-6.8 °C
AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss: "Ņemot vērā ūdeņraža projekta pārrobežu raksturu, uzņēmumu aptaujas datus plānots apkopot, lai veidotu informatīvu kopskatu par potenciālo tirgus dalībnieku interesi nākotnē izmantot Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora infrastruktūru."
Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora projekts, kas paredz izveidot specializētu ūdeņraža infrastruktūru Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā, sekmīgi pabeidzis priekšizpēti un izpētes posmu turpina ar potenciālo tirgus dalībnieku aptauju. Uzņēmums vēsta, ka aptauja paredzēta ūdeņraža ražotājiem un patērētājiem, sadales sistēmu operatoriem, ūdeņraža uzglabāšanas operatoriem, kā arī ūdeņraža pārvadātājiem. Aptaujā tirgus dalībnieki tiek aicināti sniegt indikatīvu informāciju par ūdeņraža ražošanu un patēriņu, infrastruktūras attīstības plāniem, kā arī pārrobežu transportēšanas vajadzībām koridora maršrutā.
Tiek sagaidīts, ka līdz ar Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora izveidi tiks samazināta Eiropas atkarība no importētajiem fosilajiem energoresursiem, nodrošināta rūpniecības dekarbonizācija un veicinātas investīcijas atjaunojamās enerģijas un ūdeņraža tehnoloģijās.
"Latvijas Avīze" interesējās, kā iespējams efektīvi uzrunāt tirgus dalībniekus aptaujai enerģētikas tirgus segmentā, kas vēl tikai veidojas, jo, kā zināms, ūdeņraža tehnoloģijas ir sfēra, kuras sekmīgai funkcionēšanai atsevišķi risinājumi vēl tiek gaidīti kaut kad nākotnē. Atbildot uz jautāto, AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss skaidro, ka "Conexus" regulāri piedalās nacionāla un starptautiska līmeņa pasākumos, kas veltīti ūdeņraža tirgus attīstībai, tādējādi veidojot ilgtermiņa dialogu ar plašu ieinteresēto pušu loku, un komunikācija dažādos formātos par šī projekta ieceri notiek jau kopš 2023. gada. "Vienlaikus jāuzsver, ka ūdeņraža tirgus Latvijā un reģionā ir tā attīstības sākumposmā, tādēļ aplēses ir uzskatāmas par tādām, kas var nozīmīgi mainīties, – tieši šī iemesla dēļ tiek īstenota potenciālo tirgus dalībnieku aptauja," turpina Uldis Bariss. "Viena šāda izpēte norisinājās pirms trīs gadiem, tādēļ pastāv iespēja, ka tirgū ir parādījušies jauni potenciālie interesenti, kuru iesaistes līmeni būs iespējams izvērtēt pēc aptaujas rezultātu apkopošanas."
"Conexus" skaidro, ka Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridors ir plānots kā ūdeņraža pārvades infrastruktūras koridors no Somijas līdz Vācijai, šķērsojot Latvijas teritoriju, vienlaikus paredzot iespēju tam nākotnē veicināt arī vietējā ūdeņraža tirgus attīstību. "Aptaujā paredzēts noskaidrot informāciju no rūpniecības sektora uzņēmumiem, kuri atrodas koridora tuvumā, par pārejas iespējām no dabasgāzes uz ūdeņradi. Tāpat svarīgi ir saules un vēja parku operatoru sniegtie dati par to attīstības plāniem," detaļas atklāj U. Bariss. "Plānotās tirgus izpētes rezultātu izvērtēšana ļaus novērtēt, vai līdzšinējie tirgus signāli saskan ar reālo situāciju un vai pastāv potenciāls plašākai vietējai iesaistei."
Uzņēmums vēsta, ka iegūtā tirgus informācija tiks izmantota tehnisko un komerciālo risinājumu izstrādē un var kalpot par pamatu turpmākām diskusijām, kuru mērķis ir noslēgt arī nodomu protokolus, kas būtu bez saistībām, bet apkopotu tirgus signālus un stiprinātu projekta ekonomisko pamatojumu. Savukārt "Latvijas Avīzi" interesēja, vai eksistē kādi konkrēti tirgus dalībnieki, kas potenciāli kvalificējas šādu nodomu protokolu noslēgšanai jau pašlaik. Saņēmām atbildi, ka šādu informāciju "Conexus" šajā projekta attīstības posmā atklāt nevarot, tas ir saistīts ar konfidencialitātes prasībām un to, ka ūdeņraža tirgus vēl atrodas agrīnā attīstības stadijā. Jo vairāk – uzņēmuma vadītājs nesola, ka sabiedrība uzzinās nianses arī drīzākā nākotnē: "Konfidencialitātes ierobežojumu dēļ detalizēti aptaujas rezultāti attiecībā uz Latviju netiks publiskoti."
Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji ir Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori "Conexus Baltic Grid" (Latvija), "Gasgrid Finland" (Somija), "Elering" (Igaunija), "Amber Grid" (Lietuva), "GAZ-SYSTEM" (Polija) un "ONTRAS" (Vācija).
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
