Ar rokām zeltu sijājot. Jāni Zirni pieminot

79 gadu vecumā no mums šķīries latviešu diriģents, pedagogs, vairāku Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Mūzikas akadēmijā emeritētais profesors Jānis Zirnis. 2008. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ar viņa aiziešanu atšķelta būtiska un unikāla skaldne veselā kora mākslas laikmetā.

… Jānis Zirnis ar rokām zeltu sijā. Tā kādu dziesmu svētku koru karu iespaidos ar mani reiz dalījās komponists Uģis Prauliņš žūrijā. Kas dziedājis pie Jāņa Zirņa, zinās teikt, ka ikdienā mēģinājumi pārsvarā notika bez starpbrīža, un tās divas stundas diriģents bieži vien mēģināja, mēģināja un mēģināja vienu un to pašu dziesmu. Līdz tā iemirdzējās vien viņa paša saklausītā smalkā audumā. Un līdzi dziesmai un dziesmā atvērās tie cilvēki, kas bija atnākuši dziedāt korī. Un tikai viņi, bez pieaicinātu profesionālu izpalīgu atbalsta, kāpa uz podestiem konkursos un koru karos.

Ikdiena pagāja uz riteņiem. Jo pēdējos gadu desmitos Jānim Zirnim bija četri kori dažādās Latvijas malās – sieviešu koris "Ausma" un jauktie kori "Ogre", "Sidrabe" un "Auce". 

Kam bija gods pavadīt ceļā vairākas stundas līdzbraucēja krēslā, bija nenobrīnīties – nu ko tas Zirnis klusiņām dungo, kā meža putns pēkšķina? Patiesībā viņš sevī spēlēja saksi. To pašu saksofonu, ko savulaik arī pēc gadiem ar mīlestību pieminētajā karavīru ansamblī "Zvaigznīte" un Latvijas Radio un televīzijas vieglās mūzikas orķestrī (1967–1980).

Studiju laikā Jānis Zirnis bija otrais diriģents Haralda Medņa "Skaņupē", brieduma gados kļuva par galveno kormeistaru (1987–1989) un diriģentu (1989–2004) Latvijas Nacionālajā operā.

Ceļš uz Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīni bija ilgs un grūts. 1970. gadā "Ausma" pirmo reizi uzvarēja koru karos. Un pēc tam godalgotas vietas guva ne reizi vien. Titulēta tika arī "Ogre" un "Sidrabe". Bet šo koru mākslinieciskais vadītājs par Dziesmu svētku virsdiriģentu pirmo reizi tika ievēlēts vien 1990. gadā. Varbūt tāpēc viņam mazliet smeldza, ja kāpiens uz virsdiriģenta tribīni vēlākos laikos kādiem kļuva nepelnīti lēzens. 

Kopš pirmajiem atjaunotajā Latvijā notikušajiem Dziesmu svētkiem 1990. gadā Jānis Zirnis vienmēr bijis virsdiriģenta godā. 

Un kopš laika, kad mūžībā aizgāja diriģents Jānis Dūmiņš, Mežaparka estrādē Emila Melngaiļa "Jāņu vakarā" tūkstošbalsīgā kopkorī saule līgoja Jāņa Zirņa rokās. Vienīgi dziesmu svētkos nupat aizvadītajā vasarā vairs ne. Jo diriģents bija ļāvies vien viņam pašam pazīstamai pasaulei.

Jānis Zirnis ļoti mīlēja savu dzimto pusi Staiceli. Viņš ir pirmais latviešu diriģents, kura vārdā, vēl dzīvam esot, nosaukta skola. Nu Latvijā ir Jāņa Zirņa Staiceles Mūzikas un mākslas skola. Dobelē ik jūniju uzplaukst Jāņa Zirņa ceriņš. Cerībā uz atbalstu un padomu vai bij’ ziema vai vasara atbildīgos brīžos pie Zirņa uz Vecāķiem devās esošie un bijušie audzēkņi. Jo, tāpat kā mīlēja mūziku, arī skoloja viņš no sirds un ar patiku.

Tā kā līdz jūrai netālu, bija iecienījis peldes arī vēsākos ūdeņos un garākas pastaigas. Ziemā lika čeholā slaloma slēpes un devās uz Alpiem, bet jebkurā gadalaikā aizrautīgi juta līdzi mūsu futbolistiem pie televizora ekrāna un vadāja mazdēlu uz treniņiem tenisā.

Es vēlētos, lai manā korī aizvadītie gadi cilvēkiem būtu paši aizraujošākie un piepildītākie viņu dzīvē – tā kādā sarunā man reiz sacīja Jānis Zirnis. 

Un tā arī notika – neskaitāmi koru koncerti un konkursi, koncerttūres un olimpiādes, Vispārējie latviešu un Ziemeļvalstu dziesmu svētki… Un tajā visā viņš bija tik ļoti iekšā ar sirdi un dvēseli. Savus dziedātājus aizveda gan uz Somiju, gan Islandi, kur, man šķiet, Reikjavikas baznīcas velvēs vēl tagad atbalsojas dziesma latviešu valodā, uz latviešu dziesmu svētkiem Amerikā un Kanādā, kur vaigu vaigā bij’ sastopamas tādas personības kā nu jau arī mūžībā aizsauktais Ņujorkas latviešu kora mākslinieciskais vadītājs Andrejs Jansons, trimdas latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa dēls, mūziķis un sabiedrisks darbinieks Juris Ķeniņš," "Čikāgas piecīšu" dziedonis Armands Birkens… Ar Jāni Zirni viņi tikās kā vien vakar šķīrušies draugi. Jo es esmu mūziķis un viņi ir mūziķi, tā kādā sarunā man šīs attiecības tika raksturotas.

Harizmatisks virsdiriģenta tribīnē, aizrautīgs, bet arī pacietīgs kora priekšā un ļoti smalkjūtīgs cilvēks šajā dzīvē, kura sētas vārtiņi vienmēr bija pušķoti ozollapām Jāņu rītā, aizgājis brīdi pirms Ziemassvētku vakara.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā diriģenta Jāņa Zirņa (1944–2023) notiks rīt, 7. decembrī, no plkst. 12 līdz 14 Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē mācītāja Ivara Jēkabsona vadībā. Respektējot piederīgo vēlmi, tiek aicināts nenest vainagus. Atvadīšanās laikā būs iespēja kopīgi kavēties domās un muzikālos priekšnesumos, tā godājot Jāņa Zirņa piemiņu.