Daugavpils Marka Rotko muzejā no 30. maija līdz 24. augustam apskatāma Sergeja Djomina personālizstāde "Glezniecība".

Reklāma

Sergeja Djomina personālizstādei Rotko muzejā dots burtisks nosaukums "Glezniecība", atsakoties formulēt kādu vienojošu elementu. Izstāde "Glezniecība" ir retrospektīvas ievirzes ekspozīcija, kurā apkopoti hronoloģiski un tematiski dažādi darbi. Izstādes iekārtojumā tie netiek komentēti kā atsevišķas sadaļas, taču starp katru telpu eksponēts darbs no sērijas "Vagoni", kas izvēršas par izstādes kā vilciena metaforu – atsevišķas telpas kā atsevišķi vagoni, kas kopā veido vienu industriālu ķermeni. Jāuzsver, ka ķermenis ir Djomina darbu centrālais vizuālais kods, pat ja burtiskā veidā nav galvenais attēlojuma priekšmets. Mākslinieka gleznas caurstrāvo dažādu veidu konflikti, kultūrvēsturiskas atsauces, vizuālo tradīciju stilizācijas un modernā laikmeta nospiedumi, ko viņš savieno un dekonstruē ironiski griezīgās kombinācijās.

Sergejs Djomins glezniecībai pievērsās 90. gadu beigās. Izstādes pavadošajā tekstā norādīts, ka viņš dzimis jurista un ekonomistes ģimenē, sākotnēji nav ticis uzņemts Latvijas Mākslas akadēmijā, pirms tam studējis Vēstures un filozofijas fakultātē. Biogrāfijā netieši uzsvērts mākslinieka autsaiderisms lokālajā mākslas vidē. Lai arī tas, iespējams, ir pārspīlēts publicitātes nolūkos, tam arī nevar nepiekrist, jo viņa vārds ir it kā labi zināms, taču arī pēc starptautiskiem panākumiem (tostarp vairākām uzvarām slavenās galerijas Saatchi tiešsaistes konkursos) un samērā regulāras izstāžu darbības tas joprojām nešķiet ierakstīts Latvijas mākslas kopainā. Viņa mākslinieciskajā rokrakstā ir jūtamas paralēles ar laikabiedriem Otto Zitmani un Kristianu Brekti, kā arī ar agrīno 2000. gadu jaunatnes kultūru, kurā ironija sajaucas ar postekspresionismu un masu kultūras estētiku. Starptautisko ietekmju vai drīzāk gara radniecības ģenealoģijā Djominu var skatīt kā Frīdas Kalo un Frensisa Bēkona tēlveides iedvesmotu, pārnesot šiem māksliniekiem raksturīgo sāpju un trauksmju estētiku urbānajai mākslai tuvā vizuālajā valodā.

No kreisās: "Maltīte". ESTETIKA-POJEBETIKA. Audekls, eļļa. 60 x 64 cm, 1998; "Maltīte". DEPRESIJA-AGRESIJA. Audekls, eļļa. 60 x 64 cm., 1998; "Maltīte". ŽRAČKA-OTRIGAČKA. Audekls, eļļa. 60 x 64 cm, 1998.

Djomins ir izteikti stāstošs un naratoloģisks mākslinieks. Viņa darbos var just komiksu un ielas mākslas ietekmi gan sižetos, gan formveides paņēmienos. Kontūrēti apveidi, spilgti krāsu salikumi, priekšmetu un tēlu deformācijas un stilizācijas, kas pārņem visu gleznas plakni, kļūstot par ornamentāliem mikroorganismiem. Tās ir dažādu elementu mozaīkas, kas izsaka griezīgi groteskas sociālas vai personiskas metaforas; militārais, reliģiskais un triviāli sadzīviskais savstarpēji kombinējas, atkārto un citē cits citu. Tiek izmantoti sakrālie motīvi un ikonu glezniecības elementi, gan burtiski pārnesot tēlus, gan iekļaujot to elementus vai pārfrāzējot kompozicionālo uzbūvi popkultūras valodā. Djomins savieno dažādu laikmetu un ģeogrāfijas motīvus, ietērpj pērtiķus sakrālās mantijās, cūkas militāros tērpos. Visi personāži Djomina gleznās ir izmainīti – dažādas pakāpes hibrīdi, puscilvēki, pusdzīvnieki.

No kreisās: "Tītars". Audekls, eļļa. 140 x 100 cm, 2002. No labās: "Kaviārs no Baku". Audekls, eļļa. 140 x 100 cm, 2007. Zuzānu kolekcija.

Vairākos Djomina darbos parādās arī diezgan politiski zemteksti. Tie netiek līdz galam paskaidroti, tomēr atstāj mulsinošu iespaidu. Jo sevišķi antirietumnieciska domu virziena motīvi, kas pēc 2022. gada februāra izskatās krietni apšaubāmāk nekā gleznu radīšanas laikā. Arī ārpus konkrētām politiskām pozīcijām šie vēstījumi Djomina darbos šķiet pārāk feļetoniski un neiegūst to domas asumu, kas nepieciešams sociāli kritiskam mākslas vēstījumam. Savos labākajos darbos Djomins spēj būt precīzs vispārinājumos un eksistenciālu noskaņu attēlošanā. Piemēram, trauksmes sajūta, kas virmo arī Djomina šķietami miermīlīgajās pilsētas ainavās.

No kreisās: "Viesmīlība zem palmu lapotnes". Audekls, eļļa. 150 x 125 cm, 2019. Zuzānu kolekcija; "Zirnekļpērtiķis". Audekls, eļļa . 90 x 70 cm, 2021.

Viens no savdabīgākajiem viņa darbu elementiem ir daļēji autobiogrāfiskais tēls, kas parādās daudzās kompozīcijās, ceļojot no darba uz darbu. Tas ir fiziski kropls, antropomorfs tēls ar paša mākslinieka vaibstiem. Tas tiek pakļauts fiziskām sāpēm, sairumam, deformācijai. Medicīniski brutālas manipulācijas, sakropļošanas sižeti un vardarbībai pakļauti ķermeņi un to daļas atkārtojas daudzos mākslinieka darbos un veido interesantāko viņa daiļrades daļu. Deformācijas paņēmienu Djomins pārnes arī uz plašāku kompozīcijas uzbūvi un formu modelēšanu. Viss ir griezīgs, ass, stūrains, pārspīlēts. Ar šīm īpašībām Sergeja Djomina darbi ir spilgti tā sauktās nespējas estētikas piemēri, kas aktualizē nenormatīvu fizisko ķermeņu pieredzes: to, kā sevi un apkārtējo pasauli redz cilvēki ar smagām veselības problēmām. Nespējas estētiku ir viegli instrumentalizēt kā iekļaujošas sabiedrības veidošanas mehānismus, taču ārpus empātiskā iespaida (kas, protams, nav mazsvarīgs) ir būtiski arī apzināties, ka šie darbi jau savā saknē iekļauj fundamentāli atšķirīgas attiecības ar skaisto, harmonisko, normālo. Tā nav tikai "neglītā" estētika, zem kuras birkas iespējams paslaucīt teju jebko – Djomina gleznas vēsta par ķermeniskumu, kas klaji atšķiras no tā, ko tradicionāli uzskatām par normālo. Un šī ķermeņa sajūtu spektru, viņa neskaidro vietu (vai drīzāk tās trūkumu) apkārtējā pasaulē. Autsaiderisma un izolētības iespaidu vēl vairāk kāpina tas, ka autobiogrāfiskais tēls kompozicionāli gandrīz vienmēr ir daļa no kāda plašāka gleznieciska notikuma vai ainas: tie nav pašportreti, kuru centrā ir viens konkrēts tēls. Tas sairst vai ienirst plašākā gleznas telpā, it kā cenšoties aizbēgt no sevis paša.

Aptauja

Kā jūs visbiežāk taupāt naudu ikdienā?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu