Nigērā aizvadītajā nedēļā notikušais apvērsums, kura rezultātā tika gāzts demokrātiski ievēlētais prezidents Mohameds Bazums, raisījis spriedzi Rietumāfrikas valstu vidū, bet vairākas Eiropas valstis paziņojušas par savu pilsoņu evakuāciju no nabadzīgās Āfrikas valsts.

Reklāma

Sākas eiropiešu evakuācija

Pirmā par nodomu evakuēt savus pilsoņus no Nigēras paziņoja Francija. Tāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad apvērsuma atbalstītāji Nigēras galvaspilsētā Niamejā aizdedzināja Francijas vēstniecības durvis un mēģināja tajā ielauzties. Francijas Ārlietu ministrija norādīja, ka šis incidents ir viens no evakuācijas iemesliem. "Ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos Niamejā," Francija plāno savu pilsoņu evakuāciju pa gaisu, paziņoja ministrija. Pēc apvērsuma komerciālajai aviosatiksmei tika slēgta Nigēras gaisa telpa, kas liedz Francijas pilsoņiem pamest valsti "saviem spēkiem", skaidroja Parīze. Francija aicinājusi arī Nigērā esošos Vācijas pilsoņus izmantot tās nodrošinātos avioreisus. Vācija ieteikusi saviem pilsoņiem Nigērā pieņemt Francijas izteikto piedāvājumu. Savu pilsoņu evakuāciju plāno arī Itālija un Spānija.

Pučistus atbalstošo protestētāju mēģinājumu ielauzties Francijas vēstniecībā pamudināja Parīzes lēmums pēc apvērsuma pārtraukt Nigērai visu finansiālo palīdzību. 

Arī Eiropas Savienība (ES) paziņojusi, ka pārtrauc visu finansiālo palīdzību nabadzīgajai Āfrikas valstij. Vašingtona tikmēr brīdinājusi, ka tās palīdzība Nigērai ir apdraudēta, ja tajā netiks atjaunota demokrātiskā iekārta. Nigēra ik gadu saņem starptautisko palīdzību apmēram 1,8 miljardu dolāru apmērā, un gandrīz visu šo summu nodrošina demokrātiskās valstis. Apvērsuma rīkotāji pēc puča ir saņēmuši spēcīgu starptautisku nosodījumu. Puču nosodījušas ASV, ES, ANO, Āfrikas Savienība un Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS). Neskatoties uz diplomātisko izolāciju, Nigēras hunta jau sākusi nostiprināt savu varu un aizturējusi 180 iepriekš valdošās partijas biedrus, tostarp vairākus ministrus.

Reģionā pieaug spriedze

Pēc apvērsuma Nigērā saasinājušās diplomātiskās attiecības reģionā. ECOWAS valstu līderi pret Nigēru ieviesuši plašas ekonomiskās sankcijas un svētdien deva huntai nedēļu laika, lai tā atteiktos no varas un atjaunotu amatā gāzto prezidentu Bazumu. ECOWAS brīdināja, ka pretējā gadījumā reģionālais bloks pats var atjaunot konstitucionālo kārtību Nigērā. Tas var ietvert arī "spēka izmantošanu", uzsvēra ECOWAS. Savukārt Mali un Burkinafaso valdošās huntas paziņojušas, ka "jebkāda militāra iejaukšanās Nigērā tiks uzskatīta par kara pieteikumu Burkinafaso un Mali". Abas valstis arī nosodījušas pret Nigēru ieviestās ECOWAS sankcijas, nosaucot tās par "nelikumīgām un necilvēcīgām". 

Šīs sankcijas aptur visus komerciālos un finanšu sakarus starp reģionālo bloku un Nigēru un iesaldē Nigēras aktīvus, kas tiek turēti reģiona centrālajās bankās. 

Nigēras kaimiņvalstīs Mali un Burkinafaso aizvadītajos gados ir notikuši apvērsumi, kuru rezultātā pie varas ir nākušas huntas, kuras tuvinājušās Krievijai. Mali un Burkinafaso dalība ECOWAS pēc šiem apvērsumiem tika apturēta un pret tām tika noteiktas sankcijas. ECOWAS pret šīm valstīm tomēr nav draudējušas izmantot spēku, norāda ziņu aģentūra "Associated Press". Nigēras huntai atbalstu izteikusi arī Gvineja, kurā 2021. gadā notika apvērsums un kuras dalība reģionālajā blokā arī ir apturēta. Gvineja aicinājusi ECOWAS "nākt pie prāta" un uzsvēra, ka nepievienosies pret Nigēru iesviestajām sankcijām. Pirms apvērsuma Nigēra tika uzskatīta par vienu no Rietumiem draudzīgākajām valstīm reģionā, tā bija nozīmīgs sabiedrotais cīņā pret islāmistu kaujiniekiem.

Urāna krājumi Eiropā ir

Apvērsums Nigērā raisījis bažas par Eiropas atkarību no šajā valstī iegūstamā urāna, kas vajadzīgs kodolreaktoru darbināšanai. ES Euratom Apgādes aģentūra, kas nodrošina kodolmateriālu piegādi blokam, paziņojusi, ka 

Eiropai urāna krājumu neaptrūksies arī tādā gadījumā, ja Nigēra pārtrauks urāna piegādes.

 Aģentūra norādīja, ka ES ir urāna krājumi, lai darbinātu kodolreaktorus trīs gadus. "Ja imports no Nigēras tiek pārtraukts, tūlītēju risku kodolenerģijas ražošanai nav," paziņoja aģentūra. Arī Eiropas Komisija paziņojusi, ka blokā ir "pietiekami urāna krājumi, lai mazinātu jebkādus īstermiņa piegāžu riskus". Nigēra pagājušajā gadā ES piegādāja 2975 tonnas dabiskā urāna, kas ir 25% no ES patēriņa, paziņojusi Euratom Apgādes aģentūra.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu