Sākas palu laiks: dabas stihija rada gan riskus, gan unikālus skatus dabā

Pēc aizvadītās sniegotās ziemas neizbēgami sākas palu laiks. Ierasti no krastiem vispirms iziet Kurzemes un Zemgales upes, kurām pēc pāris nedēļām pievienojas ūdensteces Vidzemē un Latgalē, vislielāko satraukumu radot ļaudīm, kas dzīvo Daugavas, Ogres un Gaujas tuvumā.  

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka tuvākajās dienās applūdīs plašas teritorijas upju baseinos, kas var radīt apdraudējumu ceļu infrastruktūrai un īpašumiem. Taču šis brīdis ir arī unikāla iespēja baudīt piekto gadalaiku, kā to sauc mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi, – dabas stihiju, kas ir gan postoša, gan valdzinoša.

Laivošana Dvietes palienē

Pavasarī Dvietes palienē Augšdaugavas novadā ar laivām iespējams apceļot applūdušās pļavas un apbrīnot dabas varenību, neparastos palu laika skatus. Šo laiku sauc arī par atbūdu. Daugavas palu ūdeņiem ieplūstot Dvietes senlejā, ūdens līmenis upes lejtecē pavasarī var celties vairāk nekā par sešiem metriem un applūdināt ieleju pat divdesmit kilometru garumā.

"Dabas parkā "Dvietes paliene" dzīvo retu sugu putni, kā arī savvaļas govis un zirgi. Skaļa, trokšņaina uzvedība var tos nobiedēt, putni – pamest ligzdas, govis un zirgi bēgot savainoties vai iestigt muklājā. Turklāt šie dzīvnieki nav pieradināti, un, aiztiekot teliņus un kumeliņus, mātes, tos sargājot, var uzbrukt vai pamest mazuļus drošai nāvei. Arī lauku un pļavu īpašnieki nepriecāsies par mitrajā augsnē atstātajām automašīnu riteņu risām un pamestajiem atkritumiem, tādēļ automašīnas atstājiet tiltu tuvumā vai Putnu salas stāvvietā un nebrauciet pļavās. Ar laivām izvairieties iebraukt niedrājā, kur ligzdo putni, un kāpiet ārā no tām tikai pie skatu torņa vai tiltiem," aicina Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki.