Lai iekurtu Birzgales skolas 23 krāsnis, kurinātājs ceļas 2 naktī. Malku sanes skolēni

Kad ārā saldē krietns sals, daudziem Latvijas iedzīvotājiem, baudot moderno laiku priekšrocības, pašiem mazāk jāpiepūlas apkures nodrošināšanai – ir centralizētā apkure vai moderni siltumsūkņi, savi gāzes vai granulu katli u.tml. 

Bet Ogres novada Birzgales pamatskolā joprojām malkas krāšņu apkure. Arhaisms, nabadzība vai, kā tagad moderni saka, labbūtība? Šis jautājums arī izvirzījās pērn 18. decembra Ogres novada domes sēdē, kad opozīcijas deputāts Uldis Skudra norādīja tieši uz skolas apkures veida neatbilstību laikmetam, modernu vidi un ugunsdrošību. Viņam piebalsoja arī Santa Ločmele.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Krauja viņiem atbildēja, ka ar skolas ļaudīm par to ir runāts, bet birzgalieši vēloties, lai paliek pa vecam: esot silti un laba gaisa kvalitāte. Pozīcijas deputāts Pāvels Kotāns, bijušais ilggadējais Birzgales pagasta padomes priekšsēdētājs, sacīja, ka esot viens no tiem, kas jau divdesmit gadus iestājoties pret to, ka Birzgales pamatskolu apkurinātu centralizēti, – tas būtu ļoti dārgi, salīdzinot ar pašreizējo veidu. Turklāt skolā esot silti un labi, malkas krāsnis regulāri tiekot tīrītas un pārbaudītas.

Kā tad šajās dienās jūtas paši skolas iemītnieki? "Latvijas Avīze" devās uz Birzgali.

Birzgalieši par krāsnīm

Birzgales pamatskolā mācās 112 skolēni. "Skolā strādā 21 aktīvs, atbalstošs, kompetents pedagogs un atbalsta speciālists. Ik dienu par kārtību, drošību, gardām maltītēm un veselību skolā rūpējas arī 11 tehniskie darbinieki," teikts skolas mājaslapā internetā.

Skolas direktors ir Valentīns Pastars. Viņš sarunā ar mani atklāj, ka pašvaldības politiķi ik pa laikam uzjundot jautājumu par skolas krāšņu apkuri. Diskusijas gan vienmēr izbeigušās, uzzinot birzgaliešu attieksmi – labāk neko nemainīt.