11.3 °C
Četrkārtējais paraolimpiskais čempions Aigars Apinis vīlies par krievu un baltkrievu pielaišanu nākamā gada Parīzes paraolimpiskajām spēlēm. Pagājušajā nedēļā Starptautiskās paraolimpiskās komitejas (IPC) Ģenerālajā asamblejā Bahreinā vairums dalībvalstu atbalstīja agresoru startu Parīzes spēlēs neitrālā statusā.
"Biju domājis, ka neatļaus, uzskatu, ka tas ir nepieļaujami, necilvēciski, spļāviens sejā," "Latvijas Avīzei" pauda Apinis, pieļaujot, ka vēl ir varianti lēmumu mainīt – varbūt ko var panākt Eiropas Paraolimpiskā komiteja, varbūt Francija atteiksies izsniegt krieviem un baltkrieviem vīzas.
Ziemā apmeklējot Latviju, IPC prezidents Endrū Pārsons visai skaidri lika saprast, ka agresorvalstu sportisti nedrīkst startēt kopā ar normālo pasauli. Tagad viņš mainījis retoriku, izsakot cerību, ka valstis respektēs pieņemto lēmumu un akcentēs "sportu, nevis politiku". "Vienā miestā viņš runā vienu, otrā – citu," secināja Aigars Apinis. "Vai tā ir kāda ietekme, grūti spriest. Asamblejā nemaz nevajadzēja izskatīt šādu jautājumu. Krievi jau iepriekš bija diskvalificēti dopinga skandālu dēļ."
50 gadus vecais Aigars Apinis vēl nepauž kardinālu nostāju, ka gatavs boikotēt Parīzes paraolimpiskās spēles:
"Rīkošos, kā Latvija un paraolimpiskā komiteja lems. Protams, negribētu ar viņiem kopā piedalīties. Šobrīd negribu teikt, ka boikotēšu, jo situācija var mainīties.
Vēl jau paši ukraiņi nav paziņojuši, kā rīkosies. Viņu nostāja būs primārais, visticamāk, boikotēs, līdz ar to ļoti nepareizi, ka agresoriem atļauj startēt, bet cieš citas valstis."
Ukrainas invalīdu sporta komiteja pagaidām ar skaļiem paziņojumiem nav nākusi klajā, bet tās prezidents Valērijs Suškevičs atzinis, ka Krievija aizkulisēs darbojusies ļoti apņēmīgi, caur vēstniecībām izdarījusi spiedienu uz citu valstu valdībām.
Latvijas pārstāvji nedevās uz Ģenerālo asambleju Bahreinā cerībā, ka netiks savākts kvorums un nevarēs lemt par agresorvalstu sportistiem. Oktobra vidū šis jautājums tiks skatīts arī Starptautiskās olimpiskās komitejas sesijā Indijā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
