Valsts kontrole: Pašvaldībām trūkst vienotas pieejas nekustamo īpašumu pārvaldībā

Daudzviet pašvaldības nav apkopojušas pilnīgu un aktuālu informāciju par to valdījumā esošo nekustamo īpašumu statusu, stāvokli, izmantošanu, izmaksām un attīstības potenciālu, un tas noved pie grūtībām šos īpašumus efektīvi izmantot, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Kā aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica, revīzijā gūts apliecinājums tam, ka bez skaidras informācijas par saviem īpašumiem vietvarām ir grūtāk pamatot, kurus no tiem saglabāt, kurus iznomāt, kurus attīstīt un kurus atsavināt.

Tomēr revīzijā identificēti arī labās prakses piemēri, kas rāda, ka skaidra īpašumu uzskaite, profilēšana, elektronisko izsoļu izmantošana un caurskatāma ieņēmumu novirzīšana ir iespējama, norāda VK.

VK padomes loceklis Oskars Erdmanis norāda, ka pašvaldību īpašumi nav tikai bilances ieraksts vai veids, kā papildināt budžetu, bet tā ir sabiedrībai piederoša manta, ar ko var attīstīt izglītību, sociālos pakalpojumus, uzņēmējdarbību, mājokļus, infrastruktūru un teritoriju kopumā. Viņa ieskatā šajos ģeopolitiskajos apstākļos īpašumi var kalpot arī civilās aizsardzības, krīžu pārvaldības un valsts drošības vajadzībām.

"Mēs nesakām, ka īpašumus nevajag pārdot. Nevajadzīgi, dārgi uzturami vai pašvaldības funkcijām nederīgi īpašumi ir jāiznomā vai jāatsavina. Taču šādiem lēmumiem jābalstās uz izvērtējumu un ilgtermiņa redzējumu, nevis tikai nepieciešamību risināt kārtējā gada budžeta problēmas," pārliecināts Erdmanis.

Viņaprāt, ilgtspējīgai publisko īpašumu pārvaldībai nepieciešama gan laba pašvaldību prakse, gan valsts līmeņa risinājumi — vienoti pārvaldības principi, salīdzināmi dati un mazāks administratīvais slogs.

Revīzijā konstatēts, ka dati par īpašumiem pašvaldībās būtiski atšķiras.

Ir pašvaldības, kurās aktuāli dati ir par vairāk nekā 90% īpašumu, bet ir arī tādas, kurās dati ir tikai par daļu īpašumu vai tie ir fragmentāri.

Vienotas pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldības informācijas sistēmas patlaban nav. Valsts nekustamajiem īpašumiem šāds risinājums ir, taču uz pašvaldībām tas nav attiecināts, skaidro VK. Līdz ar to pašvaldības īpašumus uzskaita dažādi — no "Excel" tabulām līdz atsevišķām specializētām sistēmām. Pilnīgi dati ir tikai 15 pašvaldībās par īpašumiem, kas nodrošina pašvaldības funkcijas, secinājuši revidenti.

Ņemot vērā minēto, nav iespējams pilnvērtīgi salīdzināt pašvaldību praksi, analizēt publisko īpašumu portfeli valsts mērogā un pieņemt uz datiem balstītus lēmumus, uzskata revīzijas veicēji.

Kopumā 34 no 42 pašvaldībām vienotas informācijas sistēmas izveidi vai pilnveidi atzīst par būtiskāko risinājumu. Papildu šķērsli rada tas, ka 120 481 jeb 57% pašvaldību īpašumu ir tikai to tiesiskajā valdījumā — īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kas ierobežo iespējas nepieciešamības gadījumā ar tiem savlaicīgi rīkoties.

No 2021. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 10. janvārim pašvaldības veikušas 14 165 nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus par aptuveni 180 miljoniem eiro, tostarp 7633 zemes darījumus par 115,9 miljoniem eiro.

Kā norāda revidenti, īpašumu atsavināšana var mazināt uzturēšanas izmaksas un nodot īpašumus lietderīgākai izmantošanai, taču praksē atsavināšanu pašvaldībās bieži nosaka konkrētā brīža budžeta vajadzības, nevis iepriekš veikts izvērtējums par to, kāds īpašumu portfelis pašvaldībai nepieciešams funkciju nodrošināšanai un ilgtermiņa attīstībai. To apliecinot arī fakts, ka 85% ieņēmumu no pašvaldību ierosinātajiem darījumiem gūti no finansiāli vērtīgākajiem meža īpašumiem.

VK skaidro, ka labā prakse paredz īpašumus regulāri profilēt — sistemātiski izvērtēt pēc funkcijas, izmantošanas un attīstības potenciāla. Tomēr praksē notiek pretējais, proti, tikai trīs pašvaldības īpašumus profilē pēc vienotas metodikas visiem īpašumu veidiem, 17 pašvaldības ir procesa sākumposmā, savukārt 13 pašvaldībās īpašumus izvērtē galvenokārt kārtējā gada budžeta sagatavošanas laikā.

Padziļināti analizējot 106 zemes darījumus 21 pašvaldībā, secināts, ka atsavināšanas lēmumu pamatojums un sasaiste ar ilgtermiņa attīstības mērķiem ne vienmēr ir izsekojama. Revīzijas veicēji uzskata, ka to apstiprina arī iedzīvotāju padomju un nevalstisko organizāciju aptauja, kurā

56,4% respondentu norādījuši, ka pašvaldības stratēģiskā pieeja nekustamo īpašumu pārvaldībā nav skaidra.

Kā norāda VK, īpaši nozīmīgi pašvaldību īpašumu portfelī ir zemes īpašumi, jo zeme var būt vajadzīga pašvaldības funkcijām, uzņēmējdarbībai, infrastruktūrai, investīciju piesaistei un teritorijas attīstībai, tāpēc lēmumiem par zemes pārdošanu jābūt īpaši pamatotiem.

Pašvaldību pārvaldībā ir 11 329 zemes starpgabali ar kopējo platību 13 482 hektāri. Revīzijā konstatēts, ka ne visu starpgabalu statuss ir pietiekami pamatots. Pārbaudītajos darījumos ar starpgabaliem visos gadījumos pieteicās tikai viens pretendents, savukārt atklātās izsolēs pārbaudītajos darījumos cena pieauga vidēji par 31% lauksaimniecības zemei un par 80% meža zemei. Tātad plašāka konkurence var dot pašvaldībai lielāku ieguvumu, secinājusi VK.

Pašvaldību iespējas rīkoties ar daļu zemes joprojām ierobežo arī zemes reformas sekas. Vairāki tūkstoši neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līgumu joprojām ir spēkā ar personām, kurām piešķirtās zemes izpirkšanas tiesības nav izmantotas. Tas ierobežo pašvaldību iespējas rīkoties ar šiem zemes resursiem, turklāt atsevišķos gadījumos gada nomas maksa nesasniedz pat vienu eiro, konstatējuši revidenti.

Revīzijā izgaismojušies arī gadījumi, kad īpašumus pēc iegādes no pašvaldības jaunais īpašnieks pārdevis tālāk par augstāku cenu. Kopējais cenas pieaugums pārsniedzis 170 000 eiro, turklāt daļa atsavināto lauksaimniecības zemju netiekot pienācīgi apsaimniekotas. Pārbaudītajos darījumos 47 lauksaimniecības zemes vienības 352 hektāru platībā bijušas nekoptas.

Balstoties uz revīzijā konstatēto un secināto, VK aicina pašvaldības pilnveidot nekustamo īpašumu pārvaldību, veidot pilnīgāku informāciju par īpašumiem, skaidrāk noteikt to izmantošanas mērķus un atsavināšanas lēmumus balstīt uz izvērtējumu un dokumentētu pamatojumu.

Tāpat pašvaldības tiek aicinātas veicināt konkurenci, izmantojot elektroniskās izsoles, un noteikt principus atsavināšanas ieņēmumu ieguldīšanai teritorijas attīstībā un īpašumu pārvaldības pilnveidē.

VK norāda, ka vairāki no minētajiem jautājumiem nav atrisināmi tikai pašvaldību līmenī, tāpēc VK vērsīsies pie Ministru prezidenta, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas, aicinot sadarbībā ar pašvaldībām vērtēt risinājumus.

Starp potenciālajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai VK min vienotus pārvaldības principus un rādītājus, integrētus digitālus risinājumus publiskā sektora īpašumu datiem, īpašuma tiesību atsavināšanas procesa sakārtošanu un vienkāršošanu, kā arī nepieciešamo konsultāciju sniegšanu pašvaldībām.

Revidenti uzskata, ka atsevišķi valsts līmenī ir jāvērtē arī publisko zemes resursu pārvaldība. Zeme ir ierobežots un stratēģisks resurss, bet ar tās izmantošanu saistītie jautājumi patlaban sadalīti starp vairākām nozaru politikām un institūcijām.

VK ieskatā revīzijas rezultāti aktualizē jautājumu, vai Latvijā vajag vienotu zemes politiku, kas palīdzētu nodrošināt publiskās zemes ilgtspējīgu, saimniecisku un sabiedrības interesēm atbilstošu izmantošanu.

Saskaņā ar VK apkopoto informāciju pašvaldību pārvaldībā 2025. gada beigās bija gandrīz 212 000 nekustamo īpašumu ar universālo kadastrālo vērtību 4,7 miljardi eiro.