28. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Rīga atvadās no Anglijas karaļa

1936. gada 28. janvārī. Pirms 90 gadiem Londonā milzu ļaužu pūļi atvadījās no 20. janvārī mirušā Anglijas karaļa Džordža V (1865–1936), kurš Lielbritānijas impēriju bija vadījis kopš 1910. gada.

Piemiņas pasākumi notika daudzviet Eiropā, piemēram, Francijā un citur, kur britus tradicionāli uzskatīja par sabiedrotajiem. Neatpalika arī Latvija – tam bija politisks pamats, jo starpkaru laikā uz Angliju allaž lika lielas ārpolitiskas un ekonomiskas cerības, turklāt angļi 1919. gadā taču bija palīdzējuši izkarot neatkarību.

Šajā dienā daudzos Latvijas dievnamos notika piemiņas aizlūgumi, turklāt tos noturēja arī pareizticīgo baznīcās un ebreju sinagogās. Tāpat Anglijas karaļa piemiņu pēc valsts faktiskā vadītāja Kārļa Ulmaņa personīgās norādes bija piekodināts godināt arī skolās – tur pedagogiem vajadzēja sagatavot un nolasīt audzēkņiem referātu par Džordža V dzīvi un darbiem. Par centrālo dievkalpojumu vietu Rīgā kļuva Anglikāņu baznīca. Tur pulksten 11 ieradās ievērojamākie dažādu konfesiju garīdznieki, Lielbritānijas sūtnis Edmunds Džons Monsons, Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis, valdības galva, tobrīd reizē arī oficiālais ārlietu ministrs Ulmanis un citi valdības locekļi, Rīgā pārstāvētais ārvalstu diplomātiskais korpuss, Ārlietu ministrijas amatpersonas un ministrijas ģenerālsekretārs Vilhelms Munters, Latvijas armijas komandieri un pārējie augstākā ranga valsts ierēdņi, kā arī "intelektālās sabiedrības" pārstāvji. Ārpusē pie baznīcas nostājās Latvijas armijas godasardze. Nedaudz vēlāk sekoja vēl viens dievkalpojums Doma baznīcā līdzīgā sastāvā. Tur jau pieminēja arī jauno karali Edvardu VIII, kuram gan bija lemts valdīt tikai līdz 1936. gada 20. decembrim, kad monarhs skandalozi atteicās no troņa, lai apprecētos ar savu mīlestību, amerikānieti Volisu Simpsoni.

Lielbritānijas sūtnis Monsons pēc šiem lojalitātes demonstrējumiem nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Ulmanim, kurā pateicās viņam, Valsts prezidentam Kviesim un pārējiem valdības locekļiem: "Esmu dziļi aizkustināts par latviešu tautas simpātiju izpausmes veidu pret angļu tautu tās skumjās par sava iemīļotā karaļa zaudēšanu."

"Brīvā Zeme", 1926. gada 28. janvārī

Piemineklis dzejniekam Porukam. Sabiedrība gaida ar vislielāko interesi, kāds būs piemineklis lielajam tautas sāpju un asaru dzejniekam Jānim Porukam. Komitejai ir iesūtīti pieminekļa projekti no māksliniekiem Šķiltera un Zaļkalna. Pēdējā projektā mākslas vērtība ir augsta. Mākslinieka Šķiltera projektā tēlota sērojoša sieviete. Poruka piemiņas komiteja, kurai jāizšķiras projekta lietā, nav vienās domās, kaut gan lielākā daļa izsakās par labu Šķiltera projektam. Šajā sēdē vairāki komitejas locekļi izteicās pret Šķiltera projektu, uzsverot Zaļkalna projekta īpašības. Lai nepārsteigtos pieminekļu projektu izvēlē, komiteja vienojās šo jautājumu atlikt līdz maija mēnesim un uzklausīt sabiedrības balsis.