Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieki Lauris Pīlēģis ("Mēs – Talsiem un novadam") un Aldis Pinkens ("JV"), kuri iepriekš bija paziņojuši par atkāpšanos no amata, otrdien sasauca domes ārkārtas sēdi, tās darba kārtībā bija lēmuma projekts par jauna domes priekšsēdētāja vēlēšanām, nenosaucot kandidātu.
Taču sēde kvoruma trūkuma dēļ nenotika. No domes sēdē sniegtā skaidrojuma izriet – vietnieki uzskata, ka viņu pilnvaras amatā ir beigušās līdz ar sasaukto sēdi. Ja amatpersona paziņo par atkāpšanos, tad viņa turpina pildīt pienākumus līdz nākamajai sēdei, nosaka Pašvaldību likums. Šajā gadījumā tas nozīmētu, ka dome būtu palikusi bez politiskās vadības un tās darbu organizētu izpilddirektors, kurš nevar vadīt Finanšu komiteju, kas apstiprina budžetu.
Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša "Latvijas Avīzei" skaidroja, ka ministrijas ieskatā, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieki var turpināt pildīt savus pienākumus, jo otrdien sasauktā sēde nav notikusi kvoruma trūkuma dēļ. Ja tiktu sasaukta vēl viena sēde, kurā atkal nebūtu vairāk nekā puses deputātu, juridiski būtu tā pati situācija.
Taču amatpersona zaudētu pilnvaras, ja arī uz trešo sēdi nebūtu ieradies pietiekams skaits deputātu, jo nesen Rēzeknes dēļ veiktās izmaiņas likumā paredz, ka trešā sēde var arī notikt, ja tajā piedalās mazāks skaits deputātu.
Opozīcijas deputāts Dainis Karols (ZZS) uzskata, ka sēdes sasaukšana bija tikai iegansts, lai vietnieki varētu izvairīties no pienākumu pildīšanas, jo domnieki sagaida no viņiem šā gada pašvaldības budžeta sākotnējo versiju. "Patiesais iemesls bija izmukt no budžeta tālākās virzības, uzliekot atbildību darbiniekiem, kuri to nav pelnījuši. Tas tikai apstiprina bažas, ka budžetu nav izdevies sabalansēt un tagad būsim spiesti baudīt neizdevušās ballītes augļus." VARAM rīcībā ir informācija, ka saistošos noteikumus par budžetu ir pieņēmušas 19 pašvaldības. I. Oša atzina, ka līdz 21. februārim, līdz kuram visām pašvaldībām ir jāapstiprina budžets, Talsu novada domei būtu jāizvēlas jauna vadība. Neoficiāli zināms, ka sarunas par jaunu priekšsēdētāju notiek un par viņu varētu balsot nedēļas beigās.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-0.9 °C






































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)








