Lauksaimniecība lielu pārmaiņu priekšā. Saruna ar "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāju Juri Lazdiņu

Par to, kā Latvijas lauksaimnieki skatās uz nozares nākotni, sarunājamies ar biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāju Juri Lazdiņu.

Biedrība “Zemnieku saeima” lauksaimniecību nupat nodēvējusi par “valsts pastāvēšanas artēriju”. Kāpēc?

Lauksaimniecība ir stratēģiskas nozīmes nozare, un pēdējo gadu starptautisko konfliktu, pandēmijas un cenu svārstību rezultātā pierādījies tas, cik svarīga ir pārtikas drošība.

Pirmkārt, lauksaimniecība ir svarīga no ekonomiskā aspekta - tā ik gadu rada vairāku miljardu eiro lielu pienesumu valsts ekonomikā, nodrošinot iedzīvotājiem gan darbu, gan pārtiku vienlaikus. Proti, lauksaimniecības nozare pērn vien izaudzēja produkciju 1,7 miljardu eiro vērtībā, bet kopā ar saistītajām nozarēm tās apgrozījums bija 3,45 miljardi eiro – tas ir nedaudz vairāk kā 10% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tikmēr viena darba vieta lauksaimniecībā nodrošina aptuveni 25 darba vietas arī citās saistītajās nozarēs, t.sk. transporta un loģistikas jomā, pārtikas rūpniecībā, mērniecībā, grāmatvedībā un citur.

Otrkārt, pārtika un lauksaimniecība ir stūrakmeņi valsts funkcionēšanas nodrošināšanai arī krīzes situācijās. Treškārt, kas ir ne mazāk svarīgi, Eiropas, tostarp Latvijas, pārtika ir viena no videi, klimatam un veselībai draudzīgākajām izvēlēm pasaulē, tāpēc šobrīd ar kampaņas “Mūsu zemes spēks” palīdzību vēlamies vērst iedzīvotāju uzmanību nozarei, skaidrojot tās nozīmību.

Tepat audzēta pārtika aizvien pieprasīta

Vai cilvēki liek galdā to, kas audzēts tepat?

Patiesībā, lai to noskaidrotu, nupat veicām sabiedrības aptauju. Vaicāti, kādai produktu izcelsmei cilvēki dod priekšroku, izvēloties pārtikas produktus, 45% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka izvēlas vietējos produktus. Aptaujātie kā galvenos iemeslus savai izvēlei norādīja vēlmi atbalstīt vietējos lauksaimniekus un pārstrādātājus, apzinoties, ka lauksaimniecība ir viens no valsts ekonomikas pamatiem. Tāpat iedzīvotāji izvēlas vietējos produktus, jo tie ir audzēti lokāli un to piegādes ceļš līdz pircējiem ir īsāks, nekā importa produkcijai.

Tā ir ļoti racionāla izvēle. Eiropas Savienības valstīs ir vieni no augstākajiem pārtikas kvalitātes standartiem visā pasaulē, un tos ievēro arī lauksaimnieki Latvijā. Lauksaimnieki saimnieko pārdomāti, nodrošinot saimniecību efektivitāti un videi draudzīgu pieeju ilgtermiņā. Piemēram, Latvijā ir viens no zemākajiem izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļu apjomiem Eiropā, aptuveni 2-3 reizes zemāks nekā vidēji, kas tiešā veidā ietekmē pārtikas drošību. Datos raugoties, 90% vietējo produktu atliekvielas nav atrastas vispār, pārējos 10% tās fiksētas cilvēkiem drošos daudzumos. Par to, ka pārtikas produkti tiek ražoti ilgtspējīgi liecina arī tas, ka lauksaimniecības sektors kopš 1990. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas mazinājis par vairāk nekā 50%. 

Protams, ir ļoti žēl, ka burtiski tikko ir pieņemts palielināt PVN likmi Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām no 5% uz 12%. Jau tuvākajā nākotnē šīs izmaiņas var būtiski ietekmēt iedzīvotāju iespējas iegādāties vietējo augļkopju un dārzeņkopju audzēto produkciju, kā arī nozares ekonomiskos rādītājus. 

Kā Latvijas lauksaimniecības nozare izskatās uz citu Eiropas valstu fona un ar ko Latvijas lauksaimnieki izceļas Eiropā? 

Ilgtspējīgas saimniekošanas ziņā Latvija ir īsta brīnumvalsts, jo reizē lauksaimniecību veidojot ilgtspējīgāku, esam arī starp līderiem produktivitātes pieaugumā Eiropas Savienībā periodā no 2011. – 2021. gadam. Šis sasniegums ir rezultāts apzinātam darbam un inovācijām lauksaimniecības sektorā, kas ietver modernu tehnoloģiju ieviešanu, zināšanu un prasmju uzlabošanu, kā arī ilgtspējīgas saimniekošanas praksi. Tādējādi Latvija ne tikai veicina savu ekonomisko izaugsmi, bet arī nodrošina augstākus pārtikas kvalitātes standartus pierādot, ka ilgtspējīga attīstība un ekonomiskā efektivitāte var iet roku rokā. 

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka, lai gan lauksaimniecība aizvadīto gadu laikā ir strauji modernizējusies, tās ilgtspējīgas darbības uzturēšana ir nebeidzams darbs. Lauksaimniekiem ir vēl ambiciozāk jāvirzās uz vēl precīzāku lauku apstrādi, precīzāku lopu ēdināšanu un vēl augstāku labturības standartu ievērošanu mājlopiem saimniecībās, tādejādi veicinot daudzpusīgu ilgtspējību nozarē. 

Zaļā kursa izaicinājumi

Vairākas lauksaimniecības nozares saskarās ar ambicioziem politiskajiem mērķiem, piemēram graudkopības nozarē pausta nepieciešamība samazināt gan CO2 izmešus, gan arī augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Kā nozare kopumā tiek ar to galā? 

Gan Covid-19 krīze, gan karadarbība Ukrainā nozarei deva spēcīgu pārmaiņu impulsu – no vienas puses strauji pieauga dažādu izejvielu un degvielas cenas, bet no otras – kritās graudu pārdošanas cenas. Kļuva skaidrs, ka jārīkojas un jākļūst efektīvākiem. Kā to panākt? Ir tikai daži ceļi – izmantot jaunākās zinātnes atziņas, jaunākās graudu šķirnes un jaunākās tehnoloģijas. 

Citiem vārdiem sakot, runa ir par digitālu tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecībā – piemēram, šodien, dažādām programmām sazinoties ar satelītiem, varam novērtēt biomasas apjomu uz lauka un slāpekļa saturu augsnē. Tālāk šī informācija palīdz lauksaimniecības tehnikai novērtēt, kur un cik daudz mēslojumu kaisīt uz lauka un vai tas vispār ir nepieciešams. 

Izmantojot šādas tehnoloģijas, šogad es savā saimniecībā esmu samazinājis slāpekļa mēslojuma izmantošanu par 40%, un tas ir ļoti daudz. Protams, katrā lauksaimniecībā rezultāti būs individuāli. 

Jāmin arī tas, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanu samazina ne vien rūpīgākas, ilgtspējīgākas saimniekošanas metodes, bet arī to augstās cenas. 

Visu šo apstākļu ietekmē lauki tiek apsekoti daudz skrupulozāk, izprotot, kur augu aizsardzības līdzekļi, mēslojums ir tiešām nepieciešams. Papildus tam, tiek izmantotas tādas precīzās tehnoloģijas kā minerālmēslu kliedētāji ar sekciju kontroli, kas novērš augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas zonu pārklāšanos jeb tie netiek lietoti tur, kur tas nav nepieciešams. 

Ja runājam par tiešo vai precīzo sēju, kas ir vēl viena plaši apspriesta tendence graudkopībā, tad tās izmantošana arī saistīta ar tehnoloģijām, sējmašīnām, kas precīzi aprēķina cik graudu tiks iesēts katrā kvadrātmetrā, un arī spēj tos iesēt. Kopumā modernās tehnoloģijas lauksaimniecībā izmantojam arvien vairāk, taču tam ir nepieciešams finansējums un ne visas saimniecības tās vēl var atļauties. 

Lauki. Ilustratīvs attēls.

Foto: Publicitātes

Riski jāvada ar izglītību

Kādus mērķus Latvijas zemnieki izvirza tuvākajiem pieciem gadiem, ko vēlas sasniegt? 

Mūsu galvenā vēlme ir stabilitāte. Šī gada klimatiskie apstākļi, proti, lielgraudu krusa, skaidri parādīja riskus, ar kuriem saskaras lauksaimniecība. Ir skaidrs, ka mums enerģiskāk jāattīsta programmas, kas ļauj vadīt šos riskus. 

Neraugoties uz to, ka krusas postījumi bija lieli, Latvijai daļēji paveicās – krusa vairāk skāra Zemgali, kur ir visvairāk apdrošināto sējumu. Ja krusa būtu skārusi citus reģionus, sekas būtu daudz smagākas. Taču uz laimi paļauties nevar. 

Ko šajā jomā var darīt? Sējumu apdrošināšana ir pieejama jau šobrīd, bet daudzi zemnieki to neizvēlas, jo, acīmredzot, uzskata par pārāk dārgu instrumentu? 

Arī šajā jomā, tāpat kā daudzās citās, atbilde meklējama izglītošanā. Iespējams, daudzi zemnieki pēdējo reizi ar sējumu apdrošināšanu saskārušies pirms vairākiem gadiem, tādēļ nezina, ka pēdējos gados sperti lieli soļi uz priekšu. Savukārt, runājot par izmaksām, apdrošināšana pret krusas sekām maksā 12 eiro/ha. Ņemot vērā, ka zemnieki caurmērā ieņēmumos gūst 800 – 1000 eiro/ha, tad par 12 eiro/ha viņi iegūtu nozīmīgu “drošības spilvenu”. Man tas nešķiet dārgi maksāts par drošību un iespēju vadīt riskus. Ceru, ka šī gada pieredze ar lielgraudu krusu veicinās zemnieku aktivitāti, apdrošinot sējumus. 

Kopumā, par nākotni domājot, lauksaimniekiem jāmācās, pašiem jālasa un jāapmeklē Lauku dienas, nevairoties uzdot jautājumus. Lauksaimniecība mūsdienās vairs nav vienkārša nodarbe, kurā zemnieks tikai ar, ecē, sēj un novāc ražu, kopj lopus. Mūsdienās lauksaimniecība ir tehnoloģiski sarežģīta nodarbošanās. Ir nemitīgi jāmācās un jāattīstās, lai to spētu veiksmīgi vadīt. 

Par pārtikas drošību jāgādā, raugoties ilgtermiņā

Cik liela nozīme pārtikas drošības nodrošināšanā ir faktam, ka to audzē un ražo uz vietas Latvijā? 

Ar pārtikas drošības problēmu pēdējos gados esam saskārušies jau vairākkārt – gan sākoties Covid-19, gan Krievijai īstenojot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Par pārtikas drošības jautājumu nedrīkst domāt tikai tad, kad krīze jau klauvē pie durvīm. Par to ir jādomā ilgtermiņā, jāinvestē, rūpējoties par lauksaimniecības attīstību. 

Vai par pārtikas sistēmas nākotni satraucas arī iedzīvotāji? 

Šī gada novembrī īstenotajā aptaujā vaicājām cilvēkiem, kas viņus satrauc, domājot par pārtikas sistēmas nākotni, un visvairāk jeb 33% iedzīvotāju uztrauc, ka tirgū ienāks dažādi nedabiskām metodēm iegūti produktu aizstājēji, piemēram, reaktoros audzēta gaļa. Turklāt šīs kā lielākās bažas visvairāk izcēluši respondenti ar bērniem. Jāsaka, ka bažas šo mājsaimniecību vidū ir saprotamas. Ikviena ģimene vēlas nodrošināt bērnus ar droši, dabīgām metodēm audzētu pārtiku, kas nav pārsātināta ar augu aizsardzības līdzekļiem, tā rūpējoties par sevi un vienlaikus dodot pienesumu valsts ekonomikai. 

13% aptaujāto satrauca, ka klimata pārmaiņu rezultātā iedzīvotājiem varētu sākt trūkt pārtikas. 11% bažījas, ka, trūkstot darbaspēkam, lauksaimnieki nevarēs novākt un veiksmīgi realizēt ražu. 8% aptaujāto satraucas par to, ka, augot iedzīvotāju skaitam, būs nepieciešams vairāk pārtikas, tāpēc lauksaimniecība kļūst intensīvāka. Tikpat daudzi ir noraizējušies par pārtikas piegādes nepārtrauktību, īpaši krīzes situācijās, un to, ka, cilvēkiem aizvien mazāk izvēloties vietējos produktus, samazināsies valsts budžeta ieņēmumi no lauksaimniecības. 

Ir skaidrs, ka lauksaimniecības nozare nevar ignorēt klimata pārmaiņas, tāpēc ik gadu saimniecībās tiek īstenoti pasākumi, lai padarītu to darbu ilgtspējīgāku. Lauksaimniecība ir valsts ekonomikas un arī drošības pamats, tāpēc ir būtiski to apsaimniekot ilgtspējīgi, lai mūsu zemes spēks varētu apgādāt iedzīvotājus ar pārtiku ilgtermiņā, tostarp dažādu krīžu apstākļos. Tikpat nozīmīga lauksaimniecībai ir arī risku vadība, zinoši lauksaimnieki un valsts atbalsts nozarei tajos brīžos, kad tas nepieciešams visvairāk. 

Projektu atbalsta Zemkopības ministrija, projekta numurs: 23-00-S0TV02-000004.