Lai onkoloģijas pacients varētu saņemt valsts apmaksātu ārstniecisko pakalpojumu, ir jābūt universitātes speciālistu konsīlija lēmumam. Radiologs terapeits apstiprina, ka Siguldā šāda ārstēšana ir vienīgā iespējamā konkrētajam pacientam. Diemžēl tā nav izpildāma prasība, jo staru terapija ir pieejama arī universitātes slimnīcās, kur tiek rīkoti šie ārstu konsīliji. Radiologs terapeits nekad neapstiprinās, ka šāda metode ir pieejama tikai un vienīgi Siguldā, jo tādējādi viņš nonāks pretrunā pats ar sevi.
Pacienti ir kļuvuši par mūsu valsts veselības aprūpes ķīlniekiem.
Lūk, viens no piemēriem, kas to spilgti apliecina. Siguldas novada iedzīvotājs atnāk uz konsultāciju pie sertificēta radiologa terapeita, jo viņam mugurkaulā ir metastāzes un ir nepieciešama staru terapija. Slimnieks atrodas Siguldas slimnīcas aprūpes nodaļā. Mēs viņu nevaram slimnīcas ietvaros paņemt uz staru terapiju, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem viņš vispirms ir jāaizsūta uz Stradiņa slimnīcu vai Latvijas Onkoloģijas centru, lai saņemtu ārstu konsīlija lēmumu, kurā būtu apliecināts, ka šim pacientam ir noteikta staru terapija Siguldā. Tad viņu var atvest atpakaļ un sākt ārstēšanu. Bet, kā jau iepriekš norādīju, konsīlijs šādu lēmumu nepieņemtu. Līdz ar to pacienta piederīgie sameta naudiņu, lai viņš saņemtu augstas precizitātes staru terapiju.
Savulaik cīnījos, lai onkoloģiskajiem slimniekiem būtu iespēja par valsts naudu ārstēties arī Siguldā, bet tagad esmu atmetis ar roku, jo ierēdņu mašinērijai tas ir pilnīgi vienalga. Mēs zinām, ka rinda uz staru terapiju Latvijas Onkoloģijas centrā ir vismaz mēnesis, Stradiņa slimnīcā – atsevišķos gadījumos līdz pat pavasarim."
Arvien vairāk pacientu agrīnās slimības stadijās
Hosams Abu Meri, veselības ministrs: "Mēs nevaram ignorēt faktu, ka veselības aprūpe Latvijā ilgstoši nav bijusi pietiekami finansēta no valsts budžeta, un veselības apdrošināšana ir viens no instrumentiem, kas iedzīvotājiem ļauj saņemt maksas pakalpojumus. Vienlaikus tā ir arī darba devēja instruments gan kā daļa no darbinieku motivācijas paketes, gan kā veids, kā mazināt riskus, kas saistīti ar ilgstošu darbinieku slimošanu, darba nespējas lapām un slogu sociālajam budžetam.
Nav šaubu, ka veselības apdrošināšanas polises strādā, iedzīvotāji tās aktīvi izmanto gan ārstniecībā, gan rehabilitācijā. Tomēr šeit jāuzdod arī principiāls jautājums: vai valstij būtu jāatlīdzina uzņēmējam par katru apdrošināšanas instrumentu, ko tas izmanto savu risku mazināšanai? Piemēram, mēs taču nepiešķiram nodokļu atlaides par to, ka uzņēmuma autoparkam iegādāta obligātā OCTA.
Vienlaikus valsts jau ir spērusi mērķtiecīgus soļus, lai atbalstītu gan iedzīvotājus, gan sociāli atbildīgus darba devējus. 2025. gada martā Saeima pieņēma grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, paredzot, ka darba devēja sniegtais atbalsts darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos netiek aplikts ar ienākuma nodokli. Tas ir konkrēts, mērķēts atbalsta mehānisms.
Pēdējos gados mērķtiecīgi un konsekventi ir palielināts finansējums gan ārstniecībai, gan onkoloģisko pacientu medikamentiem. Būtiski uzlabotas diagnostikas iespējas, slimības tiek atklātas agrīnākās stadijās, sabiedrībā pakāpeniski mazinās bailes piedalīties skrīninga programmās.
Tā ir ļoti pozitīva tendence, taču tai ir arī loģiskas sekas – sistēmā ienāk vairāk pacientu agrīnās slimības stadijās. Mūsu kopīgais pienākums ir nodrošināt, lai savlaicīga diagnostika vienmēr nozīmētu arī savlaicīgu un kvalitatīvu ārstēšanu."
Ko dokumentos paredz "koridori" un kā tajos neapmaldīties
Zaļais koridors
- Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, ārsts izsniedz nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai. Šie izmeklējumi tiek veikti 10 darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma (kvotas).
- Ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus. Ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsta praksē izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darbdienu laikā un ārpus kopējā iestādei noteiktā valsts finansējuma.
- Pacienta ārstēšana ir jāuzsāk 28 dienu laikā pēc ārstu konsīlija lēmuma.
- Kontroles konsultācijas un izmeklējumi pēc ārstēšanās pabeigšanas tiek nodrošināti ārpus valsts noteiktās kvotas.
Zaļajā koridorā par valsts naudu ārstētie onkoloģiskie pacienti un valsts finansējums
Gads Pacientu skaits Finansējums
2024. g. 33 527 6 978 712 eiro
2025. g. 9 mēneši 49 458 9 321 121 eiro
Dzeltenais koridors
- Ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus. Ja apstiprinās onkoloģiskās slimības recidīvs vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu, ārsts izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām (Latvijas Onkoloģijas centrā, P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Liepājas reģionālajā slimnīcā). Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darba dienu laikā un ārpus kopējā iestādei noteiktā valsts finansējuma.
- Pacienta ārstēšana ir jāuzsāk 28 dienu laikā pēc ārstu konsīlija lēmuma.
Dzeltenajā koridorā par valsts naudu ārstētie onkoloģiskie pacienti un valsts finansējums
Gads Pacientu skaits Finansējums
2024. g. 3353 1 074 408 eiro
2025. g. 9 mēneši 2237 634 487 eiro
Kas tiek darīts, lai pacienti nemaldītos pa "koridoriem"
- Nacionālais veselības dienests (NVD) kopā ar nozares profesionāļiem pārskata zaļā koridora izmeklējumus un organizatorisko kārtību, lai, piemēram, mazinātu mazinformatīvo izmeklējumu īpatsvaru un ļautu, piemēram, datortomogrāfijas izmeklējumus veikt primārajā diagnostikā visās ārstniecības iestādēs, kas nodrošina šo pakalpojumu. Tādā veidā tiktu samazināts diagnostikas laiks un atslogotas specializētās ārstniecības iestādes onkoloģijā.
- Patlaban ir 18 onkoloģiskas diagnozes, kurām ir noteikti konkrēti algoritmi, kā jārīkojas ģimenes ārstiem un onkoloģiskajām ārstniecības iestādēm – kādi izmeklējumi ir jāveic kādā laika periodā. NVD strādā pie tā, lai noteiktu algoritmus plašākam diagnožu klāstam, kas būtu ceļvedis ģimenes ārstiem un speciālistiem, uz kādiem izmeklējumiem ar kādām sūdzībām pacienti ir jāsūta un kā jārīkojas tālāk.
Avots: Nacionālais veselības dienests
Kā pacientam palīdz atbalsta vienības un kāpēc tādu nav visur, lasiet publikācijas turpinājumā rīt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
#SIF_MAF2025
#kasnotikapectam