Teodors Bļugers dzimšanas dienu sāk svinēt ar Stenlija kausu

Zīdainis rokās, alus un boršča baudīšana – Teodors Bļugers Rīgā 13 stundas pavadīja ar Stenlija kausu. Šodien viņam aprit 29.

Ballīte pie jūras

Bļugers šovasar kļuva par otro latvieti pēc Sanda Ozoliņa, kas izcīnījis Stenlija kausu. Ja 1996. gadā trofeju neizdevās atgādāt uz Rīgu, šoreiz tradīcija čempioniem vienu dienu pavadīt ar dārgumu viņu dzimtenē tika nodrošināta. Starp privāto ballēšanos bija arī divi publiski pasākumi, tostarp divas stundas atvēlētas, lai leģendām apvīto balvu "Rīgas biržas" mākslas muzejā apskatītu ikviens hokeja cienītājs. Jau pusstundu pirms durvju vēršanas rinda pie ieejas sasniedza savus simts metrus, vēlāk pastiepjoties vēl divreiz garākai. Tedis pasmējās: pēc Latvijas izlases izcīnītās bronzas medaļas Rīgā gāja nedaudz trakāk.

"Prieks, ka kausu var redzēt bērni. Atceros, kad es biju viņu vietā, Nacionālajā hokeja līgā bija lokauts un uz spēli Rīgā ieradās zvaigznes, trenējās Piņķos, mēs gaidījām pēc treniņa, lai dabūtu autogrāfu, 

varbūt nūju, tāpat 2006. gadā, kad Rīgā notika pasaules čempionāts," Teodoram īpaši svarīgi jauno hokejistu iespaidi.

Un, protams, ģimenes nozīme. Latvijā 15,5 kilogramus smago "bļodu" vispirms virs galvas cēlis tēvs Valentīns, tad iespēju izmantojis brālis Roberts, kurš arī spēlēja hokeju, un citi ģimenes locekļi. Vakarā ballīte pie jūras Teodors uzaicinājis arī bijušos komandas biedrus gan no Minesotas universitātes, gan Šatukas, kur spēlēja junioru laikos. Pa ceļam no Rīgas uz Jūrmalu – arī Tedija pastaiga ar kausu starp sastrēgumā stāvošajām automašīnām.

Stenlija kauss dienās, kad tiek nodots hokejistu rīcībā, piedzīvojis dažādus brīnumus. Bļugeru ģimene no tā gan dzēra alu (varot ieliet astoņarpus litrus), gan baudīja vecāsmātes gatavoto boršču, ko Teodors vienmēr notiesā pirmajā dienā pēc atgriešanās mājās no Ziemeļamerikas.

Viens otrs neticēja, ka tiešām pa pasauli tiek vadāts īstais Stenlija kauss, domājot, ka tas ir dublikāts. Teodors gan norādīja, ka ir īstais, redzami pat bojājumi, kas radušies dažādu svinību laikā, labojumu vietas. NHL čempiona gredzens, ko saņem katrs uzvarētāju komandas pārstāvis, vēl top.

Kāds pāris "Rīgas biržā" uzticēja Teodoram paturēt pat savu jaundzimušo, par ko hokejists bija pārsteigts un nedaudz nedrošs, bet tad sekoja ierasts uzdevums – autogrāfs uz Vegasas "Golden Knights" krekla.

Foto: Ilmārs Stūriška / Latvijas Mediji

Vankūveras piedāvājums

Stenlija kausa finālā Vegasas "Golden Knights" spēlēja ļoti pārliecinoši, nepieciešamās 16 uzvaras, sakrājot 22 spēlēs un nevienā no četrām sērijām nezaudējot vairāk kā divas reizes. Finālā 4:1 pret Floridas "Panthers". Tam, ka sapnis piepildījies, noticējis piektajā cīņā pēc otrā perioda – tobrīd rezultāts jau bija 6:1 (beigās 9:3). "Uzreiz pēc spēles bija nedaudz haoss ģērbtuvē, ilga nakts, ģimenes un daudz cilvēku," triumfa vakaru atsauca atmiņā Bļugers. "Desmit dienas biju Vegasā, ballītes, svinības. Pēc tam ar sievu bijām atpūtas ceļojumā, atgriezāmies Pitsburgā, kur dzīvoklī bija palikušas mantas. 1. jūlijā atvērās brīvo aģentu tirgus, daudz sarunu pa telefonu. Pēc tam jau sāku gatavoties nākamajai sezonai."

Teodors Bļugers zelta bruņinieks bija īsu brīdi – tika iemainīts martā, bet vasarā lēma pievienoties Vankūveras "Canucks", kas trīs sezonas nav piedalījusies izslēgšanas turnīrā.

Kanādieši Bļugeram iedeva solīdu līgumu (1,9 miljoni dolāru sezonā), un vismaz vārdos tiek solīts lielāks spēles laiks. "Ticu, ka šis man ir labākais variants," viņš nenožēlo komandas maiņu.

Pēc uzkāpšanas hokeja Everestā Bļugeram neesot sarežģīti piespiest sevi trenēties: "Īstenībā motivācija pat ir palielinājusies, izjutu uzvaras garšu, redzu, cik ģimene un visi priecīgi, jācenšas izcīnīt vēlreiz, jābūt ticībai, ka tas ir iespējams."