13.4 °C
Pārspīlēts pacifisms nepārliecina, drīzāk tas liek šaubīties par šāda viedokļa paudēju izpratni, kādos apstākļos dzīvojam un, visticamāk, vēl ilgi dzīvosim. Taču tas labākajā gadījumā. Sliktākajā darīšana varētu būt ar populistisku gaisa jaukšanu, politiska kapitāla izsišanu vai pat slēptu vēlēšanos vājināt Latvijas drošību.
Beidzot vajadzētu pieņemt domu, ka dziedošo revolūciju laiks patiesi ir beidzies. Kad tas notika mūsu robežu tuvumā? Lai atskaites punkts paliek 2020. gads ar mežonīgajām represijām Baltkrievijā, kad tika bargi sabradāta naivā cerība ar baloniņiem un ziediem nolikt pie vietas Minskas diktatoru. Tad tapa skaidrs, ka šādos apstākļos pret spēku un vardarbību var palīdzēt tikai spēks, izlēmība un droša griba. Tādas baltkrievu nācijai pietrūka. Jau toreiz baltkrievu miermīlīgumu Ukrainā vērtēja kritiski, jo tur labi zināja, kā nākas cīnīties par nācijas brīvību. Turklāt ukraiņi jau kopš 2014. gada turpināja atvairīt vēl vāji slēpto Krievijas agresiju. Tagad tā jau otro gadu norisinās pilna mēroga karā, kam turklāt nemaz neredz beigas.
Lieki teikt, ka arī citām Krievijai blakus esošām valstīm neklājas pārspīlēt ar nevajadzīgu pacifismu. Turklāt šādos apstākļos, kad ar zināmu regularitāti izskan draudi Baltijas valstīm. Par laimi, Latvijai ir tādi tiešie kaimiņi, no kuriem ne tikai varam, bet arī steidzamā kārtā jāmācās. Tas sakāms kā par somiem, tā igauņiem, tā lietuviešiem, kas aizsardzības jautājumos, kā nu kurš, ir soli, divus vai pat trīs priekšā Latvijai. Labs piemērs ir Somija, kur tagad nesenās vizītes laikā labu ieskatu civilajā aizsardzībā guvis mūsu iekšlietu ministrs. Cerams, somu centība, būvējot bumbu patvertnes, spējot tajās kara gadījumā izvietot visus piecus miljonus valsts iedzīvotāju, radīs vēlēšanos iet pa šādu ceļu. Tomēr visspilgtāko stāstu sarūpējis pazīstamais un lieliskais somu basketbolists Lauri Markanens, kas Amerikā spēlē NBA, pelna miljonus un tomēr starpsezonā uz sešiem mēnešiem devies mājup, lai izietu armijas dienestu. Iedvesmojošs stāsts, kāds jāatgādina ik uz soļa, kad iespējams dzirdēt blēņas, ka dienesta laikā Latvijā 11 mēnešos tiks sabojāta jauno cilvēku karjera, ka, saņēmis pavēsti par iesaukumu, viens otrs pilsonis pametīšot dzimteni.
Nenāktu par ļaunu saprast, kādas saknes šādai bezcerīgi infantilai un nepatriotiskai attieksmei. Atzīšos – pirms nedaudz gadiem arī manu radu pulkā viens otrs vīpsnāja par zemessargiem, armiju un gatavību aizstāvēt Latviju. Netrūka jautājuma – ko aizsargāsi? Atbildēju – tevi un savu ģimeni.
Jau ceturtajā gadu desmitā iesoļojusi atjaunotā valsts, bet tā arī nav saprasts, ka Latvijas neatkarība nav nekas uz mūžiem apsolīts un garantēts, ka par to jārūpējas vienmēr.
Vēlreiz par tuvākajiem kaimiņiem – šoreiz igauņiem, kas tikko paziņojuši par kara gadījumam nepieciešamo cilvēku skaita palielināšanu. Iespaidīgi – tas tiek palielināts līdz 43 700 karavīriem. Īpašs akcents uz sauszemes spēku papildinājumu un rezervju daudzuma kāpināšanu. Tas labi, jo, pazīstot somus un igauņus, zinām: ja saka, tad arī izdarīs. Laba skola Latvijai, kam ir kurp tiekties.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
