Zīmē Gatis Šļūka. No šūpuļa līdz kapam

Nozaru ministrijas līdz jūnijam beigām esot izpildījušas valdības doto uzdevumu un iesniegušas kopumā 250 priekšlikumu izdevumu samazināšanai.

Finanšu ministrija informējusi, ka priekšlikumi skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu. Šie priekšlikumi ir daļa no plašāka plāna, kas paredz būtisku publiskā sektora resursu pārskatīšanu un izmaksu optimizāciju, lai līdzekļi tiktu koncentrēti valsts stratēģiskajām prioritātēm – aizsardzības stiprināšanai un demogrāfijas jautājumu risināšanai. Informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tikšot iesniegts Ministru kabinetā līdz 19. augustam.

Premjere Evika Siliņa trešdien intervijā TV3 izteicās, ka valdošās koalīcijas prioritāšu īstenošanai var būt nepieciešams meklēt vēl jaunus taupības pasākumus – ar ministriju piedāvāto 150 miljonu eiro ietaupīšanu varot būt par maz, ja politiķi gribēs papildu līdzekļus novirzīt skolu finansēšanas modeļa maiņai un jauniem demogrāfijas atbalsta pasākumiem. Premjere arī pieļāva, ka daļa no ministriju piedāvātajiem taupības pasākumiem var negūt Saeimas atbalstu budžeta skatīšanas laikā.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde intervijā Latvijas Televīzijai 18. jūnijā izteicās, ka, meklējot līdzekļu ietaupījumu, Izglītības un zinātnes ministrija atkal apsver iespēju mācību gadu sākt agrāk un bērnus 1. klasē sūtīt sešu gadu vecumā. Tas, kā skaidroja ministre, nozīmētu sinhronizāciju ar pārējo Eiropas izglītības telpu, kur bērni skolas gaitas sāk sešu gadu vecumā. Tas nozīmētu iespēju skolu beigt gadu ātrāk – 18 gadus veci jaunieši nevis turpinātu mācības, bet studētu augstskolā vai iesaistītos darba tirgū. Tas nodrošinātu vienu gadu ekonomijas, teica politiķe.