Skolēnu darbs vasarā; ne tikai alga, bet arī pašizaugsme un dzīves skola

Publikācijā "Ravē bruģi un asistē direktoram; ko darīt Skolēnu vasaras brīvlaikā?" stāstījām par to, kā skolēnu vasaras nodarbinātības programmu izmanto darba devēji un skolēni, ko par to saka uzņēmēji reģionos un Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji (NVA). Šajā publikācijā – stāsts par skolēnu darba pieredzi gan ar NVA programmas starpniecību, gan bez tās.

No izklaides uz darbavietu

Nereti skolēni darbu atrod nevis caur Nodarbinātības valsts aģentūras administrēto programmu, bet paši sazinoties ar uzņēmumiem. Tā tas bija arī Zeidana un Katrīnas gadījumā. Zeidans Mārupes ūdens atrakciju parkā "Marupe Wake Park" strādā jau otro vasaru – darbu viņš sāka 16 gadu vecumā. "Pagājušajā gadā vēlējos iekrāt naudu sev, bet tagad jau krāju studijām." Zeidanu aizrauj aviācija, un viņa mērķis ir iestāties pilotu akadēmijā.

Puisis meklējis darbu, kas būtu gan interesants, gan ļautu izbaudīt vasaru. "Negribēju strādāt veikalā un krāmēt plauktos produktus." Pirms viņš kļuva par darbinieku, Zeidans pats bija apmeklējis Mārupes ūdens atrakciju parku, tāpēc vide viņam bija pazīstama. Atlicis vien piezvanīt, un viņš pieņemts darbā. "Jau pēc pirmā mēneša visi bijām labi draugi, kopā spēlējam futbolu un tiekamies arī skolas laikā," par kolektīvu priecājas Zeidans. Viņa pienākumos ietilpst piepūšamo atrakciju uzturēšana, drošības instrukcijas sniegšana apmeklētājiem un parka uzraudzīšana. Viena no Zeidana mīļākajām nodarbēm ir darba dienas sākumā: "Man patīk no rītiem ar laivu braukt uzpumpēt pūšļus." Darbs nav viegls, īpaši sezonas karstākajās dienās, kad apmeklētāju ir daudz. "Tagad jau balss vairs tik viegli nepazūd. Bet, kad cilvēku ir daudz, nākas kārtīgi kliegt, lai visi sadzirdētu." Tas prasa ne tikai fizisko izturību, bet arī pārliecību par sevi.

Mārupes ūdens atrakciju parka vadītājs Kristaps Gredzens: "Cenšamies dot iespēju visiem, kuri vēlas strādāt."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Parka vadītājs Kristaps Gredzens ar atzinību vērtē Zeidanu, raksturojot viņu kā ļoti mērķtiecīgu jaunieti. "Pie mums strādā dažādi jaunieši – daži vēlas iekrāt naudu izklaidēm, citi, īpaši sportisti, krāj līdzekļus, piemēram, velosipēda iegādei vai lai ieguldītu savā pašizaugsmē," viņš stāsta.

Šobrīd parkā strādā aptuveni desmit jaunieši – gan tādi, kuri tikko beiguši 9. klasi, gan studenti. Tā kā darbs ir sezonāls, tas ir īpaši piemērots jauniešiem vasaras mēnešos. "Mēs nebaidāmies pieņemt darbā skolēnus – sākumā viņiem uzticam vienkāršākus uzdevumus, bet, kad viņi sevi pierāda, paši dabiski sāk uzņemties lielāku atbildību," skaidro K. Gredzens.

Kolektīvs lielā mērā nosaka to, cik veiksmīgi jaunietis iejutīsies darba vidē. "Ja komandā kāds apsmej citus, attiecības ātri vien sabojājas. Taču šobrīd mums ir draudzīga komanda. Piemēram, viens no viņiem spēlē basketbola izlasē, un pārējie brauc uz spēlēm viņu atbalstīt. Tas saliedē komandu, un šī vienotība jūtama arī ikdienas darbā." Sadarbība izpaužas arī veselīgā konkurencē. "Brīvajos brīžos viņi sacenšas, piemēram, kurš ātrāk izskries pūšļu trasi. Pirms diviem gadiem neviens no viņiem neveikoja, bet, kad viens sāka, arī pārējiem radusies interese. Tādā veidā viņi te kopā attīstās," stāsta īpašnieks.

Pienākumi parkā ir dažādi – jāuzrauga teritorija, jāstrādā kasē, jāpalīdz ar veikborda apmācībām. Parkā ir arī divi pieredzējuši darbinieki, kuri uzņemas atbildību par jaunākajiem kolēģiem. Lai gan kopumā jaunieši ir ļoti atbildīgi, esot bijuši gadi, kad dažiem pietrūcis motivācijas. "Viņi savācas kopā, visu dienu sēž un runājas, bet par darba pienākumiem aizmirst," atzīst īpašnieks Gredzens. Tagad situācija esot būtiski uzlabojusies.

"Cenšamies dot iespēju visiem, kuri vēlas strādāt. Pēc tam redzam, vai darbs konkrētajam jaunietim ir piemērots," viņš skaidro. Priekšroka tiek dota tiem, kuri jau iepriekš parkā strādājuši. Vadība viņus pazīst un zina, ko no viņiem sagaidīt.

Katrīna šoruden uzsāks mācības 12. klasē, viņa parkā strādā jau trešo vasarā – ir kasiere, atbild uz telefona zvaniem, veic rezervāciju pierakstus un rūpējas par to, lai apmeklētāji justos gaidīti. "Man patīk darbs ar cilvēkiem – šajā amatā komunikācija ir ikdiena," stāsta Katrīna. Viņa uzskata, ka darbs ir palīdzējis attīstīt pašdisciplīnu. "Protams, klientu apkalpošanā gadās sastapt cilvēkus, kuri ir nejauki un izturas tā, it kā tu būtu tukša vieta. Tad jāiemācās sevi savaldīt un neatbildēt tādā pašā tonī."

Katrīna šo darbu iesaka arī citiem jauniešiem: "Vasara paiet svaigā gaisā, darbs ir aktīvs un aizraujošs, turklāt bieži vien to var apvienot ar izklaidi. Pats darba process jau ir kā fizisks treniņš – jāskrien, jākustas." Īpaši mīļas atmiņas Katrīnai saistās ar kopīgajām komandas aktivitātēm: "Pagājušajā gadā visi kopā devāmies spēlēt lāzertagu. Kolektīvs ir ļoti foršs – visi ir jauni, tāpēc nekad nav garlaicīgi."

Strādā arī pansionātos

Aprūpes centrs "Stella Maris" vasarā ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību piedāvā darba iespējas skolēniem Rīgā. Šovasar paredzēts, ka kopumā centrā strādās 20 skolēni. Dienā, kad "Latvijas Avīze" viesojas pansionātā, skolēni gatavojas koncertam – viņi slauka skatuvi, sanes krēslus un solus, aicina klientus un palīdz viņiem nokļūt līdz sēdvietām.

Skolēnu vasaras nodarbinātības programmā jaunieši strādā arī aprūpes centrā "Stella Maris" Rīgā.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"Tā kā vasarā daļa darbinieku dodas atvaļinājumā, papildu palīdzība mums ir ļoti nepieciešama. Turklāt ir daudz sīku darbiņu, kurus ikdienas steigā nesanāk paveikt. Šie jaunieši mums patiešām ir balsts – vārda tiešajā nozīmē," stāsta saimniecības daļas vadītājas vietniece Sandra Slava. "Pienākumi ir dažādi – viņi palīdz sociālajiem darbiniekiem, piemēram, kārtojot dokumentus vai pavadot klientus, ja jādodas līdzi ārpus aprūpes centra. Viņi palīdz arī veļas mājā, sētniekam un apkopējām, kā arī veic teritorijas labiekārtošanu. Bieži vien viņi vienkārši pavada laiku kopā ar klientiem, ar viņiem aprunājas un ir blakus."

Lai skolēni šeit uzsāktu darbu, netiek gaidītas iepriekšējas zināšanas vai izvirzīti konkrēti kritēriji. Galvenais ir tas, lai viņi darba laikā apgūst jaunas prasmes. "Viņi ir dažādi – gan pēc rakstura, gan pēc tā, kādus darbus ir pieraduši darīt mājās. Dažkārt ar kādu jābūt stingrākam. Viena no biežākajām problēmām ir pārmērīga telefona lietošana, tad palūdzam telefonus ielikt kastē un izmantot tos tikai nepieciešamības gadījumā," norāda S. Slava. Viņa arī atzīst, ka jauniešiem vēl ir jāmācās patstāvība. "Daudzi vēlas uzdevumus veikt pāros, bet uzsveram, ka tos jāspēj izpildīt arī individuāli, jo, iesoļojot pieaugušo dzīvē, būs jāspēj par sevi parūpēties pašam. Protams, ir darbi, kas ne visiem patīk. Tāpat ne vienmēr ir viegli emocionāli – ne visiem ir viegli redzēt klientus bezpalīdzīgā stāvoklī."

Aprūpes centra pārstāve min vēl kādu ieguvumu no programmas: "Arī mēs no jauniešiem varam mācīties – viņi dzīvi uztver vieglāk un atgādina, ka ne vienmēr par visu tik daudz jāraizējas."

Arsēnijs šeit strādā jau trešo gadu, un arī daudzi viņa pazīstamie jaunieši esot izvēlējušies šo pašu darbavietu. Tieši Arsēnijs ieteicis šo darbavietu klasesbiedrenei Alisijai, kurai šī ir pirmā vasara "Stella Maris". Arsēnijs, Nikola un Elizabete kopā strādājuši jau pagājušajā gadā. Arsēnijs un Alisija vēlas iekrāt naudu ceļojumam. Jauniešiem patīk, ka darbs ir netālu no mājām un ka jāpilda dažādi pienākumi. Arsēnijam visvairāk patīk darboties ārā, kur jākopj koki un krūmi. Kamila ir tikko atgriezusies no telpu tīrīšanas un uzskaita, ko ir izdarījusi: "Notīrīju plauktiņus, izslaucīju grīdas, dušas telpas un nomazgāju traukus."

Arsēnijs stāsta, ka šeit uzlabojis komunikācijas prasmes. Nikolajs piekrīt – viņam darbs palīdzējis labāk sastrādāties komandā un iemācījis komunicēt ar dažāda vecuma cilvēkiem.

Ko par skolēniem saka paši aprūpes centra klienti? "Varu teikt tikai to labāko – viņi tiešām ir malači. Pieklājīgi, čakli un rūpīgi," saka Edīte, kura šajā aprūpes centrā dzīvo pusotru gadu. Viņa atceras arī savus jaunības gadus: "Kad es gāju skolā, tad nebija laika domāt par algu, jo bija jāpalīdz lauku darbos. Atceros, ka bija jāravē bietes."

MAF 2025

Foto: #sif_maf2025

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.