Latvijas zivju galvaspilsēta nenoliedzami ir Liepāja. Kāpēc es tā uzdrīkstos teikt? Copē, kur, ko un kad gribi! Upes, ezeri, jūra un kanāli, un kas vēl svarīgāk – ļoti daudz copmaņu pie ūdeņiem, kuri izbauda šo bagātību. Un trīs rīti, kurus šogad man bija iespēja tur pavadīt…

Urbānā cope turpina uzņemt apgriezienus mūsu ūdeņos. Un kāpēc gan ne, ja tas prasa nozagt vien dažas miega stundas no rīta vai nedaudz aizkavēties pēc darba un izvēdināt prātu. Un mani šajā visā visvairāk vilina mans jaunais draugs, pretinieks un izpētes objekts – asaris.

Lai arī pirmajā dienā ir ieplānots laisties iekšā ar laivu, tomēr sanāk tā, ka nesanāk, un paliekam kājiniekos. Sākam ar pēdējo rīta tumsiņu, un 7.00 jau varam copēt. Kamēr Kristaps gatavojas, es jau paspēju veikt pirmos metienus un tieku pie pirmajām copītēm, kas rada ilūziju, ka zivis ķersies un viss būs labi. Tomēr mētājam, mētājam... bet nav. Pārbraucam uz citu vietu, tad aizejam tilta otrā pusē. Noķeram pa kādai, un klusums. Pēc mirkļa piebrauc Alvis, kurš pretojas klasiskai dropšota tēmai, kura šeit ir ļoooti plaši pārstāvēta, un vienu asari izmāna ar džigrigu. Nu vismaz redzējām, ka tam kādā brīdī var garšot arī džigs.