Irānā turpinās režīma spēku un demonstrantu sadursmes

Irānā jau divas nedēļas turpinās protesti, kuri aizsākās valsti pārņēmušo ekonomisko grūtību rezultātā, bet ar laiku ieguva arī politisku dimensiju.

Cilvēktiesību aizstāvji paziņojuši, ka protestos, kas kļuvuši vardarbīgi, dzīvību zaudējuši vairāk nekā 500 cilvēku, lai arī izsmeļošu informāciju par notiekošo iegūt nevar, jo varasiestādes ir ierobežojušas ārvalstu mediju klātbūtni, kā arī bloķējušas internetu.

Ekonomiskās grūtības

Neapmierinātības vilni lielā mērā veicināja Irānā vērojamās ekonomiskās problēmas. Protesti aizsākās 28. decembrī, kad ielās izgāja tirgotāji, reaģējot uz Irānas riāla vērtības kritumu. Protesta akcijas kopš tā brīža vērsušās plašumā, aptverot vairāk nekā simt pilsētas visās Irānas provincēs, ziņo cilvēktiesību aizstāvji. Daudzi protestētāji pauduši arī politiskas prasības, tostarp aicinot gāzt teokrātisko režīmu, kas nāca pie varas pēc 1979. gada islāma rezolūcijas. Notikušas arī vardarbīgas demonstrantu sadursmes ar drošības spēkiem. ASV bāzētā Jaunā cilvēktiesību aktīvistu aģentūra (HRANA) paziņojusi, ka protestos nogalināti vairāk nekā 500 protestētāju un aptuveni 50 drošības spēku pārstāvju. Vairāk nekā 10 000 cilvēku aizturēti.

Reaģējot uz notikumiem Irānā, ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt brīdinājis, ka varētu vērsties pret režīmu, ja vardarbība turpināsies. ASV mediji vēstījuši, ka Trampa administrācija apsverot dažādas iespējas, tostarp gaisa triecienus. Administrācijā tomēr pastāv bažas, ka militāra rīcība varētu vājināt protestētāju pozīcijas un apvienot irāņus ap valdību, vēsta telekanāls CNN. Tramps arī pieļāvis, ka varētu runāt ar miljardieri Īlonu Masku par irāņu iespējām piekļūt "Starlink" internetam. Vairumam Irānas iedzīvotāju kopš ceturtdienas nav piekļuves ne internetam, ne arī telefona sakariem, norāda CNN. Irānas augstākais līderis ājatolla Alī Hāmenejī, kurš amatā ir kopš 1989. gada, paziņojis, ka "daži aģitatori grib izdabāt Amerikas prezidentam". Hāmenejī arī aicinājis Trampu "koncentrēties uz problēmām viņa paša valstī". Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči pirmdien paziņoja, ka Teherāna ir gatava runāt ar Vašingtonu, "balstoties savstarpējā cieņā un interesēs". Viņš tomēr piebilda, ka Irāna ir gatava arī karam. 

Pēc ASV sekmīgās militārās operācijas, kuras gaitā janvāra sākumā izdevās sagūstīt Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, Trampa brīdinājumi Irānas līderiem, iespējams, būs jāņem vērā nopietnāk. 

Apskatnieki norāda, ka Irāna pašlaik ir vājākās pozīcijās nekā pirms pāris gadiem. Karā pret Izraēlu ievērojami novājināti ir Irānai draudzīgie grupējumi "Hamās" un "Hezbollah", bet Sīrijā varu zaudējis Teherānas atbalstītais Bašara al Asada režīms. Ne Krievija, nedz arī Ķīna neglāba Maduro, kuram ar Teherānu bija ciešas attiecības, no ieslodzīšanas ASV cietumā. Pati Irāna pagājušā gada vasarā piedzīvoja ASV triecienus tās kodolobjektiem, bet Izraēlas bruņotie spēki pamatīgi novājināja tās pretgaisa aizsardzību. Irāna joprojām ir pakļauta spēcīgām starptautiskajām sankcijām, bet valsts ekonomiskais stāvoklis ir pasliktinājies. Īpaši satraucošs ir bijis Irānas riāla vērtības kritums, kas izraisījis strauju inflācijas kāpumu.

Protestu vēsture

Ekonomiskās grūtības un plašie protesti mudinājuši apskatniekus runāt par režīma iespējamu sabrukumu. Protesti Irānā tomēr ir notikuši arī iepriekš, un tie nav noveduši pie teokrātiskā režīma krišanas. Pēdējie lielie protesti Irānā notika 2022. gadā kā reakcija uz divdesmit divus gadus vecās Džinas Mahsas Amini nāvi policijas apcietinājumā pēc aizturēšanas par iespējamu stingrā ģērbšanās kodeksa pārkāpšanu. Plaši protesti Irānu pārņēma arī 2009. gadā pēc Mahmūda Ahmadinežāda pārvēlēšanas prezidenta amatā uz otro pilnvaru termiņu. Protesti notikuši arī citus gadus, tomēr islāma režīms tos visus ir pārdzīvojis. Ekspertu prognozes par turpmāko protestu gaitu atšķiras. "Šie protesti, lai kāds būtu to iznākums, bez šaubām, vēl vairāk kaitēs jau tā salauztajai valsts leģitimitātei," intervijā CNN norādīja Londonā bāzētās domnīcas "Chatham House" Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas programmas direktore Sanama Vakila, prognozējot, ka režīms atrodas "savas dzīves beigās". Citi vērš uzmanību uz virkni faktoru, kas var ietekmēt režīma iespējas noturēties. To vidū tiek pieminēta varas struktūru vienotība un fakts, ka līdz šim protestētāju pusē nav pārgājušas nozīmīgas režīma amatpersonas, bet bez šādas šķelšanās būs grūti panākt varas nomaiņu pat ar ASV militāru iesaisti. Tāpat nav zināms, vai opozīcija būs pietiekami vienota un spēs piedāvāt savus līderus. Spēcīgas alternatīvas trūkums ir vājinājis iepriekšējos protestus, pašreizējiem notikumiem Irānā veltītā materiālā norāda Vašingtonā bāzētās domnīcas "Atlantijas Padome" Irānas jautājumu eksperts Neits Svansons. Viņš pieļauj, ka par pārejas laika līderi pēc režīma krišanas varētu kļūt 1979. gadā gāztā šaha Mohammada Rezā Pahlavī dēls Rezā Pahlavī, kurš dzīvo ASV, bet aizvadītajā nedēļā aicināja Irānas iedzīvotājus iziet ielās. Daļā opozīcijas Pahlavī ir ļoti populārs, tomēr tā domā ne visi režīma kritiķi, atgādina Svansons. Pahlavī ir uzsvēris, ka negrasās atjaunot monarhiju un grib tikai pieredzēt pašreizējā režīma krišanu. Viņš tomēr pagājušajā gadā izteicās, ka būtu gatavs vadīt pārejas valdību, ja Islāma Republika sabruktu.