VUGD ir gatavs paziņojums par dronu draudiem

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir sagatavots šūnu apraides paziņojuma teksts iedzīvotājiem par gaisa telpas apdraudējumu, taču dienesta vadība nevēlas spekulēt, vai šonedēļ Latgalē notikušo incidentu gadījumā vajadzēja iedzīvotājiem izsūtīt šos paziņojumus.

VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis aģentūrai LETA teica, ka nesaskata pievienoto vērtību šādu paziņojumu sūtīt jau pēc drona nogāšanās, jo informācija no atbildīgajām institūcijām par drona nokrišanu jau sāka cirkulēt publiskajā telpā.

Viņaprāt, pievienotā vērtība no šādu paziņojumu sūtīšanas ir tad, ja tas tiek darīts pirms incidenta sākuma, lai iedzīvotājus informētu par savlaicīgu rīcību. To, vai Krāslavas novada gadījumā vajadzēja sūtīt paziņojumu pirms drona nokrišanas, Baltmanis nevarot komentēt, jo tas neesot viņa mandāts un viņa rīcībā arī neesot visa informācija par šo notikumu.

"No manas puses tas būtu spekulatīvs vērtējums,"

uzsvēra VUGD priekšnieks.

Gadījumā, ja būtu sekojis atbilstošs pieprasījums no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), tad VUGD ātri paziņojumu būtu varējis izsūtīt, jo dienestam ar NBS ir noteikts konkrēts algoritms un dienestam jau ir sagatavots nepieciešams paziņojuma teksts. "Mums ir tikai jāatzīmē konkrētie novadi, kuru iedzīvotāju saņemtu šādu paziņojumu. Un tad ir jānospiež poga," uzsvēra VUGD priekšnieks.

Paziņojuma teksts saīsinātā veidā ir līdzīgs tiem norādījumiem, kas publicēti iedzīvotājiem paredzētajā vietnē "112.lv" par to, kā rīkoties, saņemot brīdinājumu par iespējamu gaisa apdraudējumu, ko izraisījis bezpilota gaisa lidaparāts vai gaisa kuģis, norādīja Baltmanis.

Jau ziņots, ka NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos Egils Leščinskis skaidrojis, ka Latgales iedzīvotāji šūnu apraides ziņojumus nesaņēma, jo incidenta norises laiks bija pārāk īss.

Ja drons turpinātu savu kustību Latvijas gaisa telpā, paziņojumi būtu izsūtīti.

Šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.

Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.

Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.

Latvijas amatpersonas atzinušas, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.

Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.