7. maijs vēsturē un senās avīzēs. "Dziļš saviļņojums" Uzvaras parkā

1975. gada 7. maijā. Pirms 50 gadiem Uzvaras, toreiz "PSKP XXII kongresa" parkā lika pamatakmeni bēdīgi slavenajam piemineklim "Padomju armijas karavīriem, kas atbrīvojuši padomju Latviju un Rīgu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem".

Kamēr nekas nebija gatavs, okupētās Latvijas kompartijas un valdības bosi, kā arī PSRS Baltijas kara apgabala ģenerāļi vainagus 9. maijā lika Kārļa Zāles veidotajos Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, kas bija diezgan sirreāli, ņemot vērā vietas tapšanas ideju.

Ziņu aģentūras "Latinform" sagatavotajā materiālā par pamatakmens likšanu bija apgalvots, ka 7. maijā uz mītiņu "ar dziļu saviļņojumu" pulcējušies "tūkstošiem rīdzinieku", tostarp kuplā skaitā padomju militāristi. Augstākajā līmenī bija pārstāvēta Latvijas PSR vadība. Zīmīgi, ka centrālo runu no tribīnes noturēja LKP CK otrais sekretārs, tātad Maskavas ieceltais vietējo komunistu pārraugs, Nikolajs Beluha. Par pašu parku teikts: "Tas ir viens no visjaunākajiem parkiem, kas rotā Padomju Latvijas galvaspilsētu. Vēl nesen te bija klajš lauks, tagad te zaļo kopts maurs, šalc jauni koki. Tos stādījuši mūsu republikas darbaļaudis, karavīri veterāni, kas atbrīvoja Latvijas PSR teritoriju no vācu fašistiskajiem iebrucējiem." "Latinform" ziņā, protams, nekas nebija teikts, ka parku sāka iekārtot vēl pirmskara Latvijā par godu uzvarai 1918.–1920. gada Neatkarības karā un ka tam dots Uzvaras parka vārds.

Valdošā režīma un tā armijas varai un spēkam paredzētā kompleksa būve krietni aizkavējās. Pats celšanas process notika 1982.–1985. gadā. 

Kad trūka finansējuma, to ieguva kā "ziedojumus", vienkārši atskaitot no strādājošo algām – "brīvprātīgi, piespiedu kārtā", kā mēdza teikt.

Pieminekli atklāja 1985. gada 5. novembrī, bet 2022. gada augustā šo Latvijas galvaspilsētai svešo tēlniecisko kompleksu demontēja uz neatgriešanos.

"Kurzemes Vārds", 1925. gada 7. maijā

Pasaules apceļotājs – bez kājām. Vakar Rīgā ieradies pasaules apceļotājs, bijušais franču lidotājs leitnants Perno. Pasaules apceļotājs ir bez kājām. Kāju vietā viņam koku stumbeņi. 1916.gada 21.februārī Perno ievainots pie Diksmides, Beļģijā, pie kam viņam amputētas abas kājas. Tomēr franču invalīds nolēmis apceļot noteiktā laikā un pēc noteikta maršruta zemes lodi. Ceļojumu viņš uzsācis 1924.gada janvārī un grib noiet 20 gadu laikā 50 000 kilometrus, kādā gadījumā viņš saņemšot no franču ģeoigrāfiskās biedrības un tūristu kluba 700 000 franku godalgu. Perno ir žurnālists un viņš sniedz laikrakstiem ar "Havas" telegrāfa aģentūras starpniecību savus ceļojuma iespaidus. Bez tam viņš sedz savus ceļa izdevumus, pārdodot pastkartes un savas ģīmetnes.