"Progresīvie" pārmet valdībai Ģenerālprokuratūras protesta ignorēšanu

Valdības lēmums nepieņemt Ģenerālprokuratūras protestu tā dēvētajā kokrūpnieku lietā apliecina, ka tā nerespektē tiesisko kārtību un tiesībsargājošo iestāžu kompetenci, uzskata opozīcijas partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Kā aģentūru LETA informēja "Progresīvie", Ģenerālprokuratūra bija secinājusi, ka iepriekšējā Ministru kabineta rīcība, uzdodot AS "Latvijas valsts meži" (LVM) mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska, tāpēc tā nosūtīja valdībai protestu, prasot atcelt šos lēmumus kā prettiesiskus.

"Premjers un katra valdības partija vakar apliecināja, ka tiesiskā kārtība un Latvijas tiesībsargājošo iestāžu kompetence valstī netiek respektēta. Pat, ja lēmumi jau ir izpildīti — un tas vēl ir atvērts jautājums — nekas netraucē valdībai tos atzīt par prettiesiskiem. Tomēr tad, kad tiesībsargājošo iestāžu lēmumi nav ērti — politiķi tos ignorē," pauž Šuvajevs.

"Progresīvie" apgalvo, ka šī gada februārī, kad Ministru kabinets sēdē izskatīja valdības iniciētās dienesta pārbaudes secinājumus kokrūpnieku lietā, opozīcijā esošais Andris Kulbergs teicis, ka "laikā, kad valsts nespēj atrast 20 miljonus onkoloģijas pacientu atbalstam, tā bez jebkāda pamatojuma uzdāvina 50 miljonus izredzētiem kokrūpniekiem". "Es ar Apvienoto sarakstu šo nozares jautājumu apsolām sakārtot, kad nonāksim vadīt valdību," esot paudis Kulbergs.

"Progresīvo" ieskatā, šobrīd Kulbergs, tāpat kā iepriekšējā premjere Evika Siliņa (JV), atbildību pārliekot uz tiesībsargājošajām institūcijām un izvairās no rīcības jautājumā, kur Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi kriminālprocesu pret desmit personām.

"Tas notiek par spīti tam, ka sākot jaunās koalīcijas veidošanu, Kulbergs bija "ļoti kritisks" kokzāģētavu lietā un solīja "treknu "nē" korupcijai","

pauž "Progresīvie".

Politiskā spēka skatījumā nopietna kļūda bijusi Kulberga izvēle nozares pārraudzību atkal nodot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rokās. Tāpat "Progresīvie" uzskata, ka prettiesiska lēmuma atcelšana nav sasaistāma ar to, cik vienkārša vai sarežģīta būs radīto zaudējumu atlīdzināšana.

Kulbergs otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem šī valdība atcelt nevar, jo tas nav juridiski iespējams.

TV3 vēstīja, ka pēc vairāku mēnešu pārbaudes prokuratūra secinājusi, ka Ministru kabineta rīcība, uzdodot LVM mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska, tāpēc Ģenerālprokuratūra nosūtījusi valdībai protestu, prasot atcelt šos lēmumus. Savukārt valdība otrdien slēgtā sēdē lēma par atbildes sniegšanu Ģenerālprokuratūrai.

Kulbergs uzsvēra, ka šai valdībai šajos jautājumos nav ko juridiski "pārlemt" — iepriekšējie lēmumi ir pieņemti, likums izpildīts, darbi pabeigti. Viņš prasību šos lēmumus atcelt salīdzināja ar atkārtotu Otro pasaules karu — to atstatīt vairs nav iespējams.

Viņaprāt, Ģenerālprokuratūras protests nav bijis pamatots, jo nav izpildāms.

Vēlāk tviterī Kulbergs papildināja, ka kokrūpnieku atbalsta lietā ir jābūt tiesas spriedumam un vainīgie ir jāsauc pie atbildības, bet tas jādara tiesībsargājošajām instancēm. Turpretim attiecībā uz Ministru kabineta jau pieņemtajiem lēmumiem premjers skaidroja, ka saskaņā ar Satversmi un dažādiem tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem Ministru kabineta izdoto aktu atbilstību augstāk stāvošiem normatīvajiem aktiem būtu jāvērtē Satversmes tiesai (ST).

Vienlaikus ministri otrdien lēma, ka Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai līdz piektdienai, 24. jūlijam, jānoskaidro, kādas iespējas ir lūgt ST skaidrojumu par to, kādas bija iepriekšējā Ministru kabineta juridiskās tiesības rīkoties tā, kā tas rīkojās.

Prokuratūra apstrīd valdības piešķirtās atlaides kokrūpniekiem, piebilstot, ka lēmumi tikuši balstīti uz nepatiesu informāciju un valstij ir nodarīti būtiski zaudējumi. Netiek gan precizēts, cik lieli ir šie zaudējumi. Ja Ministru kabinets protestu akceptēs, uzņēmumiem būs valstij jāatmaksā atlaižu radītā cenu starpība.

Prokuratūras prasība valdībai ir jāizvērtē līdz 24. jūlijam. Augulis iepriekš TV3 atzina, ka ir jau sagatavots atbildes projekts Ģenerālprokuratūrai, taču vēstules saturu viņš neatklāja. Uz jautājumu, vai valdības iepriekš pieņemtais lēmums par atbalstu kokrūpniekiem ir bijis prettiesisks, kā norāda Ģenerālprokuratūra, Augulis atbildēja, ka "valdība pieņem tikai tiesiskus lēmumus".

Ja valdība prokuratūras protestu noraidīs, šis jautājums varētu nonākt ST, TV3 minēja ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Jūnijā Meisters intervijā aģentūrai LETA apgalvoja, ka tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšana rit uz priekšu un iezīmējas arvien vairāk gan pierādījumu, gan atsevišķu izmeklēšanas virzienu. "Te noteikti nebūs gadu jautājums, lai nonāktu līdz rezultātam," jūnijā uzsvēra ģenerālprokurors, piebilstot, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām statusi nav mainīti, neviena persona nav nākusi klāt un neviena persona nav no lietas izslēgta.

Pirms tam, 14. maijā, Meisters medijiem pauda aizdomas, ka ir notikusi informācijas noplūde par todien veiktajām izmeklēšanas darbībām, taču vēlāk, jūnijā, intervijā aģentūrai LETA viņš teica, ka tika veikta iekšēja izvērtēšana un informācijas noplūde neapstiprinājās.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bijušais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai.

Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni. Pirmais virziens ir saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei. Otrs virziens ir saistīts ar LVM amatpersonu, iespējams, nolaidīgu rīcību, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam. Runa varētu būt par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij ir radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.

Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.