Militārā atbalsta sniegšana Ukrainai bija vēsturiski unikāla situācija, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Kārlis Bukovskis.
Viņš paskaidroja, ka situācija bijusi unikāla, jo Eiropas savienības (ES) institūcijām, Eiropas Komisijai (EK) ir noteikts skaits ar kompetencēm, par kurām vispār drīkst lemt.
"Militārie jautājumi nav vieni no tiem,"
viņš piebilda.
"Uz mums skatās, jo mēs esam tie, kas pazīst Krieviju. Ir gadījumi, kad pie mums vēršas valstis un pārstāvji, kas iepriekš nelikās ne zinis vai varbūt pat nezināja, kur atrodas Baltija," runājot par pašreizējo situāciju, teica Bukovskis.
Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai pagājušā gada laikā pārsniedzis 1% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt ES palīdzība Ukrainai ir sasniegusi 50 miljardus eiro.
Pagājušā gada 24. februāra agrā rītā Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.