28. augusts vēsturē un senās avīzēs. Pirmā pilsēta ASV teritorijā

1565. gada 28. augustā. Pirms 460 gadiem spāņu admirālis Pedro Menendess de Aviles ar saviem vīriem izsēdās Floridas Atlantijas okeāna piekrastē Sentdžonsas upes grīvas apkaimē un 8. septembrī pasludināja, ka Spānijas karaļa Filipa II vārdā agrākā indiāņu ciema un franču hugenotu kolonistu apmetnes vietā dibina pilsētu – mūsdienu Sentogastīnu.

Vienošanās par to tika mierīgā ceļā panākta ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri, kā stāsta, pēc dievkalpojuma noturējuši kopā ar atbraucējiem svinīgu maltīti. Spāņi steidzās izveidot apmetnes un atbalsta punktus tālākai pussalas apgūšanai, jo tajā pašā laikā ar tādiem pašiem nolūkiem pie Floridas kreisēja arī Francijas karakuģu eskadra.

Tā radās pirmā un tādējādi senākā eiropiešu izveidotā un pastāvīgi apdzīvotā pilsēta kontinentālajā ASV, bet ne visā Amerikā, jo tur lauri pieder 1496. gadā arī spāņu dibinātajai Dominikānas Republikas galvaspilsētai Santodomingo un 1521. gadā izveidotajai Puertoriko galvaspilsētai Sanhuanai. Pilsētai Floridā tika izvēlēts Svētā Augustīna vārds, jo spāņi no kuģiem ieraudzīja zemi un izkāpa krastā 28. augustā, ko katoļi atzīmē kā Sv. Augustīna dienu. Attiecīgi 17. gadsimta nogalē aizsardzībai pret pirātiem un britiem izbūvētais Sv. Marka jeb Sanmarko forts ir vecākais mūra nocietinājums Amerikā.

Sentogastīna, vairākkārt pirātu sirojumos nopostīta, ilgu laiku bija visas spāņu Floridas administratīvais centrs un pussalas galvenās pilsētas statusu saglabāja arī pēc tam, kad šī teritorija 1763. gadā krita britu rokās. 

Pēc tam Sentogastīna gan atkal atgriezās pie spāņiem, kuri 1819. gadā Floridu nodeva jau jaunās ASV pārvaldībā. Jāatzīmē, ka Sentogastīnas un apkaimes iedzīvotāju daļu 18. gadsimtā veidoja ne tikai laimes meklētāji kolonisti, jūrnieki un garnizona karavīri ar ģimenēm, bet arī no britu Ziemeļamerikas kolonijām aizbēgušie melnādainie vergi. Spāņi viņiem dāvāja brīvību, ja tie pārgāja katoļticībā.

Ņemot vērā, ka par daudziem objektiem Sentogastīna varēja sacīt "senākais" vai "pirmais" ASV, 19. gadsimta nogalē pilsēta ar vēsturisko mantojumu pamazām kļuva par iecienītu tūrisma galamērķi. Tendenci veicināja arī 19. gadsimta 80. gados izbūvētais dzelzceļš un ietilpīgas viesnīcas. Pilsētiņai ar nepilniem 13 tūkstošiem iedzīvotāju mūsdienās tūrisms ir galvenā ekonomiskā nozare.

"Tautas Dryva", 1925. gada 28. augustā

Zēna varonība. Daugavmalā pie Rembates nupat noticis sekošs gadījums: Kāds braucējs, gaidot uz pārceļamo prāmi, atstājis zirgu ar vezumu krastā, bet pats aizgājis paslēpties no lietus. Zirgam pietrūcis pacietības gaidīt uz pārcēlāju un tas pēc kāda laika sācis ar visu vezumu brist upē. Sasniedzis lielāku dziļumu, tas laidies peldus. Ratu virsdaļa izvēlusies un nogrimusi, bet stiprā straume rāvusi zirgu ar pārējo daļu uz leju. Zirgs sapinies grožos un zaudējis kustības brīvību un tam draudējusi noslīkšana. Zirgu ieraudzījis pārcēlāja Vecvagara zēns un devies ar laivu tam palīgā. Piebraucot klāt, zēnam laimīgi izdevies ievilkt zirga galvu laivā un to izjūgt. Arī glābēja dzīvība atradās briesmās, jo zirgs mēģināja arī iekāpt laivā, bet ticis vaļā no ilksēm, tas peldēja uz malu. Tā zēna apķērība un drošsirdība izglāba zirgu.