Svaiga gaisa malks stresa māktajiem

Augusta beigās Latvijā pirmo reizi notiks starptautisks starpnozaru seminārs medicīnas un ainavu arhitektūras speciālistiem "Dziedinošas ainavas" – kā saikne ar dabu palīdz izdzīvot. Ar vienu no lektorēm – klīnisko psiholoģi, meža terapijas praktiķi Ingu Dreimani – saruna par dabas terapiju un to, kā mežs var palīdzēt atlabt kā garīgi, tā fiziski.

Kas ir dabas terapija? Kur meklējami tās pirmsākumi?

I. Dreimane: Jebkas var būt terapeitisks, taču ne viss ir terapija. Piemēram, deja var sniegt prieku, labsajūtu, var būt sporta vai mākslas veids, bet ir arī deju un kustību terapija, kas balstās pieņēmumā par ķermeņa un psihes savstarpējo saistību. Līdzīgi attīstījusies arī dabas, tajā skaitā meža, terapija, saskaņā ar kuru tie resursi, kas ir mūsu rīcībā, mērķtiecīgi un strukturāli izmantoti, var tikt lietoti kā terapijas metode.

Meža terapijas pirmsākumi meklējami Japānā "Shinrin-yoku" (tulkojumā – meža pelde) kustībā. 1982. gadā pēc šīs valsts valdības iniciatīvas šī metode tika popularizēta sabiedrībā ar mērķi mazināt stresa un pārstrādāšanās negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju garīgo un fizisko veselību.

Kādos gadījumos var palīdzēt meža terapija?

Jāuzsver, ka tā netiek izmantota kā vienīgā un galvenā atveseļošanas metode, bet gan kā atbalsta terapija gan psihologa konsultācijām vai psihoterapijas kursam, gan atveseļošanās periodā metode pēc fiziskām saslimšanām, operācijām, lai padarītu to vieglāku, patīkamiem brīžiem piepildītu. 

Šī metode spēj atjaunot arī fiziskās veselības rādītājus. 

Pētījumi apliecina, ka, piemēram, pēc meža terapijas sesijām samazinās asinsspiediens, palēninās sirdsdarbība, kas nāk par labu sirds asinsvadu veselībai, tās palīdz uzlabot miega kvalitāti, aktivizēt to nervu sistēmas daļu, kura atbild par psihoemocionālo un fizisko resursu atjaunošanos. Zināms, ka cilvēka fiziskais ķermenis, prāts un jūtu pasaule ir tik cieši savstarpēji saistīti, ka tos nav iespējams atdalīt citu no cita.

Veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumu, piemēram, somatoformās veģetatīvās distonijas, kā arī depresijas un trauksmes gadījumā šī metode var būt ļoti noderīga. Meža terapija palīdz atgūties arī pēc mentālā noguruma, izsīkuma, kas īpaši raksturīgs biroja darbiniekiem. Lai gan viņi nav fiziski strādājuši, pēc darba dienas nereti sajūta tāda, ka nav iespējams pat roku pacelt. Arī skolotāji un mediķi, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem, intensīvi izsmeļ kognitīvos resursus – uzmanību, spēju koncentrēties, atmiņu. Rodas jautājums, kā šos resursus atjaunot, lai uzmanība būtu dinamiska, noturīga, tajā pašā laikā pietiekami fleksibla, lai būtu iespējams ātri pārslēgties no viena skolēna vai pacienta, no vienas mācību tēmas vai veselības problēmas uz citu.

Kā šī metode darbojas? Ne jau katru pastaigu mežā vai parkā var uzskatīt par terapiju.

Meža veldze (angļu val. – "Forest bathing") ir šīs metodes pirmais līmenis, kurš obligāti nav jāveic speciālista vadībā, pietiek ar to, ja par to izlasa vai apmeklē kādu meža terapijas nodarbību. Tā ir labbūtības prakse dabā – mežā, parkā, bērzu birzī, izjūtot to ar visām savām maņām – redzi, dzirdi, garšu, ožu un tausti, secīgi pievēršot uzmanību gan gaisa temperatūras un vēja virziena izmaiņām, gan lapu šalkoņai, gan to formai un krāsai. 

Pietiks, ja mērķtiecīgi, secīgi un vērīgi katrai maņai tiks veltītas apmēram piecas minūtes dienā. 

Pavisam izcili, ja reizi nedēļā tam var atvēlēt divas stundas, uz 15 minūtēm apsēžoties un vērojot dabu no šīs vietas. Tas ļauj saprast, cik daudz vērtīgas informācijas mēs ikdienā palaižam garām.

Otrajā līmenī nepieciešams speciālists, kurš apguvis meža terapiju un to vada atbilstoši katra cilvēka veselības problēmām vai psiholoģiskajām grūtībām, piemēram, mazinot hroniska noguruma, depresijas simptomus. Atkarībā no izvirzītā uzdevuma, meža terapijas speciālists izvēlas piemērotu vidi konkrētam cilvēkam vai ļaužu grupai, dod nepieciešamos impulsus, ko un kā darīt, lai pēc iespējas efektīvāk varētu sasniegt mērķi, rada apstākļus, lai ikviens varētu netraucēti ļauties procesam.

Starptautiskā semināra tēma ir arī terapeitiskie jeb ainavu dārzi un ar to saistītā dārza terapija, tās apspriešanā iesaistīsies arī ainavu arhitekti, dārzkopji.

Gan meža, gan dārza jeb dārzkopības, arī piedzīvojumu terapija ir atbalsta metodes, tas nozīmē, ka tai var pievērsties arī ar "dabas veselību" saistīti speciālisti, kuri papildina savas zināšanas. 

Dabas terapijā vispār ļoti svarīga ir multidisciplinārā pieeja, sadarbība starp medicīnas un citu nozaru speciālistiem.

Meža terapija no citām metodēm atšķiras ar to, ka šai metodei piemīt struktūra un fokusēšanās, tiek ņemts vērā psiholoģiskais aspekts. Dārza terapiju svarīgi nejaukt ar darbu savā piemājas zemes gabalā. Ja cilvēks pēc tās jūtas pārguris, pārstrādājies, terapijas robeža jau sen tikusi pārkāpta. Ar ko dārzkopības terapija atšķiras no parastas dārzniecības? Terapijā pats galvenais ir process, saudzīga attieksme pret savu ķermeni, nevis rezultāts, piemēram, pats ravēšanas vai pļaušanas process, nevis izravēta dobe vai gluds mauriņš. Tiklīdz fokuss vērsts uz rezultātu, nevis cilvēka labbūtību, tas jau ir darbs.

Dabas terapija

• Dabas terapijas mērķis ir stiprināt un uzturēt saikni ar dabu cilvēku un planētas atveseļošanai. Kā atbalsta metodi to var izmantot psihisko saslimšanu, it īpaši depresijas, trauksmes gadījumā.
• Kā zinātniski pamatota veselības veicināšanas metode tā radās Japānā. 1982. gadā šeit tika ieviesta valsts veselības programma "Meža pelde" (Shinrin-yoku), kura tagad Japānā ir izplatīta prakse. Valstī darbojas vairāk nekā 60 meža terapijas bāzes, tiek veikti pētījumi. Japānas iniciatīva ātri kļuva populāra Eiropā un visā pasaulē.
• Piedzīvojumu terapija ietver sevī dažādas prakses, kas saistās ar pieredzi dabā, kā atbalsta metodi to izmanto depresijas, izdegšanas sindroma un citu psihoemocionālu traucējumu gadījumā.
• Pērn pēc Siguldas novada pašvaldības iniciatīvas tika īstenota piedzīvojumu terapijas programma "Piedzīvo". Tā ilga sešus mēnešus un tajā piedalījās 12 pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem, kuri ikdienā saskaras ar dažāda veida sociālām grūtībām.
• Izdevniecība "Zvaigzne ABC" laidusi klajā latviešu valodā tulkoto angļu psihiatres, psihoterapeites Sjū Stjuartes-Smitas grāmatu "Rūpīgi kopts prāts" (The Well Gardened Mind), kurā apkopots plašs informācijas apjoms par dārzkopības prakses dziedinošajiem efektiem, liekot no cita skatpunkta paraudzīties uz dabas un augu nozīmi mūsu ikdienā.
• Patlaban Latvijā nav profesionāļu, kas specializētos dārzkopības terapijā, tādēļ pērn ainavu arhitekti vērsās pie Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes un citām augstskolām ar iniciatīvu izveidot dārzkopības terapijas studiju programmu.