Plāno agrīnu bērnu attīstības skrīningu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šonedēļ atbalstīja ieceri savlaicīgi identificēt bērnu attīstības riskus.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzēto grozījumu mērķis ir agrīni identificēt attīstības riskus bērniem no viena līdz sešu gadu vecumam, lai pēc iespējas ātrāk sniegtu nepieciešamo atbalstu, novēršot traucējumu veidošanos vai mazinot to ietekmi. Paredzēts nodrošināt koordinētu speciālistu atbalstu veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā jomā.

Šobrīd tiek pamanīta tikai neliela daļa risku, savukārt, izmantojot skrīningu, iespējams identificēt līdz pat 80% agrīno attīstības risku. Visbiežāk tā ir kavēta valodas attīstība, sociāli emocionālās grūtības, uzmanības un uzvedības problēmas, kā arī mācīšanās grūtības.

Latvijā patlaban tiek īstenotas vairākas agrīnā atbalsta programmas, tostarp "STOP 4-7" bērniem ar uzvedības grūtībām, kur kopš 2020. gada atbalsts sniegts gandrīz 1500 bērniem un viņu ģimenēm, kā arī apmācīti vairāk nekā 300 speciālisti. Līdz 2029. gadam paredzēts paplašināt atbalstu līdz aptuveni 2200 bērniem.

Vienlaikus tiek strādāts pie jaunu agrīnās intervences programmu adaptēšanas bērniem ar trauksmi, autiskā spektra traucējumiem un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem, kā arī pie pedagogu apmācībām bērnu neirālās attīstības jomā.

Informācijas sistēmas ieviešanas pirmajā kārtā paredzēts digitalizēt bērnu profilaktisko apskašu datus jau no dzimšanas, nodrošinot dinamisku bērnu antropometrisko rādītāju – auguma, svara, galvas un krūšu apkārtmēra – analīzi, kā arī sistemātisku konstatēto attīstības risku uzkrāšanu. Otrajā kārtā sistēmā vienuviet būs pieejama informācija par bērnam veiktajām padziļinātajām izpētēm attīstības traucējumu noteikšanai un to rezultātiem, bērnam nepieciešamo atbalstu veselības, izglītības un sociālās rehabilitācijas jomā.

Paredzēts, ka skrīningam tiks izmantots Latvijas zinātnieku izstrādātais Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekts, kas pilotprojekta laikā saņēmis pozitīvas atsauksmes no mediķiem, pedagogiem un vecākiem.

Tā kā skrīninga ieviešanas rezultātā pagarinās laiks bērna profilaktiskai apskatei pie ģimenes ārsta, nepieciešams papildu finansējums ģimenes ārsta komandas darba apmaksai. Tāpat papildu finansējums nepieciešams speciāli apmācītu psihologu un logopēdu atlīdzībām, kuri nodrošinās atbalstu bērniem spēju un prasmju testa veikšanā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka informācijas sistēmas izstrāde un pilotēšana līdz 2026. gadam tiks finansēta no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, savukārt no 2027. gada likumprojekta īstenošana radīs papildu izdevumus valsts budžetam, kas varētu pārsniegt divus miljonus eiro gadā.