15.4 °C
Nesen, 3. maijā, Latvijā viesojās Igaunijas parlamenta spīkers Lauri Husaru. Pēc sarunas ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu ("Apvienotais saraksts") notika abu politiķu kopīga preses konference, kuru atspoguļoja Latvijas Radio un "lsm.lv" materiāls "Vēlas uzlabot dzelzceļa satiksmi starp Latviju un Igauniju".
Izrādās, Saeimas priekšsēdētājs izteicies par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tallinu: "Lai aizbrauktu no Rīgas līdz Tallinai ar vilcienu, ir nepieciešamas desmit stundas. Ironiski, bet pirms simt gadiem Igaunijas prezidents brauca uz Rīgu piecas stundas. Mēs ar kolēģi runājām, ka mums vajadzētu panākt, lai vismaz divās divarpus stundās varētu nokļūt no Tallinas līdz Rīgai, un novērst šo netaisnību."
Lasot šo ziņu, tā vien gribas izsaukties – paklau, kas notiek! Vai tad patlaban jau netiek būvēta "Rail Baltica"? Paredzams, ka ātrvilciens nogādās pasažierus no Rīgas līdz Tallinai vienā stundā un četrdesmit minūtēs. Jeb tiek ieteikts pagaidām palaist vilciena sastāvu maršrutā Rīga–Valga–Tartu–Tallina? Ja Smiltēna kungs ieietu Latvijas un Igaunijas dzelzceļu mājaslapās, viņš redzētu, ka pasažieru vilciena sastāvs šo maršrutu labākajā gadījumā var veikt sešās stundās. Labākajā gadījumā tāpēc, ka maršrutā Valga–Tartu–Tallina brauc jaunie uzņēmuma "Elron" vilcieni, kamēr no Rīgas līdz Valgai – vecais padomju laiku dīzeļvilciens. Iznāk tāda runāšana runāšanas pēc, vēlmju domāšana. Tas viss mazliet atgādina pie lauku veikala dzirdētas sarunas: "Nu, kas ir, kas nav, ko tad šodien darām? Tā kā vajadzētu! Ko tu saki? Par skādi tak nebūtu!" Un atliek tikai minēt, vai runāts tiek par darbu vai par sastiķēšanu pudelei. Vai par abiem diviem.
Bet varbūt, pirms domāt par vilcienu uz Tallinu, derētu atjaunot dzelzceļa satiksmi uz Bolderāju? Par to runāts visus trīsdesmit trīs gadus kopš neatkarības atgūšanas. Pirms pašvaldību vēlēšanām Rīgā to parasti sola teju visas partijas. Interesanti izsekot, kā Bolderājas vilciena sāga risinājusies pēdējos gados. Neilgi pēc stāšanās amatā satiksmes ministrs Tālis Linkaits intervijā "Latvijas Avīzei" 2019. gada janvārī izteicās: "Esmu to pētījis. Paradoksāli, ka 1940. gadā vilciena kursēšanas grafiks parādīja, ka jau tad pa dzelzceļu līdz Centrālajai stacijai varēja atbraukt ātrāk nekā ar 3. autobusu tagad. Tas nozīmē, ka tur ir pārvadājumu potenciāls." Portāls "la.lv" 2019. gada 1. aprīlī: "Vilciens uz Bolderāju varētu kursēt pēc trim gadiem, tādu uzdevumu pirmajā ieinteresēto pušu sanāksmē devis satiksmes ministrs Tālis Linkaits." Tā paša gada augustā satiksmes ministrs rīko pompozu prezentācijas izbraukumu ar dīzeļvilcienu maršrutā Rīgas Centrālā stacija– Bolderāja. Ministrijā tiek izveidota speciāla darba grupa, kura spriedīšot par šīs līnijas atjaunošanu. Paiet divi gadi. Portāls "jauns.lv" 2021. gada 9. februārī raksta: "Aizvien tālākā nākotnē tiek atbīdīti solījumi ierīkot pasažieru vilcienu satiksmi no pilsētas centra uz Bolderāju. Ja aizpērnā gada vasarā satiksmes ministrs cerēja, ka ar vilcienu uz Bolderāju varēs aizbraukt, vēlākais, tuvāko trīs gadu laikā – tas ir, nākamā gada vasarā, tad tagad projektu sola pabeigt tikai 2023. gada beigās." Bet arī 2023. gads izrādās nesasniedzams mērķis. Portāls "la.lv" 2022. gada 5. janvārī:
"Ministrs laikrakstam apstiprinājis, ka savu solījumu esot turējis: Bolderājas dzelzceļa līnija esot iekļauta visos plānos kā pasažieru pārvadājumiem nepieciešama... Bolderājas līnijas palaišanas gadskaitlis gan vēl mainīgs,
jo šis virziens saistīts arī ar "Rail Baltica" trases būvniecību. Kad šie darbi notiks Torņakalna virzienā, Bolderājas vilciens droši vien nekursēs. Viens variants esot 2024. gads, otrs – tikai 2026. gads."
Nu ko, atliek vien cerēt. Diemžēl Bolderājas vilciens jau kļuvis par simbolu nebeidzamiem solījumiem, plāniem, darba grupām, izpētēm utt. Leģenda stāsta, ka neilgi pirms savas nāves 50. gadu beigās Eižens Finks esot pareģojis Latvijas neatkarības atgūšanu ar vārdiem: "Daudz būs runu par brīvību un neatkarību. Tas būs tukšas muldēšanas laiks." Patiesībā politiķiem un ierēdņiem neko nevarētu pārmest, ja viņi nebūtu solījuši. Bet solīts makā nekrīt! Tas, kas visvairāk nepatīk vēlētājiem, ir tukši solījumi un pieviltas cerības. Savukārt E. Smiltēnam turpmākos gadus līdz nākamās Saeimas vēlēšanām žurnālisti varēs jautāt – kā tad sokās ar vilciena palaišanu no Rīgas uz Tallinu?
