Ko darīt, ja nekas nenotiek? Kam sūdzēties un kāds tam sakars ar demokrātiju? Raidījums par Latvijas cilvēku varoņdarbiem "Kas te nenotiek?" svētdienās plkst. 14.55 skatāms LTV1 un "REplay.lv". To vada joku plēsējs, dīdžejs un mūziķis Kaspars Upaciers, kas plašāk pazīstams kā Ufo. "Mani uzrunāja raidījuma veidotāja Marta Selecka. Man tas likās interesanti, tādēļ piekritu. Es jau tur neko nevadu, tikai sarunājos un dažkārt piepalīdzu cilvēkiem," skaidro Ufo, ar kuru tiekos Tīnūžu pagastā, kur ir viņa mājas.
Ufo, daudzi tevi pazīst kā komiķi un arī mūziķi, kura izpildītās dziesmas "Pastum, pastum, pietupies!" un "Man ir sarkans mocīts baigi foršs..." kļuvušas par hitiem. Vai tev tiešām ir sarkans motocikls?
Vienu otru reizi ir bijis ļoti ērmīgi, kad pārslēdzu radioaparātu uz citu staciju un pēc pauzes pēkšņi sāk skanēt manis izpildītā dziesma vai cilvēki runā, runā, runā un pēkšņi – palaiž kādu manas grupas kompozīciju. Precīzi neatceros, bet pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad tapa "mocīts", laikam man īsu brīdi tomēr bija javiņa. Maniem brālēniem bija moči, un man arī gribējās, taču no Mežciemā pavadītā laika vairāk atceros mopēdus. Tā gan bija tikai tāda ķēmošanās.
Vai tad tevis pārstāvētā humora joma arī pēc būtības nav ķēmošanās?
Vispār jau ar jokošanos mums iet grūti. Ja jūs paprasītu jebkuram aktierim vai režisoram, tad uztaisīt labu komēdiju ir daudz grūtāk nekā drāmu. Jo sasmīdināt cilvēkus ir grūtāk nekā saraudināt. Pēc maniem novērojumiem, ar joku uztveri latviešiem viss ir kārtībā. Cilvēki saprot gan tādus zem jostas vietas domātus jokus, gan melno humoru, par kuru fanoju es. Pārsteidzošākais, ka lielākajai daļai no tiem, kas nonākuši joku taisītāju pasaulē, tur nemaz nevajadzētu atrasties. Bet tāds nu ir tas pašpasludināto speciālistu laiks, kad katrs var kļūt par to, ko vēlas. Lai cik debils arī būtu bijis padomju laiks, tad tomēr bija kaut kādi atlases kritēriji. To, kurš īsti spēlēt nemācēja, uz skatuves nelaida. Protams, izpausmes brīvības nebija, bet mākslinieciskā pašapziņa bija lielāka. Nepārproti, es nedomāju, ka tagad viss ir slikti, ir jau arī labas lietas. Diemžēl lielu daļu publikas uzmanības paņem tieši kaut kādi mēsli. Ceru, ka vēsture saliks visu pa plauktiņiem.