Bunkus slepkavībā apsūdzēto Krivošeju tur aizdomās par dokumentu viltošanu sava alibi nodrošināšanai

Būtisks pavērsiens noticis advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā — pastāv aizdomas, ka viens no slepkavībā apsūdzētajiem, Viktors Krivošejs, tiesā izmantojis viltotus dokumentus, lai pamatotu savu alibi, vēsta raidījums "Nekā personīga". Par iespējamu dokumentu viltošanu un izmantošanu Latvijā uzsākts jauns kriminālprocess.

Saskaņā ar apsūdzību Krivošejs tiek uzskatīts par personu, kura 2018. gada 30. maijā no braucošas automašīnas nāvējoši sašāva Mārtiņu Bunkus. Sākotnēji viņš šo versiju policijai apstiprināja, taču vēlāk liecības mainīja, apgalvojot, ka nozieguma dienā atradies Maskavā un slepkavību nav pastrādājis.

Lai pierādītu savu alibi, Krivošejs iesniedza Krievijas iestāžu dokumentus, tostarp izziņu par it kā notikušu ārsta apmeklējumu Maskavā un administratīvā soda protokolu par ceļu satiksmes pārkāpumu nākamajā dienā. Šie dokumenti tika iesniegti arī Latvijas tiesā.

Nogalinātā Mārtiņa Bunkus radinieki nolīga advokātu Krievijā, kurš, pārbaudot iesniegto pierādījumu izcelsmi, konstatēja, ka tie, visticamāk, ir viltoti. Krievijas advokāta Rotislava Jakiro veiktajā izmeklēšanā noskaidrots, ka Maskavas slimnīca nav izsniegusi tiesā iesniegto izziņu un tajā norādītais paraksts ir viltots. Slimnīcas informācijas sistēmās

nav nekādu datu par Krivošeja vizīti, bet dokumenta parakstītājs policijai apliecinājis, ka viņa paraksts uz izziņas ir falsificēts.

Tāpat konstatēts, ka viltots ir arī administratīvā soda protokols — norādītajā vietā Maskavā nav luksofora, izmantota neatbilstoša protokola forma un atsauces uz reģionālajiem tiesību aktiem, kas Maskavā nav piemērojami. Krievijas Iekšlietu ministrija apstiprinājusi, ka šāds sods Krivošejam nekad nav ticis piemērots.

Balstoties uz šiem secinājumiem, Bunkus radinieki vērsās Valsts policijā Latvijā. 9. janvārī sākts kriminālprocess par viltotu rakstveida pierādījumu iesniegšanu tiesā. Valsts policija norāda, ka ir uzsākts kriminālprocess un šobrīd šī lieta ir kvalificēta atbilstoši krimināllikuma 300.1 pantam, kas ir par viltotu lietisko vai rakstveida pierādījumu iesniegšanu.

Iesniegums par iespējamu pierādījumu viltošanu nodots arī Rīgas apgabaltiesai, kurai drīzumā būs jāvērtē jaunatklātie apstākļi. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likums paredz sodu, tostarp brīvības atņemšanu līdz vienam gadam.

Vairāk skatieties 18. janvāra "Nekā personīgi" sižetā.