13.1 °C
Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu, izceļam spilgtākos cilvēkus, darījumus, notikumus un neizdarības.
Cilvēks. Jaunais mūris. Latvijas hokeja izlasei vēsturiskajā pasaules čempionātā galvenais panākumu kaldinātājs laukumā bija vārtsargs Artūrs Šilovs. Pirms turnīra mūsu treneri uzsvēra, ka viņu rīcībā ir trīs labi vārtsargi. Ņemot vērā šosezon piedzīvoto debiju Nacionālajā hokeja līgā (NHL), Šilovs rangā bija solīti priekšā pieredzējušākajiem kolēģiem Ivaram Punnenovam un Kristeram Gudļevskim, tomēr neviens neparedzēja, ka 22 gadus vecais ventspilnieks spēlēs tik pārliecinoši. Jā, varēja gaidīt labu līmeni, jo pērn debijas čempionātā, laukumā tiekot summā uz trim spēlēm ar astīti, viņam labākais atvairīto metienu procents turnīrā (95), bet šogad jau redzējām nevis vienkārši vārtsargu, bet dzelzs vīru. Ja neskaita piecas minūtes, kas atklāšanas mačā pret Kanādu bija lemtas Punnenovam, Šilovs visas desmit spēles aizvadīja no zvana līdz zvanam, kas bija absolūti lielākais spēles laiks no visiem vārtsargiem šajā čempionātā un viens no lielākajiem meistarsacīkšu vēsturē.
Kā atminas hokejista pirmie treneri – sākumā Artūrs bijis viens no fiziski vājākajiem puišiem, slikti slidojis. Iestājoties vārtos, situācija ātri mainījās un varēja redzēt – tā ir viņa īstā vieta. Jau 17 gadu vecumā tika piesaistīts Rīgas "Dinamo" treniņiem, daudz neatpaliekot no pamatvārtsargiem Gudļevska un krieva Timura Biļalova. Viņš ir viens no piemēriem, ka arī Latvijas hokejā var izaugt augstākā līmeņa spēlētājs un pusaudža gados obligāti nav jābrauc uz ārzemēm – kā uzskata daudzu jauno hokejistu vecāki. Šilovs uz Ziemeļameriku devās 18 gadu vecumā, kad bija nodraftēts NHL.
Latvijas hokeja leģenda Artūrs Irbe, šobrīd izlases vārtsargu treneris, pārliecināts, ka Šilovs noteikti kļūs par stabilu vērtību arī pasaules spēcīgākajā līgā.
Vilšanās. Beidz savu pastāvēšanu
Viena no senākajām Latvijas ceptuvēm – Kuldīgas maizes ceptuve – beidz savu darbību. Ceptuves īpašnieks pieņēmis lēmumu pārtraukt darbu no šā gada 10. jūnija, bez darba paliks ap 60 strādājošo. Kuldīgas maizes ceptuve ir viens no senākajiem uzņēmumiem, kas maizi un konditorejas izstrādājumus ražoja jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. 2018. gadā uzņēmums pat ieguvis nomināciju "Gada ražotājs", taču jau tad valdes loceklis Dāvids Šternbergs sacīja, ka "ceptuve nav viegls uzņēmums – tas ir smags un riskants". Kā kļuvis zināms "Latvijas Avīzei", ceptuves īpašnieks jau pirms vairākiem gadiem vēlējies ceptuvi pārdot, bet tas nav izdevies. Padomju laikā celto ražotni bija nepieciešams modernizēt, uzlabojot strādājošo darba apstākļus, taču tas nav izdevies. Laikrakstam "Kurzemnieks" Šternbergs norādījis, ka "mums draudētu bankrots, ja mēs tā dzīvotu ilgstoši". Lai no tā izvairītos, nolemts uzņēmumu likvidēt. Pašvaldībā atzina, ka ēkas ir morāli novecojušas. Visticamāk, uzņēmuma saimniekiem pietrūka līdzekļu, lai varētu ieguldīt attīstībā. Maizes nozares uzņēmumiem izaicinājumi ir lieli – augstas energoizmaksas, izejvielu cenu kāpums, liela konkurence tirgū, rudzu maizes patēriņa samazināšanās. Maizes lielražotāji veikaliem var piedāvāt konkurētspējīgas cenas, kas ne vienmēr ir pa spēkam maziem vai vidējiem ražotājiem. Tāpat jāņem vērā, ka pieaudzis lielveikalos esošo ceptuvju apgrozījums, kas nenoliedzami ietekmē ikvienu tirgus dalībnieku. Tikmēr iedzīvotāji ir vīlušies par iecienītās ceptuves slēgšanu. "Viena no garšīgākajām maizītēm tapa Kuldīgas maizes ceptuvē. Ļoti žēl, ka slēgs," raksta komentētāji sociālajos tīklos.
Prieks. Varēs vēlēt tur, kur ērti
Saeima steidzamības kārtā virzījusi grozījumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, kas paredz vēlētājiem nodrošināt iespēju balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī tāpat kā Saeimas vēlēšanās. Šie grozījumi nosaka elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izmantošanu EP vēlēšanās.
Varētu jautāt – kas tur īpašs, mums taču jau vairākus gadus ir iespēja balsot tur, kur mums ērti. Jā, taisnība, taču problēma tā, ka agrākos tehniskos risinājumus, kas līdz šim nodrošināja vēlēšanu procesu – vēlētāju tiešsaistes reģistru un balsu skaitīšanas sistēmu – mēs vairs izmantot nevaram. Tas tāpēc, ka izmeklēšanas procesā jau gadu atrodas kriminālprocess par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumiem uzņēmumā "SOAAR", kuram pieder abas šīs sistēmas. Aizsargājot savas intereses kriminālprocesā, "SOAAR" ar CVK atsakās sadarboties, tādējādi valsts palikusi bez programmatūras, ar kuras palīdzību notiek vēlēšanas.
Pats fakts, ka vēlēšanu norise valstī ir tehnoloģiski atkarīga no viena privāta uzņēmuma, jau ir liecība par gadu desmitiem ilgušu CVK turēšanu bada maizē, jo pašas CVK štatā ir tikai divi datorspeciālisti. Šī problēma apzināta, tikai jautājums – ko darīt tālāk? Tā kā laika līdz EP vēlēšanām atlicis traģiski maz – viens gads, tad šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka elektroniskas balsu skaitīšanas sistēmas EP vēlēšanās nebūs un pirmo reizi kopš 2004. gada EP un pašvaldību vēlēšanām balsis skaitīs kā pagājušajā gadsimtā – ar rokām, velkot svītriņas uz rūtiņu lapiņām par desmitiem un simtiem, tad ar kalkulatoru summējot rezultātus. Tā nav īpaša problēma, skaitot par partijām nodotās balsis, bet īsts murgs, kad jāskaita par katru deputātu nodotie "plusiņi" un "mīnusiņi". Vēlēšanu komisijām skaitīšana ar rokām nozīmē vismaz vairākas papildu darba stundas naktī – pēc tam, kad jau nostrādāta 13 stundu darba diena vēlēšanu dienā un vairākas stundas notikusi rezultātu apkopošana līdz brīdim, kad tiek līdz "plusiņiem" un "mīnusiņiem". Taču šo sistēmu vienkārši vairs nevar paspēt izveidot, visi valsts mēģinājumi atrast uzņēmumu, kas to uzņemtos tik īsā termiņā izveidot, beigušies ar neveiksmi. Tādēļ būs jāsamierinās, ka Latvijā balsis skaitīs uz rūtiņu lapiņām, kamēr kaimiņvalstī Igaunijā funkcionēs pilnībā elektroniska vēlēšanu sistēma.
Politiķiem daudz svarīgāka par balsu skaitīšanas sistēmu gan šķiet otra sistēma – vēlētāju tiešsaistes reģistrs, kas nodrošina iespēju balsot jebkurā iecirknī. Tas tāpēc, ka uz EP vēlēšanām jau tā atnāk nepilni 50% vēlētāju, bet bez minētā reģistra atnāks vien kādi 30%, kas savukārt ļaus apšaubīt, vai vēlēšanu rezultāti tiešām atspoguļo vēlētāju viedokli. Tieši to nu tagad Saeima nosaka ar likumu, kas ļaus valdībai uzdot Valsts reģionālās attīstības aģentūrai tādu izveidot. Kā tai veiksies – to apliecinās EP vēlēšanu norise, taču nevajadzētu aizmirst, ka pie durvīm jau klauvē daudz sarežģītākās 2025. gada pašvaldību vēlēšanas, kurās piedalīsies daudz lielāks partiju, kandidātu un vēlētāju skaits.
Šaubas. Skandāls ap vārdu "deportācijas"
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sodījusi "TVNET grupu" ar 8500 eiro lielu naudas sodu "par pienācīgas precizitātes un neitralitātes neievērošanu", krievu valodas sadaļas "rus.tvnet.lv" video lietojot vārdu "deportācija". Apspriežot Valsts prezidenta amata kandidātus, Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei"), stāstot par partijas atbalstu vienam vai otram kandidātam, kā galveno kritēriju minējis kandidāta attieksmi pret Imigrācijas likuma grozījumiem. "Stabilitātei" neatbalstīšot cilvēku, kura partija būs organizējusi pirmo deportāciju neatkarīgās Latvijas vēsturē. Runa ir par Krievijas pilsoņiem, kuri nevarēs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ja nebūs nokārtojuši valsts valodas eksāmenu.
NEPLP ieskatā šī vārda izmantošana un interpretācija, jo sevišķi martā, kad ēterā izskanēja pieminētais raidījums, Latvijas tautai viennozīmīgi saistoties ar PSRS okupācijas varas īstenoto Latvijas iedzīvotāju piespiedu izvešanu uz attāliem PSRS apgabaliem, tāpēc tā lietošana "asociējas ar negatīvām emocijām par valsts okupāciju un sekojošām represijām pret Latvijas Republikas pilsoņiem". Līdzīgu viedokli paudusi arī biedrība "Publiskās atmiņas centrs", Latvijas Okupācijas muzejs un Latvijas Valsts arhīvs. Piemēram, muzejs norāda, ka raidījumā termina "deportācija" lietošana lingvistiski neesot nepareiza, tomēr faktiski šajā gadījumā tā lietošana esot neatbilstoša un maldinoša, jo termins tiekot lietots neadekvāti – PSRS okupācijas varas organizētās masveida deportācijas Baltijā 1941. un 1949. gadā, kas pārkāpj 1949. gada Ženēvas konvenciju, neesot salīdzināms ar Latvijas Republikas Imigrācijas likumā noteiktām valsts likumiskām darbībām.
Tomēr, pirms bija izskanējis šis raidījums, vārdu "deportācija" Imigrācijas likuma grozījumu kontekstā lietoja gan valsts amatpersonas, gan arī politologi, nesaistot to ar PSRS laikā veiktajām deportācijām, bet gan šī vārda definīcijas pamatizpratnē – piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) norāda, ka "mēģinājumi sodīt medijus par to, ka intervējamā persona neprecīzi, bet ne juridiski vai lingvistiski nepareizi, lieto kādu vārdu, būtu pašsaprotami kādā autoritārā vai totalitārā valstī, taču vismaz līdz šim – ne Latvijas Republikā".
To, kam taisnība, nebūs iespējas izšķirt bez tiesas palīdzības, tāpēc "TVNET grupa" nolēmusi sniegt prasību tiesā pret NEPLP pieņemto lēmumu. Savukārt LŽA aicina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju sākt pārbaudi, vai NEPLP pārstāvju darbība nav pretrunā ar likuma normām, kas garantē vārda un domas brīvību Latvijā.
Sagatavojuši: Ilmārs Stūriška, Sandra Dieziņa, Olafs Zvejnieks, Māra Libeka.
