Lietavas kavē graudaugu kulšanu, taču ražas potenciāls lielākajā daļā Latvijas ir labs

Latvijā lietavas patlaban būtiski kavē graudaugu kulšanu, atzina aptaujātie lauksaimnieki, vienlaikus atzīmējot, ka lielākajā daļā valsts šogad graudaugu ražas potenciāls izskatās labs.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra aģentūrai LETA pauda, ka pēc Jāņiem, iestājoties siltiem laika apstākļiem, lauksaimnieki sākuši kult ziemas miežus. Dažviet lauksaimnieki mēģinājuši kult arī rapsi, bet pilnvērtīgi kulšana neturpinājās, jo tas vēl nebija pilnībā gatavs.

Skudra sacīja, ka visvairāk ziemas miežu nokults Kurzemē, kur tie tika sēti lielākā daudzumā nekā citur Latvijā. Patlaban gan lietavu dēļ kulšanas process ir apstājies visā Latvijā, un lauksaimnieki gaida nedēļas nogali, kad sinoptiķi sola augstāku gaisa temperatūru, kas ļaus labībai apžūt.

Skudra atzīmēja, ka visgrūtāk šobrīd klājas lauksaimniekiem Kurzemē, kur intensīvas lietavas ir izskalojušas ceļus. Savukārt labāka situācija ir Zemgalē, Latgalē un Vidzemē, kur mitruma režīms ir stabilāks.

Runājot par ražas apmēriem, Skudra šo gadu vērtēja daudz labāk nekā iepriekšējos, jo šogad mitruma un siltuma režīms daudzviet bija optimāls. Viņš atzina, ka mazliet sliktāka situācija ir Kurzemes pusē, kur maijā nebija pietiekami daudz nokrišņu un sausuma ietekmē augiem vārpas izveidojās īsākas. Līdz ar to tas Kurzemē var samazināt ražas apmēru.

Savukārt Zemgalē graudaugu raža izskatās ļoti labi, salīdzinot ar iepriekšējiem trim gadiem, kamēr Latgalē situācija ir sarežģītāka,

jo tur novērojama nelabvēlīga iepriekšējo gadu ietekme, kad vietējie lauksaimnieki nevarēja atļauties izmantot pietiekami daudz mēslojuma un arī augu aizsardzības līdzekļu, tādējādi daudzi lauki ir aizauguši ar nezālēm. Vidzemē situācija ir salīdzinoši stabila, pauda Skudra.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā atkarībā no reģiona pakāpeniski sākusies ziemas miežu, ziemas rapša un zirņu kulšana, bet atsevišķās vietās sāk novākt arī ziemas kviešus. Darbi dažādos reģionos norit atšķirīgi — kulšana notiek tur, kur raža jau sasniegusi gatavību un laika apstākļi ļauj tehnikai uzbraukt uz lauka. Intensīvi notiek arī zālāju sēklu kulšana stiebrzāļu laukos.

Trons atzīmēja, ka lielākajā daļā lauku ziemas kvieši un rapsis vēl nav pilnībā nogatavojušies. Lauksaimnieki vērtē katru lauku atsevišķi, jo pat vienas saimniecības robežās graudaugu gatavība un augsnes mitrums var būtiski atšķirties, būtiska loma ir arī šķirnes agrīnumam.

Viņš uzsvēra, ka tuvākās nedēļas laikā ražas novākšanas darbi kļūs arvien intensīvāki, tādēļ svarīgi būs izmantot katru laika apstākļu ziņā piemēroto periodu.

Pēc Trona teiktā, laika apstākļi ir galvenais faktors, kas nosaka kulšanas tempu. Lietus un paaugstināts mitrums darbus pārtrauc, jo pēc nokrišņiem jānogaida, līdz apžūst gan augi, gan augsne. Lauksaimniekiem jāizmanto salīdzinoši īsi sausa laika periodi, savukārt pārmitrinātā augsnē smagā tehnika nevar uzbraukt uz lauka vai arī pastāv risks sabojāt tehniku un augsnes struktūru.

Ja graudi tiek novākti ar paaugstinātu mitruma līmeni, būtiski palielinās to zudumi kulšanas laikā un pieaug arī kaltēšanas izmaksas. Ilgstoši nokrišņi var ne tikai aizkavēt ražas novākšanu, bet arī pasliktināt graudu kvalitāti un palielināt ražas zudumus. Arī veldrē sagāzušos labību novākt ir lēnāk un sarežģītāk, kā arī jārēķinās ar lielākiem zudumiem, skaidroja Trons.

Runājot par šā gada ražas apmēru, Trons minēja, ka pagaidām vēl ir pāragri izdarīt secinājumus par kopējo graudaugu ražu, jo ražas novākšana ir tikai sākusies un nokulta salīdzinoši neliela daļa lauku. Ar pirmajiem rezultātiem nepietiek, lai tos attiecinātu uz visu Latviju un visām graudaugu kultūrām.

Trons norādīja, ka sējumu stāvoklis dažādos reģionos un pat blakus esošos laukos būtiski atšķiras. Vietās, kur augšanas apstākļi bijuši labvēlīgāki, ražas potenciāls izskatās labs, savukārt pārmitrinātajos laukos augi ir cietuši, labība vietām sagāzusies veldrē vai attīstījusies nevienmērīgi. Tādēļ šogad gaidāmas būtiskas ražības atšķirības starp reģioniem un saimniecībām.

Viņš uzsvēra, ka

resursu sadārdzinājums būtiski palielina ražas novākšanas pašizmaksu.

Kombaini, traktori un graudu pārvadāšanas transports īsā laikposmā patērē lielu degvielas daudzumu. Papildu izmaksas rada arī bojāto un slēgto ceļu dēļ nepieciešamie apbraucamie maršruti. Tāpat dārgākas ir tehnikas rezerves daļas, remonts, darbaspēks un citi ražošanai nepieciešamie resursi. Lietainā sezonā tehnikas noslodze un bojājumu risks pieaug, jo darbi jāveic sarežģītākos apstākļos un ļoti īsos piemērota laika periodos.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrībā "Latraps" aģentūrai LETA pauda, ka kooperatīva graudu pirmapstrādes kompleksi visā Latvijā ir gatavi sezonas intensīvākajam darbam. Iepriekšējā nedēļā "Latraps" sagaidīja pirmās ziemas miežu kravas. Miežu vidējais mitrums bija 14,7%, kas ir mazāk nekā pērn, tāpat iepriecinoša aina novērota graudu tilpummasā, kas veidoja gandrīz 62 kilogramus uz hektolitru.

"Latraps" akcentēja, ka ziemas mieži patlaban ir praktiski nokulti, un to pieņemšana turpinās visā Latvijā.

Kooperatīvā cer uz labāku laiku nākamajā nedēļā, jo sāksies aktīva kulšana rapsim un kviešiem. Zemgalē pirmie rapšu lauki jau ir nokulti, pirmajās kravās, ko "Latraps" saņēma, eļļas rādītāji ir ap 44%, kas ir pagājušā gada līmenī.

"Latraps" uzsver, ka kulšanas darbiem nepieciešams būtisks degvielas daudzums. Salīdzinot ar pavasari, degvielas cenas ir samazinājušās, taču, vērtējot situāciju salīdzinājumā ar jūniju, vērojams cenu pieaugums. Degvielas cena ir cieši saistīta ar biržas svārstībām un mainās neatkarīgi no sezonas, tādēļ lauksaimnieki rūpīgi plāno resursus un neveido lielus degvielas uzkrājumus.

Kooperatīvā informēja, ka patlaban aktīvi notiek ne tikai graudu iepirkšana, bet arī pārdošanas darbi, organizējot eksportu. Neskatoties uz bažām par situāciju Melnās jūras reģionā, importētāji pagaidām saglabā mierīgu nostāju un nesteidzas iegādāties lielākus kviešu apmērus.

"Latraps" prognozēja, ka daudzās Ziemeļāfrikas valstīs gaidāmas labas ražas, tāpēc nav steigas tuvākajā laikā aktīvi iepirkt papildu kviešus. Pircēji var atļauties nogaidīt un vērot tirgus attīstību. Arī ASV eksporta pārdošanas apmēri joprojām ir vājāki, nekā tirgus bija gaidījis.

"Latraps" atzīmēja, ka ir novērojamas pozitīvas tendences graudu cenās — pagājušajā nedēļā biržā īpaši aktīvi darbojās fondi, kas strauji paaugstināja cenas. Kvieši MATIF biržā ir sasnieguši pēdējā pusotra gada augstāko cenu līmeni, tāpat laba cena ir rapsim, nedaudz ir uzlabojusies arī tauriņziežu — pupu un zirņu — iepirkuma cena.