Ķešmūdzis, džampucis un karavīre; kā latviešu valoda pielāgojas mūsdienu izaicinājumiem?

Ķešmūdzis (pokemons), džampucis (džemperis un kapuce, hudijs), karavīre – šie ir daži no pēdējā laikā radītajiem jaunvārdiem, kas bieži vien izpelnījušies vairāk dzēlīgu piezīmju nekā atzinības. "Latvijas Avīze" pētīja, kā mūsdienās top jaunvārdi. 

Neliels ieskats vēsturē atgādina, ka vienu no nozīmīgākajiem ieguldījumiem latviešu valodas bagātināšanā deva Rainis. Viņš prasmīgi izmantoja jau pastāvošās saknes, lai radītu jaunus vārdus, piemēram, plūsma, vēlme un ilgas – , kas joprojām ir dzīvi mūsu ikdienas valodā. Tāpat Raiņa aktualizētie vecvārdi, piemēram, mīla, vizma un veldze kļuvuši par neatņemamu latviešu leksikas sastāvdaļu. Arī valodnieks Jānis Endzelīns devis ievērojamu pienesumu, radot plaši lietotos vārdus attieksme, labestība un izcils.

Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, valodniece Vineta Skujiņa (Poriņa) uzsver: "Jaunvārdu rašanās ir dabisks valodas attīstības process." Viņa norāda, ka jaunvārdi visbiežāk rodas, reaģējot uz jaunām reālijām, kam līdz šim trūcis nosaukuma. "Tomēr mūsdienās arvien biežāk novērojama angļu valodas ietekme – latviešu valodā ienāk anglicismi –, angļu vārdi ar latviešu valodas galotnēm vai izskaņām. Tie piesārņo latviešu valodu ar neskaitāmiem aizguvumiem, kuri neiederas latviešu valodas sistēmā," uzsver valodniece. 

Atšķirībā no Raiņa vai Endzelīna laikiem, kad vārdu darināšana vairāk balstījās personīgā iniciatīvā un literārajā praksē, mūsdienās jaunvārdu radīšanai izveidota strukturēta un institucionāli pārraudzīta sistēma.

Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisijas locekle Dite Liepa uzsver, ka jaunvārdi nonāk centra redzeslokā, kad tie kļūst aktuāli sabiedrībā – kad parādās ierosinājumi, jautājumi vai diskusijas par konkrētiem vārdiem. "VVC ir starpnieks valodas attīstības procesā – iestāde, kas izvērtē, analizē un nepieciešamības gadījumā sniedz atzinumu par jaunvārdu lietojamību.