Viļānos — kultūras ceļš caur šķēršļiem

Diāna Jance / Latvijas Avīze

2026. gada 18. janvāris, 14:00

Klausies ziņu audio formātā

2026. gada 18. janvāris, 14:00

Viļānu kultūras nama organizatore Margarita Cakula.

Foto: Publicitātes

Turpinot rakstīt par Latvijas kultūras cilvēku piedzīvotajiem kultūras notikumiem, šogad uzrunāsim kultūras namu un centru vadītājus.

Reklāma

Rēzeknes novada Viļānu kultūras nama organizatorei Margaritai Cakulai gan šī gada janvāris iesācies bēdīgi – nesen no pašvaldības pienākusi vēsts, ka no 14 līdzšinējiem kultūras kolektīviem pašvaldība atbalstīšot vien desmit, vairs nemaksāšot atlīdzību tiem kopu vadītājiem, kuru darbs nav saistāms ar Dziesmu un deju svētkiem. "Visādas krīzes bijušas, bet visā manā vairāku desmitu gadu garajā darba mūžā tik liela atlaišana vēl nekad nav bijusi! Vislielākā sāpe ir par senioru ansambli, kurš līdz šim darbojies jau 25 gadus. Visskumjākais ir tas, ka šī samazināšana netika pat apspriesta ar vietējiem kultūras darbiniekiem, lai kopīgi izsvērtu, kura kopa vietējiem ļaudīm tiešām vajadzīga un kura, iespējams, varētu strādāt interešu jomā. Tas nozīmē, ka nogriežam kultūras ceļu lielai mūsu kopienas daļai, turklāt senioriem tas varētu būt īpaši bēdīgi, viņiem paliek mazāk socializēšanās iespēju."

Tomēr nākotnē Margarita cenšas skatīties cerīgi – varbūt tomēr kolektīvu vadītājiem izdosies atrast projektu finansējumu. Varbūt iespēju turpināt vietējo kolektīvu darbību radīs arī paši vietējie viļānieši, jo Viļānos skaisti un nozīmīgi kultūras notikumi seko cits citam, piemēram, jau 7. februārī notiks 22. Ziņģētāju un stāstnieku vakars.

Grāmata. Asredzīgs skatījums

Ļoti mīlu spraigus detektīvus un pašreiz lasu franču/amerikāņu rakstnieces Klemansas Mišalonas romānu "Klusā īrniece". Šis ir viņas debijas trilleris, kas izdots vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Par romānu teikts: "Tā centrā ir ļauns vīrs un viņa neattaisnojamie noziegumi, tomēr autores prasmīgajās rokās "Klusā īrniece" pamazām pārtop stāstā par sieviešu vienotību, viltību un spēku." Man patīk! Īsti aizraujošs trilleris un asredzīgs skatījums uz izdzīvošanas pieredzi.

Teātris. Izcila aktierspēle

Tiešām sen neesmu bijusi lielajā teātrī, pēdējo reizi pat neatceros, bet Latvijas Televīzijā nesen skatījos Paula Putniņa lugu "Ar būdu uz baznīcu", ko iestudējis Edmunds Freibergs. Izrādes ieraksts bija veltīts aktrises Antras Liedskalniņas jubilejai. Izrādi ļoti izbaudīju, esmu to skatījusies vairākkārt un ikreiz ļoti priecājos par aktierspēli! Skatījos arī režisora Gunta Lēmaņa dokumentālo filmu "Antra Liedskalniņa. Kaislību varā".

Kino. Meistarīgi savērpts

Līdzīgi kā mani uzrunā detektīvromāni, arī kino skatos detektīvus. Pēdējā redzētā filma divās daļās bija amerikāņu režisora Raiana Džonsona "Uz nažiem" ar aktieri Denjelu Kreigu galvenajā lomā. Tas bija īsti meistarīgi savērpts detektīvs!

Izstāde. Sirsnīgi iespaidi

Līdz 13. februārim Viļānu muzejā apskatāma kinorežisora Jāņa Streiča personālizstāde "Kur šūpulis kārts". Meistars glezno ar eļļas krāsām un pasteļiem, ainavas brīvā dabā topot reti, biežāk tie ir konkrētu vietu nospiedumi atmiņā. Režisors atzīstot, ka cilvēka būtība un vērtība meklējama tur – tālumā, aiz trejdeviņiem kalniem, kur basām kājām staigā bērnība. Meistara pasteļi atklāj mums viņa bērnības zemi ar dziļu un patiesu mīlestību. Izstāde arī manī radīja tādu mīļu, jauku un sirsnīgu iespaidu, gluži kā iedomājos arī pašu Balto tētiņu Streiča kungu!

Koncerts. Skaisti un profesionāli

Viens no brīnišķīgākajiem pagājušā gada koncertiem notika tepat pie mums – Viļānos. Tas bija dzejnieces Broņislavas Martuževas simtgadei veltītais koncerts "Topi stipra sirds", kur piedalījās koris "Dzintars" ar diriģenti Airu Birziņu, solistes Ieva Parša un Agate Grīnhofa, koklētāja Laima Jansone, akordeonists Valdis Zilveris, vijolnieks Indulis Cintiņš, čellists Ainārs Paukšēns un pianists Edgars Tomševics. Tik skaists un profesionāls koncerts Viļānos sen nebija bijis! Koncertuzveduma mākslinieciskās koncepcijas autores bija diriģente Aira Birziņa un Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka. Dzejniece Broņislava Martuževa (1924–2012) jau ir vesela laikmeta leģenda, viņas dzeja nav atdalāma no personības – to caurvij ticības spēks, kristīga cilvēka tīrais dzīves redzējums un patiesa tēvzemes mīlestība.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.