4.2 °C
Ja kāds man pirms desmit gadiem teiktu, ka sēdēšu stundām upes, dīķa, ezera vai jūras malā ar makšķeri, es teiktu, ka viņš nav īsti normāls. Bet tas notika! Jau tagad varu pateikt, ka esmu makšķerniece ar lielo burtu.
Makšķernieka gaitas sākās ar vīru Kasparu, viņš ir tas, kas mani “saslimdināja”. Vienmēr čīkstēju, ka viņš brauc makšķerēt un mājās ir vēlu. Citreiz pat neatnesa nevienu zivi, bet, kā runā tajās anekdotēs, tad labs makšķernieks ir tas, kas mājās zivi neatnes, jo tīrīt tās grib retā sieva. Šobrīd pašai tas šķiet smieklīgi, ka kādreiz tā domāju. Nu jau makšķerēju kopā ar vīru, un tas izveidojies kā kopīgs hobijs. Bieži vien copēšana tiek apvienota ar atpūtu kopā arī ar meitām, bet tā makšķerēšana viena atpūta un labu emociju deva vien ir.
Sākumā man nebija nevienas makšķeres, baltos tārpus baidījos likt uz āķa, visu manā vietā sēja vīrs.
To, ka makšķerauklas biezumam un veidam, arī pārējām lietām ir liela nozīme copē, nezināju, bet, laikam ejot, jau ļoti daudz apgūts. Protams, lielākais padomdevējs un pamācītājs ir vīrs Kaspars. Tāpat daudz zināšanu smeļos no profesionālākiem makšķerniekiem un internetā esošās informācijas.
Šobrīd ekipējums noteikti ir audzis līdzi laikam un zināšanām. Ir iegādātas makšķeres plekstes ķeršanai, spiningi plēsējzivīm, makšķeres karpu ķeršanai, makšķeres ziemas zvejai, makšķere jūras grunduļiem, fīdermakšķeres vimbām un brekšiem, pludiņmakšķere, vēžu ķeramais tīkls. Šogad, pievēršoties nopietnākai karpu copēšanai, arī tika iegādāts karpu šūpulis, svēršanas un uzglabāšanas maiss, uztvērējtīkliņš. Un, lai uzskaitītu visu, kas šobrīd iegādāts, teikšu tā – pusi no skapja istabā aizņem makšķerlietas un trešdaļu no balkona ieņēmušas makšķeres. Viss pa divi – puse vīram un puse man. Iegādājāmies arī kūpinātavu, jo kur tad bez tās. Pirmie šogad tika nokūpināti jūras asari – nu dikti garšīgi.
Labprātāk pirkumus veicu veikalos Salmo, NGT Latvia, Decathlon, mazāko inventāru un barības iegādājos vietējos makšķernieku un mednieku veikalos Dobelē un arī interneta veikalos. Bet noteikti varu teikt, ka mana makšķere cenas ziņā nepārsniegs vairākus simtus eiro, jo man ir dikti bail salauzt makšķerkātu, kas maksātu vairākus simtus. Noteikti nepirkšu arī lētāko, jo makšķerkātam ir liela nozīme copēšanā.
Ja man jāsaka, kura ir mana mīļākā cope, – tā noteikti ir karpu makšķerēšana. Bet kopumā ķeru dažādas zivis, noteikti apvienojot šo procesu ar kādu pasākumu.
Gads sākas ar bļitkošanu. Parasti bļitkoju vietējās ūdenstilpēs Dobeles novadā, bet tālākā vieta ir bijusi Engures ezerā. Pavasarī dodos uz Mangaļsalas molu Rīgā. Tur tiek ķertas reņģes. Interesanti, ka zivs spēj ķerties uz plika āķa, galvenais, lai kaut kas spīd. Tā svaigo reņģu garša ir pavisam citādāka un labāka nekā tirgū pirktajām. Tālāk pavasarī dodos uz Liepāju, Ziemeļu molu, kur tiek ķerti jūras grunduļi. Šogad ķerot izmantoju pavisam citu taktiku, kuras rezultātā saķēru vairāk. Parāpoju pa mola akmeņiem un ķēru starp tiem, jo no malas īsti neķērās. Mazākā meita parasti pieprasa papildporciju jūras grunduļiem, tā viņas mīļākā zivs.
Tālākie makšķerēšanas ceļi ved uz Kuldīgas novadu, kur Ventā tiek ķertas vimbas. Ir ķertas arī Jelgavas novadā, Lielupē, bet tuvāka sirdij ir Venta. Šogad pavisam veiksmīga vimbu ķeršana, laikam trāpīju īstajā dienā! Saulainā vasarā izvēle liela. Vasara parasti ir karpu laiks, kad tiek meklētas jaunas karpu ķeršanas vietas. Rudenī arī mēģinu ķert asarus Ventā, bet nozīmīgākā rudens makšķerēšana ir plekstes. Mana mīļākā zivs ir plekste. Kādreiz šķita, ka nekas gardāks nevar būt par kūpinātu pleksti, bet tagad, kad pati ķeru un gatavoju zivis, varu teikt noteikti – nav nekas garšīgāks par cepeškrāsnī ceptu pleksti ar sviestu, tā ir mana delikatese.
