Drīz būs mēness, kopš AS "Sadales tīkls" ("ST") ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izvērtēšanai un apstiprināšanai elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, kas varētu stāties spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par tarifu projektu, daudziem no mums kā sistēmas pakalpojumu saņēmējiem nav skaidrības par to pamatotību un iespējamo piemērošanu.
Tiek apgalvots, ka "ST" pakalpojumu tarifi pieaugs vidēji par 32%. Faktiski pats mazākais mājsaimniecībām ar vienas fāzes 16 A pieslēgumu tarifa pieaugums ir no 3,87 EUR uz 7,55 EUR mēnesī jeb +95,1%. Mājsaimniecībām ar trīs fāžu 32 A pieslēgumu tarifa pieaugums ir no 7,74 EUR uz 36,4 EUR mēnesī. Pieaugums 370,3%.
Tarifa pieteikuma iesniedzēji nav pamatojuši ar konkrētiem aprēķiniem, kāpēc tiek diferencēta maksa par jaudas uzturēšanu un kāpēc ir tik lielas atšķirības pakalpojumu cenā, līdz pat 9,5 reizēm! Nav saprotams, kālab mājsaimniecībām atkarībā no pieslēguma jaudas ir jāmaksā tik dažādi. Vai "ST" ir tāda izdevumu struktūra un uzskaite, kas pamato šādu tik atšķirīgu maksas pakalpojumu piemērošanu mājsaimniecībām? Vai tiešām ar triju fāžu 32 A pieslēgumu jaudas uzturēšana AS "Sadales tīkls" izmaksā piecas reizes dārgāk nekā mājsaimniecībām ar vienas fāzes 16 A pieslēgumu?
Pēc provizoriskiem aprēķiniem – no mājsaimniecībām vien par jaudas uzturēšanu, pēc "ST" publiski sniegtās informācijas, papildus tiks iekasēti vairāk nekā 80 milj. EUR. 2022. gada rudenī tarifa projektā tika plānots tarifu palielināt par 75%, kas "ST" kasi papildinātu ar 182 milj. EUR, bet aprīlī iesniegtā pieteikuma 32% pieaugums veido 77 milj. EUR. Tātad tikai no mājsaimniecībām vien paredzētā "par jaudas uzturēšanu" papildus iekasējamā summa pilnībā nosedz plānoto 32% tarifa pieaugumu pret pašreiz spēkā esošo. Par jaudas uzturēšanu maksās arī iestādes un uzņēmumi. Kopumā valstī ir 1,11 milj. pieslēgumu pie "ST". Ja vienam vidēji palielina maksu tikai par 7 EUR mēnesī, tad tas dod papildu ienākumu 93,24 milj. EUR gadā. Šie skaitļi liek aizdomāties, vai tikai tarifu projekts nav ar krietnu uzkūlumu! Varbūt padomāt par citiem risinājumiem, kas nav tik atšķirīgi? Vai tiešām ir izdarīts viss, lai tarifa projekts, kas ietekmēs katru mājsaimniecību, iestādi, uzņēmumu ilgtermiņā, valsts konkurences spēju un attīstību, ir pilnībā pamatots ar precīziem aprēķiniem?
Nesen TV24 raidījumā Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs publiski atzina, ka valstī nav enerģētikas stratēģijas, ka visu nosaka "Latvenergo". Te nu prātā nāk pirms trim gadiem 13. Saeimas OIK afēras izmeklēšanas komisijas secinājums – 25 gadus eksistējusi sistēma, kas neatbilst Latvijas interesēm. Ne ministri, ne Saeimas komisiju deputāti neizpildīja Satversmē noteiktos pienākumus – aizsargāt savas tautas un valsts intereses. To pašu gribu teikt arī par 14. Saeimas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir kontrolēt SPRK darbību. Šai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai likums uzliek par pienākumu aizstāvēt enerģijas patērētājus. Aizdomīgais klusums un bezdarbība no institūciju puses neliecina par pienākumu veikšanu.