši gāzi pret citiem enerģijas veidiem, tomēr atkal atgriezīsies pie dabasgāzes.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".