Mēs visi jau pirms laba laika esam nopirkuši arī biļetes uz Raimonda Paula Dziesmu svētkiem, vasaras daudz apspriesto koncertu, ļoti ceram, ka tas notiks un latviešiem raksturīgā ķīvēšanās norims.
Mūsu kompānijā ir arī koristi, kas dziedās, pārējie būs skatītājos. Ir ļoti interesanti, ka ap mums ir daudz jauniešu, kuri ar interesi iesaistās, viņi tik labprāt dzied Paula dziesmas! Maestro ir aktuāls arī šodien.
Es esmu Paula superfane! Toreiz, kad bijām bērni, bija septiņdesmitie gadi un Raimonda Paula dziesmas ļoti populāras, tā ir līdz pat šim laikam."
"Raimonds Pauls ir tūkstošveidis"
Orests Silabriedis, muzikologs: "Pērnā gada nogalē Latvijas Radio 3 "Klasikas" raidījumā "Iztikas minimums" ar rakstnieku Svenu Kuzminu un mūziķi Rihardu Bērziņu vienojāmies, ka Paula daiļrades pirmais lielais posms līdz 1985. gadam ir kā Rietumu neakadēmiskās mūzikas vēstures spogulis. Raimonds Pauls ir tūkstošveidis. Viņš savu talantu izpauda džezā, estrādes dziesmiņā, ārtroka balādē, franču šansonā un krievu romances hibrīdā, joku dziesmās, izmēģināja rokenrolu, rakstīja kordziesmas, pieskārās psihedēliskam virzienam, ieviesa disko – tā visa ir neiedomājami daudzšķautņaina pasaule, un man žēl ikviena, kas nav iedziļinājies šajā visā, jo tikai tad var pilnībā novērtēt Paula talantu un devumu. Nule beidzās LR 3 jubilejas koncerta ģenerālmēģinājums. Otrās daļas finālā pie klavierēm bija Raimonds Pauls: piesitiens nemainās, pasāžas žilbina, izdoma nedziest. Un, ja kādam laimējies klusākā brīdī redzēt asaras Paula acīs, tas nemūžam to neaizmirsīs."
Skatuves pieredze ar lielo burtu
Karīna Tatarinova, aktrise: "Sadarboties ar Maestro – tā vienmēr ir skatuves pieredze ar lielo burtu. Un atbildība viņa pieredzes un profesionalitātes priekšā. Sadarbības reizēs vienmēr jūtos drusciņ kā pirms eksāmena… Tomēr tā vienmēr ir ļoti forša un neaizmirstama komunikācija – Raimonda Paula humora izjūta ir fantastiska! Un, protams, mūzika! Melodiskums un ne ar ko nesajaucams pieskāriens klavieru taustiņiem."
"Deva spēku, uzmundrināja"
Elīze Katarīna Jance, studente: "2018. gada janvārī, godinot diriģentu Marisu Jansonu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē ar īpašu ceremoniju tika sertificēta tulpju šķirne 'Mariss Jansons'. Toreiz savu muzikālo parakstu dāvanai pievienoja otrs nedēļas jubilārs Maestro Raimonds Pauls un ļoti izjusti spēlēja aranžiju tautas dziesmai "Aiz ezera augsti kalni". Tajās dienās man Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā bija paveikta ļoti smaga operācija, pēc kuras biju tik nogurusi, ka nespēju pat piecelties. Paula spēlētais man deva spēku, uzmundrināja un jau tai pašā vakarā atsāku staigāt."
"Ja Pauls kaut ko saka, tad vajag ieklausīties"
Romāns Vanags, virsdiriģents: "Pat neatceros, cik sen pazīstu Raimonda Paula dziesmas, biju vēl puišelis Emīla Dārziņa mūzikas skolas korī un komponists vienmēr zēnu kori ir ļoti mīlējis. Mūsu sadarbība turpinājās arī vēlāk, kad kopā ar manu skolotāju Jāni Erenštreitu veidojām Starptautisko zēnu kora festivālu un Raimonds Pauls bija kā ļoti atbalstošs patrons. Tolaik viņš bija kultūras ministrs, bet ik pa brīdim arī pats piesēdās pie klavierēm. Atceros vienu koncertu universitātes aulā, pēc kura teicu – tik labs koncertmeistars manā dzīvē nav bijis! Viņš toreiz spēlēja leģendāro "Kur tad tu nu biji, āzīti manu", ar šo viņa aranžēto tautas dziesmu uzaugušas daudzas paaudzes.
Ir liels apbrīns par Maestro klavierspēli un muzikalitāti, melodiskumu un visām brīnišķīgajām dziesmām. Bet, kā jau teicu, zēnu koris viņam vienmēr bijis īpašs, droši vien tāpēc radās apbrīnojamais "Pērļu zvejnieks" un citas skaistās lietas. Man liels prieks, ka uz Maestro 80 gadu jubileju kopā ar "Bet bet" un Zigfrīdu Muktupāvelu izdevās ierakstīt skaņudisku, kurā ir gan "Pērļu zvejnieks", gan arī brīnišķīgās dziesmiņas ar Aspazijas tekstiem. Maestro bija uz koncertu, un, lai gan viņš jau nekad neslavē, varēja just, ka viņam paticis.
Kopā ar Maestro būt uz skatuves vienmēr ir liels gods un izaicinājums. Arī ikdienā – ja Raimonds Pauls kaut ko saka, tad vajag ieklausīties, bet jābūt arī ļoti uzmanīgam, jo viņa mēle mēdz būt asa, bet katrā ziņā tas ir pamācoši. Raimonds Pauls kā personība ir unikāla, viņa vārdos ieklausās, ar viņa domām rēķinās. Tas nav tikai tāpēc, ka tā vajadzētu, bet tādēļ, ka viņš ir tik izcils mūziķis un izcils pianists. Raimonda Paula personību grūti analizēt, viņš joprojām ir aktīvs mūziķis un piedalās koncertos. Tas nozīmē, ka mūzika ir viņa dzīve un bez tās viņš nemaz nevar iztikt.
Reiz mūsu slavenais diriģents Mariss Jansons teica – man ir viens sapnis, es gribētu kopā ar Raimondu Paulu nospēlēt koncertu. Tāda vēlēšanās likās gandrīz neticama cilvēkam, kas diriģējis pasaules visaugstākajos līmeņos, uz vislielākajām skatuvēm. Koncerts tiešām notika, sapņi piepildās."
"Sapratām, kas īsti ir draudzība"
Baiba Petere, dzejnieka Jāņa Petera dzīvesbiedre: "Mēs iepazināmies ap 1973. gadu, un Raimonds drīz mūs ieveda savos draugos, tad arī iemācījāmies un sapratām, kas īsti ir draudzība. Tur bija režisore Tīna Hercberga, skulptors Alberts Terpilovskis, režisors Pēteris Pētersons ar savu Noriņu, tur bija skaistais mākslinieks Gunārs Kirke ar Večellu Varslavāni. Un grāmatsējējs Voldemārs Burčiks, dakteris Valdis Vigdorčiks, Šveicē mācījies stomatologs, garais gleznotājs Valdis Dišlers un citi. Protams, arī Raimonda Lana. Lana. Lana. Un kā tā draudzība tika kopta! Ar Raimonda humoru, ar viņa īpašo kopā saturēšanas spēju.
Mēs abi ar Jāni bijām absolūti nepraktiski, un pat nezinu, ar ko sākumā Jānītis Raimondu piesaistīja, jo vairāk jau skatījāmies viens uz otru. Toreiz Vitrupē iegādājāmies pamestu, bezsaimnieka mājiņu, kura bija ļoti jāsakopj, un Jānis pavisam nezināja, no kura gala sākt un kā to darīt. Kad nu bijām ko paveikuši, Raimonds brauca vienu reizi, tad otru un noskatījās, kā pagalmā stāv būvgružu kaudze, pat ar nezālēm apaugusi. Beigās neizturēja un jau pēc desmit vai 15 minūtēm bija, protams, ne jau sazvanījis, bet caur vietējiem ļaudīm sarunājis veselas divas smagās mašīnas, kuras pēc dažām stundām teritoriju atbrīvoja. Arī viņš sapņoja par mājiņu pie jūras, bet patiesībā tā varēja nodzīvot vien dienu un divas naktis, bet tad teica tā: man pietiek, jābrauc strādāt, jūs jau varat atpūsties.
Tad vēl – toreiz, kad ievācāmies jaunajā rakstnieku mājā, mums bija ļoti daudz grāmatu. Raimonds atveda un nolika savu grāmatplauktu, protams, nesaliktā veidā. Vēlāk atnāca un skatās – plaukts joprojām stāv nesalikts, tāpēc kādā pēcpusdienā sāka skrūvēt kopā. Kaimiņi daudz ciemojās cits pie cita, un pēkšņi pie durvīm piezvanīja brīnišķīgā Lija Brīdaka un savā samtainajā bites altā jautāja – kas jums tur strādā? Jānis atsaka: nu man meistariņš te liek plauktu. Ai, Lijai arī vajagot, vai varētu sarunāt? Raimondu aiz tā plaukta Lija neredzēja, un joprojām atceros viņas izbrīnas un pārsteiguma pilno seju, kad saprata, kas par meistaru mums liek plauktu!
Raimonds ir arī ļoti kautrīgs cilvēks, bet viņu var iztraucēt nekaunība, tad viņš vienkārši pagriežas un iet prom.
Reizēm, par Raimondu domājot, atceros, ko par viņu teica viņa mīļā māmiņa Alma: "Es viņu ārkārtīgi mīlēju…" Tā bija neticama mīlestība, bet, man liekas, ka mēs visi ļoti mīlam Raimondu Paulu."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu