9. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Reforma, kas izpalika

1916. gada 9. janvārī. Pirms 110 gadiem "Jaunākās Ziņas", kas Pirmā pasaules kara laikā piefrontes Rīgā bija palikušais kā teju vienīgais laikraksts latviešu valodā, atsaucoties uz Krievijas laikrakstos publicētajām vēstīm, rakstīja: "[Krievijas] valdības aprindās savā laikā tika iekustināts jautājums par Baltijas guberņu nosaukumu pārdēvēšanu.

Tagad, kā ziņo, ievāktas vēsturiskas ziņas, no kurām redzams, ka jau ķeizarienes Katrīnas II laikā šīs guberņas tikušas pārdēvētas pēc guberņu pilsētu nosaukumiem par Rēveles, Rīgas un Jelgavas guberņām (krievu versijā Ревельская, Рижская, Митавская. – Red.). Līdz ar to jau toreiz Baltijas baroniem tika atņemtas viņu sevišķās privilēģijas, kuras muižnieki atkal atdabūja ķeizara Pāvila I valdības sākumā. Tagad esot nodomāts dot Baltijas guberņām tos nosaukumus, kādi viņām bijuši ķeizarienes Katrīnas II laikā." Projekts pilnībā atbilda Baltijas reģiona krieviskošanas politikai. Tā aizsākās 19. gadsimta beigās, bet attiecībā uz visa vāciskā iznīdēšanu īpaši parādījās pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada rudenī un vēlāk, kad arī Sanktpēterburgu pārsauca par Petrogradu. Baltijas gadījumā vēl 1893. gadā igauņu Tērbatu bija oficiāli likts turpmāk saukt par Jurjevu, Dinaburgu par Dvinsku, bet Rīgas Dinaminde jeb Daugavgrīva ar cara Nikolaja II pavēli pārtapa par Ustjdvinsku. Šajā laikā uzsāka arī sistemātisku Rīgas ielu pārsaukšanu, ieviešot Krievijas pilsētu un ievērojamu personību vārdus. Daugava Krievijas impērijas kartēs vēl pirms tam bija iezīmēta kā "Dvina" vai "Zapadnaja Dvina", tas ir, "Rietumu Dvina". Karš šim procesam deva jaunu dzinuli, un pat ebrejiem runāt līdz tam izplatītajā vācu valodā uz ielas vai publiskā vietā kļuva bīstami, jo tas varēja beigties ar apsūdzībām spiegošanā. Acīmredzot bija nodoms guberņu nosaukumus mainīt tā, lai tie vairs tik uzkrītoši neskanētu kā krievu valodā atdarināti vācu nosaukumi "Kurļandskaja" (Kurzemes) un "Ļifļandskaja" (Vidzemes). Ja šīs ieceres nedzēstu tālākie vēstures notikumi, ir diezgan skaidrs, ka Latvijas teritoriju pēc kara gaidītu būtiski administratīvie pārkārtojumi, kas nez vai nāktu par labu latviešu patstāvībai.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem 

"Balss", 1926. gada 9. janvārī

Plūdi apdraud Ogres miestu. Pēc pēdējām ziņām, ūdens Daugavā turpina celties. Pie Krāslavas tas cēlies gandrīz par 6 pēdām. Starp Ogri un Salaspils baznīcu apmēram 18 kilometru garā apgabalā sastrēgušas milzīgas ledus masas, kuras saspridzināt gandrīz nemaz nav iespējams. Sakarā ar to stipri no plūdiem apdraudēts Ogres miests. No vakardienas Ogres rajona zemnieki, kuru mājas atrodas Daugavas tuvumā zemākās vietās, sāka novest labību, lopus, lopbarību un citu mantu drošākās vietās. No dažām saimniecībām starp Daugavu un Ogres upēm naktīs izvācās arī cilvēki, lai plūdi tos naktī nepārsteigtu un neatgrieztu no sauszemes. Vakar ūdens Ogres rajonā jau bija cēlies tik augstu, ka no krasta vairs atlika tikai viens metrs. Ja ūdens vēl celsies, tad Ogres miests ar plašu apkārtni applūdīs.